Gada ģimenes uzņēmums-2017
1. IU “Maija S” ir neliels veikaliņš Maltas ciemā. To vada Gunta Vasiļjeva kopā ar vīru Vitāliju. Vasiļjevu ģimene, kurā ir divas meitas un jau mazmeitiņa, pirms gada atgriezās no Lielbritānijas. Tagad viņi dzīvo Lūznavas pagastā . “Nostrādājām ārzemēs 10 gadus, bet Latgale bija sirdī un dvēselē. Pēdējos gados jau strādājām ar tādu domu, ka gribam atgriezties, tāpēc pelnījām, lai varētu Latvijā uzsākt uzņēmējdarbību. Visi apkārtējie bija pesimistiski, bet mēs turamies,” – saka Gunta. Veikaliņā ir daudzveidīgs preču klāsts, te bieži iegriežas vietējie iedzīvotāji, kā arī tuvējās skolas skolēni, kurus pievilina visgaršīgākais saldējums pasaulē – īsts itāļu “Gelatto”, kāda nav pat Rēzeknē. Veikalā iegādājama arī vietējo ražotāju produkcija, tostarp Viļānu kooperatīvā ražotie un pircēju pieprasītie piena produkti ar zīmolu “Bryunaļa”.
Atbildot uz vērtēšanas komisijas jautājumiem, Gunta atzīst, ka ideju par uzņēmuma attīstību ir daudz, tikai tam vajag laiku un līdzekļus. Gribētu sakārtot veikala fasādi, izveidot āra terasi. Ir arī idejas, kas saistās ar Lūznavas muižas attīstību. Jaunībā Gunta dejojusi Maltas deju kolektīvā, pat strādājot ārzemēs, Pītersboro, ar viņas entuziasmu izveidots neliels latviešu deju kolektīvs. Arī tagad gribētu dejot, darboties folkloras kopā, tomēr pagaidām tam neatliek laika, ir jānostāda uz kājām uzņēmums, tad varēs darīt arī ko citu. “Katrā ziņā nenožēlojam, ka atgriezāmies Latvijā,” – saka Gunta un Vitālijs Vasiļjevi.
2. Zemnieku saimniecības “Liepas” (Stoļerovas pagasts) īpašnieki Valentīna un Ivars Arbidāni pastāsta vērtēšanas komisijai par to, kā saimniecība ir attīstījusies no 10 ha zemes (un tas toreiz licies pat par daudz). Saimniecības īpašnieks Ivars Arbidāns pēc izglītības ir vetārsts, bet saimniece Valentīna – zootehniķe. Sākuši ar cūkkopību, turējuši ap 50 sivēnmātēm. Taču, līdzko bija iespējams pieteikties un saņemt Eiropas Savienības finansējumu, saimnieki sapratuši, ka nākotnē rentablāka būtu piena lopkopība. Ganāmpulku pamatā ir izveidojuši no vienas melnraibās govs, ko speciāli kā šķirnes lopu bija iegādājušies par saviem līdzekļiem. Šobrīd saimniecībā ir 49 slaucamas govis, bet kopā ganāmpulkā ir 89 lopu vienības. Kā blakus nozare saimniecībā pastāv arī augkopība – audzē zirņus, pupas, griķus, rudzus, auzas. Tiek apstrādāti 250 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes (gan nomā, gan īpašumā esošā zeme).
Uzņēmums jau no pirmsākumiem darbojas kā bioloģiskā zemnieku saimniecība, un tieši šis saimniekošanas veids ar tam piešķirtajām subsīdijām, ir ļāvis „izdzīvot” visos ekonomisko krīžu periodos.
Saimniecība, piesaistot ES finansējumu, ir īstenojusi 19 projektus no tiem 18 lauksaimniecības nozarē (nodrošināta visa saimniekošanai nepieciešamā tehnika – traktori, kombains, sējmašīna u.c.; veikta liellopu fermas modernizācija, uzstādīts piena vads) un 1 mežsaimniecībā – apmežošanas projekts. Saimnieki viennozīmīgi atzīst, ka savu saimniecību ir izdevies attīstīt galvenokārt pateicoties ES finansējuma pieejamībai. Arī dēliem Jānim un Mārtiņam izdevies ieaudzināt darba tikumu un radīt viņos vēlmi strādāt lauksaimniecībā. Abi dēli šobrīd jau izveidojuši katrs savu saimniecību: Jānim pieder ZS „Liepziedi” (apstrādā ~ 700 ha), bet Mārtiņam – ZS „Mārtiņi” (apstrādā ~ 200 ha zemes), abas ir bioloģiskās saimniecības.
ZS „Liepas” pienu realizē akciju sabiedrībai „Preiļu siers”, taču šobrīd ir pārdomas par to, vai nebūtu lietderīgāk uzsākt sadarbību ar LPKS „Viļāni”.
Saimniecībā pastāvīgi tiek nodrošinātas 4 darba vietas, sezonas laikā tiek piesaistīti vēl papildus cilvēkresursi. Visi darbinieki ir vietējie iedzīvotāji, tai skaitā arī jaunieši, kuri te saskatījuši reālu iespēju strādāt un pelnīt, izvēlējušies iegūt atbilstošu izglītību un pielietot savas zināšanas tieši šajā uzņēmumā.
