Berlīnes ainavu arhitektūras kontrasti

No 2019. gada 13. līdz 16. maijam projekta LLI- 386 “Trans-form” pašvaldību speciālisti no Latvijas un Lietuvas projekta mācību vizītes ietvaros apmeklēja vienu no Eiropas zaļākajām galvaspilsētām, Berlīni, kas pazīstama ar daudzveidīgiem pilsētas parkiem, “zaļo” pilsētplānošanu, un moderno urbāno arhitektūru. Brauciena laikā tika apmeklēti dažādu arhitektūras stilu parki pēc to plānojuma un pielietojuma, kā arī iepazītas dažādas sabiedrības izglītošanas iniciatīvas ekoloģiska dzīvesveida un dārzniecības (gardening) popularizēšanā un iedzīvināšanā jau bērnudārzu vecuma bērniem.
Kopumā Berlīnes pašvaldība atbild par vairāk nekā 100 parkiem, īpaši pēdējo 20 gadu laikā uzturot to mērķtiecīgu attīstīšanu, uzlabošanu, jaunu ainavu plānošanu. Viena no galvaspilsētas tendencēm ir kapu pārveidošana par zaļajām zonām un parkiem. Pilsētā ir 260 kapi, no kuriem 60 ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi. Mainoties “kapu kultūrai” tie tiek atstāti novārtā vai ir ļoti veci un gadu desmitu laikā izveidojušies par pamestām vietām. Pilsētas viena no prioritātēm ir šo vietu pārveidošana par sabiedrībai pievilcīgām zaļajām zonām. Organizācija “Grün Berlin” (Zaļā Berlīne) pašvaldības finansējuma ietvaros ir atbildīga par ainavu projektu īstenošanu, būvniecību un projektu vadību, radot jaunas parkus un citas atklātas sabiedriskās vietas. No visiem parkiem 2 parki Berlīnē ir maksas, pārējie ir publiski pieejami. Neatkarīgi no parku veida, tie visi tiek veidoti iedzīvotāju vajadzībām un ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem.
Pirmajā dienā grupa apmeklēja Gärten der Welt (Pasaules dārzus), kur kādreizējo lauksaimniecības zemju vietā 43ha platībā izveidots unikāls parks ar deviņiem tematiskiem dārziem, kas apvieno starptautisku dārza dizainu no dažādiem laikiem, kultūrām un pasaules daļām – no Āzijas caur Tuvajiem Austrumiem līdz Eiropai. Parkā aplūkojams ķīniešu, japāņu, islāma kultūras, korejiešu, itāļu, angļu, Bali tropu, kristiešu, Karl Foerster daudzgadīgo stādījumu dārzs un citi objekti. Līdz šim Pasaules dārzu parka izveidē ieguldīti 100 milj.eiro, katra dārza izveidei tikuši piesaistīti konkrētās valsts arhitekti un speciālisti, izmantoti tikai no konkrētās valsts vesti materiāli, piemēram, akmeņi no Šanhajas ezera, īpaši angļu ķieģeļi. Gärten der Welt ir pašvaldības maksas parks, kas ar starptautiskām dārzu izstādēm ik gadu piesaista tūkstošiem tūristu un tas ir lielākais šāda veida parks Eiropā.
Pretēji bagātīgi ziedošajiem un plašajiem Pasaules dārziem, nākošais apmeklētais parks Prinzessinnengärten Morizplatzā pārsteidza ar harmonisku līdzāspastāvēšanu urbānajā Berlīnes pilsētas centrā. Un vēl jo vairāk tas pārsteidza ar parka saturu, kuru slēpj tā sauklis- citāds pilsētas dārzs. Tajā ar Prinzessinnengärten kustības iniciatīvu jau vairākus gadu desmitus tiek īstenota sociāla un ekoloģiska pilsētas lauksaimniecība, vietējiem iedzīvotājiem, skolām un jebkuram interesentam piedāvājot iesaistīties sēšanas, stādīšanas, ražas novākšanas, sēklu ieguves, dārzeņu pārstrādes un konservēšanas, bišu uzturēšanas un komposta veidošanas pasākumos.
