ES budžets 2020. gadam — Eiropas Komisijas priekšlikums koncentrējas uz nodarbinātību, izaugsmi un drošību

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ES budžeta priekšlikumu 2020. gadam 168,3 miljardu eiro apmērā konkurētspējīgākai Eiropas ekonomikai, kā arī solidaritātei un drošībai ES un ārpus tās.
Šis ir septītais un pēdējais budžets saskaņā ar pašreizējo ES ilgtermiņa budžeta shēmu 2014.—2020. gadam un darbojas tajā noteikto ierobežojumu ietvaros. Tas ir izstrādāts tā, lai optimāli izmantotu finansējumu pastāvošajām programmām, kā arī jaunām iniciatīvām un palielinātu Eiropas pievienoto vērtību atbilstīgi Žana Kloda Junkera vadītās Eiropas Komisijas prioritātēm.
Eiropas budžeta un cilvēkresursu komisārs Ginters H. Etingers sacīja: “ES budžeta projekts 2020. gadam ir Junkera vadītās EK pēdējais budžeta priekšlikums. Tā mērķis ir turpināt atbalstīt ES prioritātes — nodarbinātību, izaugsmi, jaunatni, cīņu pret klimata pārmaiņām, drošību un solidaritāti —, un sagatavoties pārejai uz nākamo budžeta ciklu. Es aicinu Padomi un jauno Parlamentu savlaicīgi vienoties, lai nodrošinātu ES stabilitāti nākotnē.”
Saskaņā ar EK priekšlikumu 2020. gada budžetā paredzētā nauda tiks izlietota šādām prioritārām jomām: konkurētspējīga ekonomika un jaunatne; drošības un solidaritātes stiprināšana ES un aiz tās robežām.
21 % no 2020. gada budžeta līdzekļiem ir paredzēts cīņai pret klimata pārmaiņām. Tas atbilst vērienīgajam mērķim — 20 % no ES pašreizējā ilgtermiņa budžeta tērēt darbībām, kas vērstas pret klimata pārmaiņām.
Ieguldījums konkurētspējīgā ekonomikā un jaunatnē
Saistības vairāk nekā 83 miljardu eiro apmērā veicinās ekonomisko izaugsmi, atbalstīs Eiropas reģionus un jauniešus. Tajā skaitā:

• 13,2 miljardi eiro pētniecībai un inovācijai visā Eiropā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros — lielākā un pēdējā daļa no ES pētniecības un inovācijas programmas līdzekļiem (+ 6,4 % salīdzinājumā ar 2019. gadu), tostarp Eiropas Inovācijas padomes pēdējais izmēģinājuma posms tādu augstas klases inovatoru, mazo uzņēmumu un zinātnieku atbalstam, kuriem ir potenciāls strauji attīstīties Eiropā un pasaulē;
• 2,8 miljardi eiro izglītībai programmas Erasmus+ ietvaros;
• 117 miljoni eiro Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), lai atbalstītu jauniešus, kas dzīvo reģionos, kuros ir augsts jauniešu bezdarba līmenis (kopējais JNI atvēlētais finansējums laikā no 2014. līdz 2020. gadam sasniegs 4,5 miljardus eiro);
• 1,2 miljardi eiro (+ 75 % salīdzinājumā ar 2019. gadu) Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas Galileo tirgus daļas paplašināšanai. Patlaban tai ir 700 miljoni lietotāju visā pasaulē, taču līdz 2020. gada beigām šis skaitlis varētu pārsniegt 1,2 miljardus;
• 255 miljoni eiro Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmai (EDIDP), kas stimulēs Eiropas uzņēmumus kopīgi izstrādāt aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas. EDIDP ļauj šajā budžeta periodā testēt ES līmeņa sadarbību aizsardzības jomā, līdz no 2021. gada tiks izveidots pilnvērtīgs Eiropas Aizsardzības fonds.

Drošības un solidaritātes stiprināšana ES un aiz tās robežām
Daudzas Eiropas problēmas nepazīst robežu. ES ir daudzkārt izmantojusi visas budžeta iespējas, lai reaģētu uz katastrofām, risinātu migrācijas problēmas un nostiprinātu ES ārējās robežas. Izmantojot dažādus finanšu instrumentus, ES ar 2020. gada budžeta palīdzību turpinās ieguldīt Eiropas un ārvalstu solidaritātē un drošībā:

• 420,6 miljoni eiro (+ 34,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu) Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) saskaņā ar 2019. gada martā starp Eiropas Parlamentu un Padomi panākto vienošanos izveidot pastāvīgu 10 000 robežsargu korpusu līdz 2027. gadam;
• 156,2 miljoni eiro jaunajai programmai rescEU (pilnveidots pašreizējais civilās aizsardzības mehānisms), kas ļaus sekmīgāk reaģēt uz zemestrīcēm, meža ugunsgrēkiem un citām katastrofām. Tas palīdzēs sagatavot reaģēšanas spēju rezervi ES līmenī, piemēram, meža ugunsgrēku dzēšanas lidmašīnas un helikopterus, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības;
• 560 miljoni eiro grūtībās nonākušiem cilvēkiem Sīrijā, kā arī bēgļiem un viņu uzņēmējkopienām šajā reģionā. Šie līdzekļi budžetā paredzēti saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Briseles III konferencē par Sīrijas nākotni 2019. gadā (ES 2019. gada budžetā jau paredzēts finansējums Sīrijai 2,01 miljarda eiro apmērā);
• turpmāks atbalsts ieceļošanas/izceļošanas sistēmas attīstīšanai, ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai, atjauninātajai Šengenas informācijas sistēmai un Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai ar kopējo mērķi uzlabot ES informācijas sistēmu saderību, lai panāktu ES iedzīvotāju drošību.

EK svarīgākā prioritāte ir panākt, ka katrs ES budžeta eiro rada pievienoto vērtību ES iedzīvotājiem. Tāds ir arī EK priekšlikuma par ES nākamo ilgtermiņa budžetu 2021.—2027. gadam galvenais mērķis.
Kopā ar budžeta projektu EK šodien publicēja rezultātu pārskatu par katru no programmām, kuras finansē no ES budžeta. Tas liecina, ka ES budžets dod konkrētu labumu cilvēkiem gan ES, gan ārpus tās.