Ģimenē ir stipras tradīcijas. Saimniece Valentīna pastāsta, ka tieši pie viņiem notiek visi dzimtas pasākumi, kur sabrauc bērnu, brāļu, māsu ģimenes un kopīgi tiek svinēti svētki.
3. Zemnieku saimniecības „Mežirbes” (Čornajas pagasts) īpašniece Inese Augstare vērtēšanas komisijai pastāstīja, ka savulaik mantojusi zemi un nekustamo īpašumu, kuru kopš 1995.gada uzturējusi kā piemājas saimniecību, bet 2011. gada 22. martā uz šīs bāzes nodibinājusi zemnieku saimniecību. Tā kā pati ir pabeigusi Lūznavas sovhoztehnikumu un ieguvusi zootehniķa izglītību, tad savu saimniecisko darbību ir attīstījusi lopkopības nozarē. Sākumā saimniecība vairāk orientējās uz cūkkopību (turētas ~45 cūkas), minimāli – piena lopkopība (3 govis), bet ar laiku notika pārstrukturizācija uz piena lopkopību (šobrīd ganāmpulkā ir 22 slaucamas govis). Kā papildnozare tiek attīstīta graudkopība (audzē galvenokārt rudzus, tritikāli, auzas). Ir īstenoti 2 projekti – standartu sasniegšana un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija. Kopumā saimniece atzīst, ka vairāk tomēr orientējas uz finansējuma nodrošinājumu uzņēmējdarbībai, neiesaistoties ES projektos, bet gan no saviem līdzekļiem vai izmantojot kredītresursus. Pašu spēkiem ir izveidota arī mēslu krātuve.
Uzņēmuma materiāli tehnisko nodrošinājumu veido saimniecības ēkas, t.sk., lopu ferma, dzirnavas, citas saimniecība ēkas, kā arī tehnika – graudu kombains, 3 traktori un visi nepieciešamie piekabināmie agregāti.
Saimniecība gadā saražo ap 76 tonnām piena, 70t – realizē un 4t – lopbarībai, 2t – pašpatēriņam. Pienu nodod KS „Stoļerova”.
Ģimenē ir 2 bērni – dēls un meita. Dēls ieguvis mehāniķa izglītību, bet meita izvēlējusies ēdināšanas servisa nozari. Abi bērni jau dzīvo patstāvīgu dzīvi. Vecāki cer, ka iespējams kādreiz saimniecību pārņems dēls.
4. Zemnieku saimniecības „Vairogi” (Čornajas pagasts) īpašnieks Guntis Klīdzējs iepazīstina vērtēšanas komisiju ar saimniecības veidošanās pirmsākumiem, pastāstot, ka to pirmās Latvijas brīvvalsts laikā izveidojis vecvectēvs, kura dēls Ernests vēlāk kļuva un ilgus gadus strādāja par kolhoza priekšsēdētāju, bet, kad aizgājis pensijā (1989. gadā), „hobija pēc” paņēma 30 ha zemes, iegādājās 1 traktoru, pieņēma darbā 1 strādnieku un sāka strādāt savā saimniecībā. Savukārt 2009. gadā saimniekošanai pievērsies Ernesta mazdēls Guntis, pašreizējais saimniecības īpašnieks, kurš pirms tam vairākus gadus strādājis ārzemēs, bet patriotisku jūtu vadīts atgriezies Latvijā un, kā pats atzīst, – sirdsapziņa neļautu noskatīties, ka tiktu likvidēta vectēva saimniecība.
Guntis ir absolvējis Malnavas koledžu, iegūstot lauksaimnieka izglītību. Īstenojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu „Atbalsts jaunajiem zemniekiem”, Guntis pilnībā pārņēma saimniecību no vectēva. Palielināja apstrādājamās platības no 40 ha līdz 110 ha un šobrīd jau gandrīz līdz ~150 ha. Piesaistot finansējumu projektu programmas „Lauku saimniecību modernizācija”, ZS „Vairogi” iegādājās traktortehniku un nepieciešamos lauksaimniecības agregātus. Saimniekošanā tiek izmantota GPS navigācija.
Saimniecība specializējusies graudkopībā. Uzņēmumā kā pastāvīgais darbinieks ir nodarbināts 1 strādnieks, bet sezonas laikā papildus tiek piesaistīts vēl viens darbinieks.
Kopš vectēva saimniekošanas laikiem ZS „Vairogi” pieder ¼ domājamā daļa no kādreizējās kolhoza laiku graudu kaltes, taču, kā atzīst saimniecības īpašnieks Guntis: „kopējā cūka nebarojas”, respektīvi, šis resurss tā neefektīvās kopīgās apsaimniekošanas pieejas dēļ netiek izmantots. Guntis saka, ka plāno pats saviem spēkiem izprojektēt un izveidot graudu kalti, ko nākotnē arī izmantos saimniecībā izaudzēto graudu kaltēšanai. Šīs ieceres pamatā ir tas, ka, pirmkārt, Guntim patīk darboties metālapstrādes jomā (viņš pastāsta, ka savulaik lūdzis vectēvam metināšanas aparātu kā dāvanu 14. dzimšanas dienā) Otrkārt, iegūta pieredze, strādājot kā inženierim koģenerācijas stacijā Mežvidos.
