Gada jaunais uzņēmums – 2017
1. Atvara Aniņa saimnieciskā darbība "Aniņu zemenes"
Atvars Aniņš vērtēšanas komisiju sagaida pie sava lepnuma - zemeņu tīruma. Skatam paveras ~2 ha liela zemeņu stādījumu platība. Saimnieks pastāsta, ka pievērsties zemeņu audzēšanai likusi dzīve, jo augot daudzbērnu ģimenē Kurzemes pusē, saimei bija jāiemācās nopelnīt vairāk nekā tikai vecāki varēja sarūpēt algotajā darbā. Tā nu mamma bija uzsākusi audzēt zemenes, un tad, būdams vēl pusaudzis, Atvars redzējis, ka zemenēm ir noiets, ka tā ir prece, kuru pērk un pirks. Kad ieprecējies Latgalē (Gaigalavas pagastā), ilgi negudrodams, arī pats sācis audzēt zemenes. Pirmie 0.2 ha zemeņu stādījumu tika veikti 2016. gada pavasarī. Stādīšanas procesā iesaistījusies visa ģimene. Zemeņu stādījumi tiek rūpīgi kopti un ir ieviesti arī mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi, proti, zemenes ir nosegtas ar agroplēvi un katra vaga ir nodrošināta ar laistīšanas sistēmu. Saimnieks pastāsta un parāda, ka tiek izmantotas divu veidu plēves – viena, kura ir mitrumu caurlaidīga, bet, stādot zemenes, katram stādam ir speciāli jāizveido caurums plēvē attiecīgajā vietā un tas rezultātā sanāk diezgan laikietilpīgi un arī fiziski ir grūtāk. Kā risinājums efektīvākai stādījumu ierīkošanai, šobrīd saimniecībā ir pamēģināts izmantot plēvi, kurā jau rūpnieciski izveidoti caurumi jeb vietas augu iestādīšanai, un būtiska tās priekšrocība, ka to ir ērti noklāt ar traktortehniku. Tiesa gan, šī plēve nav ūdenscaurlaidīga un tāpēc laistīšanas sistēmu bijis jāierīko zem tās.
Jautāts par to, kādas zemeņu šķirnes tiek audzētas, Atvars Aniņš nosauc vairākas šķirnes, bet piebilst arī, ka vēl nav nostiprinājusies atziņa par kādas konkrētas šķirnes priekšrocībām. Zemeņu stādus pārsvarā ir pircis ārpus Latvijas un kā vienu no iepirkšanās tirgiem nosauc Franciju. Saimnieks pagaidām eksperimentē un, ņemot vērā 2017. gada sliktos laika apstākļus, esot grūti spriest par esošo stādījumu platību ražīgumu, bet cer uz izdošanos turpmākajos gados.
2. Ēdnīcas „Rīts” īpašniece Rasma Ģērmane (Bērzgales pagastā) pastāsta vērtēšanas komisijai, kā radusies doma par savu biznesu. Proti, sabiedriskās ēdināšanas sektorā darbojusies jau kopš 1998. gada. Astoņus gadus pirms savas kafejnīcas atvēršanas strādājusi Bērzgales skolā par pavāri. Darbs ir paticis, tomēr sapratusi, ka labākais lēmums, lai nodrošinātu sev darbavietu un regulārus ienākumus, ir izveidot savu ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu. Sadarbībā ar Bērzgales pagasta pārvaldi topošajai kafejnīcai tika nodrošinātas telpas. 2016. gadā projektu konkursa ietvaros no nodibinājuma „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” tika saņemts finansiāls atbalsts ražošanas iekārtu un inventāra iegādei, kā arī logu nomaiņai.
Ēdnīca Bērzgalē strādā katru dienu, piedāvā pusdienas uz vietas ēdnīcas telpās un arī klāj galdus izbraukumos. Papildus ir izveidota struktūrvienība Rēzeknes Mākslas vidusskolā. Pastāvīgi tiek nodarbināti 3 darbinieki, 1 darbinieks uz 2 gadiem ir piesaistīts Nodarbinātības Valsts aģentūras pasākumu ietvaros. Plāno piesaistīt vēl vienu darbinieku.
Bērzgales pagasta pārvaldes vadītājs Arvīds Dunskis pastāsta, ka ēdnīcas pakalpojumus regulāri izmanto vietējie iedzīvotāji, pagasta pārvaldes darbinieki, kā arī pusdienot brauc policijas, „Sadales tīklu” u.c. organizāciju darbinieki, kuri savus pienākumus veic tuvākajā apkārtnē. Esot saņemtas daudz labas atsauksmes par ēdnīcas „Rīts” pakalpojumu kvalitāti.
Individuālais komersants Rasma Ģērmane, atbildot uz vērtēšanas komisijas jautājumiem, pastāsta, ka izejvielas tiek nodrošinātas gan no vietējiem zemniekiem, gan no citiem sadarbības partneriem – SIA „Sanitex”, Rēzeknes gaļas kombināts, SIA „Vecā maiznīca” un citi pārtikas uzņēmumi, kas galvenokārt atrodas Rēzeknē. Uzņēmuma atpazīstamības un pārdošanas veicināšanas nolūkos informācija par sniegtajiem pakalpojumiem ir izvietota vairākos interneta portālos: draugiem.lv, facebook.com, frype.com.
