Darba grupa gatavo priekšlikumus izglītības iestāžu tīkla optimizēšanai

11.12.2015

Izglītība

700 bērni jeb 20 procenti – ar tik lielu skolēnu skaita samazinājumu pēdējo sešu gadu laikā saskārusies Rēzeknes novada pašvaldība. Tikmēr pašvaldības līdzfinansējums gadu no gada pieaug – tā kā valsts mērķdotācijas nepietiek, jau ceturto gadu no pašvaldības tiek finansētas pagarinātās dienas grupas skolotāju likmes, savukārt jau otro gadu – daļa izglītības iestāžu bibliotekāru likmes. Kopumā pašvaldības finansējums skolām ik gadu sastāda vairāk nekā 292 tūkstošus EUR. Tas viss licis pašvaldībai izvērtēt šī brīža situāciju un optimizēt izglītības iestādes Rēzeknes novada teritorijā.

Lai pārskatītu izglītības iestāžu tīklu, apkopotu statistisko informāciju un izstrādātu izglītības iestāžu tīkla optimizācijas variantus, pievienojot ieguvumu un zaudējumu analīzi, septembra beigās Rēzeknes novada dome pieņēma lēmumu izveidot darba grupu pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu tīkla optimizēšanai. Darba grupa jau sagatavojusi informāciju par skolēnu skaitu un skolēnu dinamiku novada izglītības iestādēs, pirmsskolas vecuma bērnu līdz četru gadu vecumam skaitu, pedagogu skaitu un noslogojumu izglītības iestādēs, darba samaksas sadalījumu (valsts mērķdotācija un pašvaldības līdzfinansējums), tehniskā personāla skaitu un noslogojumu, ēku uzturēšanas izdevumus, skolēnu pārvadājumus un cita veida informāciju.

Situācijas analīze veikta, ievērojot trīs pamatnostādnes: izglītības pieejamība, izglītības kvalitāte un izmaksu efektivitāte. Kā paskaidroja Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Vilis Deksnis, izglītības pakalpojuma pieejamība nozīmē – jāsaglabā princips, ka pirmsskolas un sākumskolas posma bērniem izglītības iestāde būtu maksimāli tuvu dzīvesvietai, tikmēr lielākajiem skolēniem nokļūšana līdz skolai notiktu maksimāli īsā laikā. Izglītības kvalitāte nozīmē, ka kvalitatīva izglītība ir jābūt visās skolās, neatkarīgi no to atrašanās vietas, savukārt finanšu līdzekļu efektīva izmantošana nozīmē, ka, izvērtējot valsts budžeta, pašvaldības un vecāku finansējumu, bērnu skološana izmaksātu pēc iespējas mazāk.

Darba grupa izstrādājusi nosacījumus strukturālo risinājumu veikšanai Rēzeknes novada pašvaldībā, kas būtu spēkā ne tikai šajā mācību gadā, bet arī turpmākos gadus, tāpēc skolas kolektīvs varētu rēķināties ar prasībām, lai izglītības iestāde turpinātu darboties arī nākamajā mācību gadā. “Paredzēts, ka ik gadu līdz 1. decembrim izglītības iestādes vadītājs un/vai struktūrvienības vadītājs iesniegs Izglītības pārvaldē izglītojamo skaita prognozes nākamajam mācību gadam,” pastāstīja Vilis Deksnis. Pēc tam attiecīgi izveidota komisija veiks izglītības iestāžu darbības izvērtēšanu, vadoties pēc vairākiem iepriekš atrunātiem nosacījumiem, tostarp:

  • Vai skolā un/vai tās struktūrvienībā prognozētais skolēnu skaits ir lielāks par 40,
  • Vai pirmsskolas izglītības iestādē prognozētais izglītojamo skaits ir lielāks par 22.

Vilis Deksnis norāda, ka šādi skaitļi iegūti, izvērtējot izmaksas un izglītības kvalitātes nodrošinājumu: “Skolās ir jābūt vismaz piecas klases pa astoņiem bērniem, savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu gadījumā ir jābūt vismaz divas grupas, jo, ja ir viena grupa, to var pievienot skolai, turklāt katrā grupā jābūt vismaz 11 bērni, jo tikai tad var saņemt valsts finansējumu pirmsskolas grupas uzturēšanai.” Tāpat ik gadu paredzēts izvērtēt finansējuma efektivitāti tām izglītības iestādēm, kur vidējās izglītojamā izmaksas ir divas reizes lielākas, nekā vidēji novadā. Darba grupa arī ierosinājusi, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās izglītojamo skaits ir mazāks nekā 50, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem savā darba laikā būs jāveic arī pirmsskolas izglītības skolotāja darbs. Skolotāja darba veicamo apjomu, atbilstoši izglītojamo skaitam noteiks novada dome.

Šobrīd turpinās papildus datu vākšana, apkopošana un analīze, kā arī citu secinājumu izdarīšana, piemēram, par skolēnu pārvadājumiem un izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksām. Janvārī ieplānotas diskusijas ar izglītības iestāžu kolektīviem un skolu padomēm, kā arī sarunas ar iestāžu vadītājiem. Nepieciešamības gadījumā tiks rīkotas arī vecāku sapulces. Pēc tam jautājums par izglītības iestāžu tīkla optimizēšanu tiks skatīts Rēzeknes novada domes sēdē.

Madara Ļaksa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Click to listen highlighted text!