Mācību vizītes pirmās dienas laikā “Trans-form” grupa vairākkārt piestāja vietās, kas attīstījušās un vēl tiek plānotas būt attīstītas vēsturiskā nojauktā Berlīnes mūra teritorijās. Nojaucot mūri, pilsētas telpā radās daudz neskartas, tukšas vietas, kuras tika dēvētas par “mirušo strīpu”. Pēdējo 20 gadu laikā ir piepildīta ar parkiem, zaļajām zonām, ielu mākslas objektiem. Grupa apmeklēja vienu no šādām vietām- Mauerparku, kurā vēl ir saglabājies aptuveni 300 m garš Berlīnes mūra posms, teritorija ir bijusi arī dzelzceļa zona. Mūsdienās Mauerparks ir izveidots galvenokārt jauniešu atpūtai. Pirmās dienas noslēgumā tika apmeklēts vēsturiskais Luisenstädtischer kanāls, kurš ticis būvēts kā dizaina elements pilsētas ainavā, tomēr zemās ūdens plūsmas dēļ nav pildījis savas funkcijas. Vēlākos gados tā gultnē izveidoti dārzi, kas 2. Pasaules kara laikā un Berlīnes mūra laikā iznīcināti, pārvēršot kanālu par gruvešu novietni. No 90. gadiem dārzi tikuši atjaunoti un papildina dzīvojamā rajona Kreuzberg ainavu.
Brauciena laikā satiktie speciālisti un eksperti dalījās informācijā par finansējuma piesaisti parku un dārzu attīstībai Vācijā. Tā, piemēram, Landesgartenschauen ir Vācijas valsts finansēta mērķprogramma pašvaldībām, kuras mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti un ekoloģisko klimatu pilsētās. Lai saņemtu valsts finansējumu, projektu konkursam pašvaldības no visas Vācijas gatavo pilsētas teritoriju ainavu arhitektūras risinājumus, apstiprinājuma gadījumā 5-6 gadu laikā projekts tiek realizēts un ar plašiem publiskiem pasākumiem vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem tiek atklātas atjaunotās vietas. Pilsētā Burgā grupa apmeklēja Landesgartenschauen rezultātu, 3 parkus- Goethe parku, Weinberg parku un Flickschuparku- un tos harmoniski savienojošās zaļās zonas un dārzus.
Brauciena noslēgumā, atgriežoties Berlīnē, grupa apmeklēja mūsdienu urbānās arhitektūras pārveidoto pamesta dzelzceļa bijušo degradēto teritoriju, kas šodien 26ha platībā saucas Park am Gleisdreieck. Tas ir jauna tipa pilsētas parks, kurā joprojām var novērot gan aizaugušas, neskartas zonas, gan pretēji- rūpīgi izstrādātu ainavu un daudzpusīgas atvērtas telpas. Parka plānojums ticis veidots ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, ņemot vērā dažādu interešu grupas, tāpēc parkā pieejams plašs sporta veidu objektu spektrs. Tajā pašā laikā tiek nodrošināta arī daudzu lietotāju vēlme pēc miera un klusuma, atpūtai un dabas baudīšanai. 2015. gadā Gleisdreieck parkam tika piešķirta Deutscher Landschaftsarchitektur Preis (vācu ainavu arhitektūras balva) par izcilo plānošanas un būvniecības procesa kvalitāti un vispārējo projektu un detālplānojumu.
Šis bija otrais mācību brauciens projekta LLI- 386 “Trans-form” ietvaros ārpus Interreg V-A Latvijas- Lietuvas programmas 2014.- 2020. gadam teritorijas, kura laikā tika veicinātas idejas arī degradēto teritoriju attīstīšanā parku, dārzu un zaļo zonu izveides kontekstā. Latvijas un Lietuvas pašvaldību speciālisti ievēroja arī publiskos pilsētas bērnu un rotaļu laukumus, kas veidoti vienīgi no dabīgiem materiāliem, pat vienkāršiem dabas elementiem, kas arī ir daļa no vispārējā “dzīvot kopā ar dabu” koncepta Vācijas sabiedrībā.
Līga Upeniece,
Projekta informācijas speciāliste
Kopējais projekta finansējums: 520 348,94 EUR.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtais finansējuma apmērs: 442 296,58 EUR.
Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Rēzeknes novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju. 
Programmas tīmekļa vietne: www.latlit.eu
Oficiālā ES tīmekļa vietne: www.europa.eu