15. folklorys ekspediceja Lūznovā i Zosnā

04.07.2018

Kultūra

2016. godā tyka prezentāti tūlaik pādejūs folklorys ekspediceju DVD diski: nu suokuma „Viļakys ticiejumi” i tod „Senī omoti Dagdā”. Juoteic, ka jau tod filologejis studentu nu Rēzeknis Tehnologeju akademijis (RTA) beja mozuok kai ekspedicejā braukt gribietuoju nu augstškolys senioru, postfolklorys grupys „Rikši” ci cytu sadarbeibys partneru. Redziejuos, ka tradiceju lānom, tok izzusts nu RTA „dīnys kuorteibys”. Bet jaunys studeju programys i jauni kursi deve īrūsmi tradiceju turpynuot.
2018. goda īrostajā piecjuoņu laikā RTA sadarbeibā i pasateicūt Lūznovys muižys darbinīku iniciativai devēs folklorys ekspedicejā iz Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogostu. Naīrostuok beja tys, ka pamatu veidova jau magistra programys „Regionalī medeji i komunikaceja” 1. kursa studenti, na filologi. Prūtams, bez filologu taipoš naiztyka, tok kūduls i pamataizdavumi studentim jau beja cyts. Ka filologi vaira atteisteja komunikacejis i pietnīcyskuos prasmis, tod komunikacejis vierzīņa studenti i studentis vaira beja (i vēļ ir!) īsaisteiti audiovizualuo materiala veiduošonā.
Ekspedicejis īspaidi kai vysod sasaliks pa plauktenim ni vīnys nedelis i ni goda garumā. Ir koč kas, kas pasaruodeis izreiz Māra Justa foto ci Sandrys Ūdris rokstūs, taipoš videosižetūs, kas plotuokai publikai pasaruodēs iz rudiņa pusi. Tymā pošā laikā Lūznovys muižys ļayds brīst leluokam izdavumam par sovys apleicīnis viesturi, bet emocejis i satyktūs cylvāku stuostejums vēļ ilgi ļaus atsagrīzt vīnā voi ūtrā viesturis, nūtykuma viesturē voi tradicejis spylgtumā.
Gryuši izceļt kaidu vīnu stuosteituoju voi tradiceju, kas īkryta pruotā, ari sirdī i pīrokstu kladēs itamā pusē, tok ir sovi nūslāpumi Kiuleņu, Gudeļu, Pušbārnu sādžai, ari Vertukšņai i Zosnai. Par pošu Lūznovu i narunojūt. Ir pīredze i zeimis, ari cylvāku dorbs i uzadreiksteišona, kas puorsteidz i dūd energeju nūticēt, ka īspiejams ir vyss. Var sacēt, ka mainuos ari stuosteituoju kultura, sovys pīredzis pasnīgšonys veids. Vaira var dzierdēt puordūmys par vierteibom, dzeivis jāgu, kur gryuti nūškiert dzeivis i gruomotu gudreibys, tok vierteibys namaineigys: ticeiba sovim spākim i Dīvam, sirdsgudreiba, miļzeigs dorba spars i aktivitate, zīduošonuos svareigūs lītu lobā.
RTA tei beja pīcpadsmytuo ekspediceja, kai smejīs, Rēzeknis nūvodā jau pīktuo: 1. – Lendžūs, 2. – Bieržgalī, 5. – Rogovkā, 10. – Kaunotā i 15. – Lūznovā. Ir lītys, kas palīk nu paaudzis paaudzē, bet ir kas aizamierst cīš dreizai. Viesturis fakti sabryuk kai kartu pilis, bet nūstuosti, sapyni, zeimis palīk pruotā. I ej tu izskaidroj viesturei, ka pieckara periodā vīnā prūdā ilgu laiku gulēja Lūznovys Madonna i Stalina kryušutāls. Tik vīnu restaurēja, a ūtru vysmoz idejiski čekys maisūs vēļ globoj…
Ekspediceja nūtyka ar Vaļsts Kulturkapitala fonda (Lūznovys muiža), Rēzeknis nūvoda i IZM projekta “Nūvodvuiceiba” (RTA) atbolstu.
Ilga Šuplinska,
ekspedicejis vadeituoja
Foto: Māris Justs, Anna Rancāne
Lūznavīts Voldemārs. Boguota dzeivisziņa i atraktivs stuostejums. Mozuo paradize, sovom rūkom radeita i sakūpta. Foto: A. Rancāne Vacuos Zosnys muižys pamati. Muiža nūdadzynuota 1905. godā. Foto: A. RancāneZosnys muižys kungu sāta - calta ap 1870. godu, pīdarejuse Pīterpiļs kņazu Goļicynu dzymtai, muižys paguotnī daudzi naskaidra i nazynoma. Foto: A. Rancāne  Līpu pudurs Zosnys muižys parkā. Foto: A. Rancāne  Kas nūstuos pa vydu līpu studejumam, sajims daudzi energejis nu Kosmosa... Foto A. RancāneAnatolijs Kozlovskis ir apkūpuojis zinis par Zosnys muižys viesturi. Foto: A. Rancāne

Click to listen highlighted text!