Par investīciju piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai Guntis atzīst, ka tomēr pašreizējie projektu finansēšanas nosacījumi un birokrātija nav pievilcīga ES finansējuma piesaistei un tāpēc labprātāk strādā ar saviem līdzekļiem un, ja nepieciešams, izmanto kredītresursus.
Saimniecība ir KS „Latraps” biedrs, graudus realizē uzņēmumiem „Scandagra Latvija”, „Latagra”. Raksturojot saimniecības turpmākās attīstības virzību, saimnieks min, ka ir jāatrisina vairākas problēmas, ar ko šobrīd uzņēmums saskaras, proti, zaudējumi, ko rada neefektīvā graudu šķirošana, graudu kaltēšanas nepieciešamība, kā arī jāsekmē kvalitātes kontrole katrā tehnoloģiskā ražošanas procesa posmā.
Ģimenē aug dēls, kuram šobrīd ir tikai 3 gadi, bet viņa mīļākā nodarbošanās ir kopā ar tēti braukt ar traktoru pa tīrumiem un redzēt, kā tiek veikti zemes apstrādes darbi. Guntis jūtas gandarīts, ka puiku vilina lauku darbi un tic, ka arī nākotnē šī interese saglabāsies kā svarīga vērtība, kas tiek uzturēta dzimtā jau piektajā paaudzē.
Guntis Klīdzējs jau vairākus gadus ir aktīvs ZS 32.Kājnieku bataljona zemessargs – kaprālis, instruktors un nodaļas komandieris, kā arī strādā Rēzeknes novada pašvaldībā par izglītības un uzņēmējdarbības konsultantu.
5. Ēdināšanas uzņēmuma SIA „Annas receptes” (Gaigalavas pagasts) īpašniece Anna Balode kopā ar dzīvesbiedru uzņem vērtēšanas komisiju savas uzņēmējdarbības pašreizējā „galvenajā mītnē” – īrētā divistabu dzīvoklī, kurā notiek visu pasūtījumu izpilde – ēdienu gatavošana, produktu un trauku uzglabāšana. Telpas ir pielāgotas PVD prasībām, bet ir šauras un bremzē attīstības iespējas. Saimniece pastāsta, ka uzņēmums ir dibināts jau 2011. gadā, bet kopš 2013. gada tiek nomātas telpas 180 m2 platībā (pagastmājā, bijušās bibliotēkas telpas), kurās pēc remontdarbu veikšanas tiks īstenota saimnieciskā darbība un nodrošinātas visas nepieciešamās funkcijas – virtuve, noliktava, banketu zāle. Vizītes ietvaros vērtēšanas komisija kopā ar īpašnieci apmeklē arī minētās telpas un komisijai ir iespēja novērtēt to, kāds darbs pašu (ģimenes) spēkiem ir paveikts, lai jau nākamajā gadā uzsāktu saimniekošanu jaunajās telpās. Respektīvi, gandrīz pabeigti remontdarbi virtuvē. Par saviem līdzekļiem iegādātas darba virsmas, izlietnes, tvaiku savācējs, bet esot vajadzīga jaudīga, mūsdienīga cepeškrāsns. Šajā sakarā nodibinājuma „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” vecākā konsultante Daina Butlere iesaka izmantot iespēju pašreiz izsludinātā projekta konkursā uzņēmējdarbības atbalstam, iesniedzot projektu pieteikumu.
Atbildot uz vērtēšanas komisijas jautājumiem, SIA „Annas receptes” īpašniece Anna Balode pastāsta, ka ēdienu gatavošana viņai jau no bērnības ir bijusi sirdslieta un nākotnes plāns. Tāpēc mērķtiecīgi ir iegūta atbilstoša izglītība Vecbebru sovhoztehnikuma ēdienu pagatavošanas tehnologu nodaļā. Pieredze kopš 2004. gada ir uzkrāta, strādājot par šefpavāri ēdināšanas uzņēmumos Vecgulbeles muiža SIA „Horus Centrs”, „Zaļā sala”, „Lāču leja”. Taču ar laiku sapratusi, ka pašai ir jāveido savs bizness un tas arī ticis izdarīts.
Uzņēmums sadarbojas ar Nodarbinātības Valsts aģentūru, nodrošinot darba vietas, tai skaitā skolēniem (šogad bija nodarbināti 5 skolēni). Sniegto pakalpojumu ģeogrāfiskais diapazons aptver Rēzeknes pilsētas un novada teritoriju, kā arī Varakļānu un Preiļu pusi.
Produktu (izejvielu) nodrošināšanā sadarbojas gan ar vietējiem zemniekiem, bet galvenokārt iepērkas pārtikas tirdzniecības bāzē PROMO.
