Ar Franča Trasuna fabulu svētkiem aizsākas Latgales kongresa simtgades pasākumi

Ievadot Latgales kongresa simtgades pasākumu klāstu, 1. maijā plkst. 14.00 Franča Trasuna muzejā "Kolnasāta" Rēzeknes novada Sakstagala pagastā notika vēl nebijis pasākums -- Fr. Trasuna fabulu svētki. Šiem svētkiem par moto tika ņemtas rindas no izcilā valstsvīra, garīdznieka un literāta, Latgales kongresa 1917. gadā idejiskā vadoņa Franča Trasuna (1864--1926) fabulas rindas: "Ka kūpeibā ir spāks/ Pret tū i runuot grāks!". 
"Ja Francis Trasuns dzīvotu mūsdienās, kāds būtu viņa aicinājums, pret ko viņš iestātos savās fabulās un uz kādu rīcību aicinātu līdzcilvēkus savas tautas, savas valsts labā?" -- režisore un aktrise Iveta Graudiņa bija meklējusi Franci Trasunu ne tikai viņa fabulās, bet arī laikabiedros, kuri izstāstīja katrs savu stāstu -- par ceļu, par izaicinājumiem, par panākumiem un par zaudējumiem, par uzvarām un mīlestību. Savā ceļa stāstā dalījās gan mūziķis, Latvijas Atmodas aktīvs darbinieks un Dricānu pagasta pirmais zemnieku saimniecības īpašnieks Andris Eriņš un Verēmu pamatskolas skolēns Jānis Piveks, priesteris Rinalds Broks un skolotāja, dzejniece Iveta Ratinīka, uzņēmējs Juris Vucāns un olimpiete Gunta Latiševa -Čudare, kā arī leģendārā Pluociņu Mase - Anita Graudiņa. Bet nebija aizmirsts arī Trasuns - viņa fabulas lasīja gan katrs no uzaicinātajiem diskusijas dalībniekiem, gan arī Rēzeknes teātra “Joriks” latviešu trupas aktieri Laura Atelsone, Kārlis Derums un Kārlis Tols, kuri pārtapa arī Trasuna fabulu varoņos. Taču visjaukāk Trasuna vārdi skanēja mazo vuolyudzānu -- skolēnu skatuves runas konkursa "Vuolyudzāni" uzvarētāju Jāņa Piveka un Rainas Arbidānes balsīs. Uzveduma māksliniecisko ietērpu veidoja jauna, talantīga māksliniece Dana Vasiļjeva.
No Trasuna muzeja klēts sienas uz mums no vēsturiskās fotogrāfijas nolūkojās pirmā Latgales kongresa delegāti. "Mes, Latgolys latwīši, apsawīnodami ar Kūrzemis i Wydzemis latwīšim..." Tālāk jau visi zina. Klausītāju rindās bija arī Sibīrijas latgalieši, kas mērojuši tālu ceļu uz senču dzimteni. Laikam tāpēc stāsts bija arī par atgriešanos un P. Jurciņa "Vālodzīte", kopīgi nodziedāta, lika par to padomāt. 
Svētkus kuplināja folkloras ansambļa "Kolnasāta" un Ilzeskalna folkloras kopas dziedājums, noslēgumā apmeklētāji varēja nobaudīt slaveno Sakstagala sautējumu jeb cymusu!
Pasākumu finansiāli atbalstīja Rēzeknes novada pašvaldība un Sakstagala pagasta pārvalde. 
Anna Rancāne
Autores foto
Fotogalerija