Globālā izglītība – par pasauli mūsos un mums pasaulē
Rēzeknes novada Ozolaines pirmsskolas izglītības iestādi (PII) apmeklē dažādi bērni. Starp gaišajām galviņām un latviskajām bizītēm pavīd pa kādam tumšādainam mazulim ar melni sprogainu matu cekulu, kāds no bērniem pārvietojas ratiņkrēslā. PII vadītāja Valentīna Mališeva atzīst, ka bērniem tas nav traucēklis, lai savā starpā kontaktētos un rotaļātos. “Bērni ir mūsdienīgāki, atvērtāki, viņi pasauli uztver tādu, kāda tā ir. Pieaugušajiem, kuri šīs atšķirības dažkārt sāpīgāk akcentē, mēs stāstām, ka, piemēram, vienam ir brilles, otram nav, vai tas, kuram ir brilles, ir sliktāks par to, kuram nav? Nav taču sliktāks! Vienam ir ratiņkrēsls, otram nav, vienam ir balta sejas krāsa, otram melna. Bērni ļoti labi to uztver, mums nav bijis nekādu problēmu.”
Ozolaines PII ir viena no 24 Rēzeknes novada izglītības iestādēm, kura ir iesaistījusies starptautiskajā projektā “Global schools”, kas novadā tiks īstenots no 2015. līdz 2018. gadam. Trīs gadu garumā skolotājiem būs iespēja apgūt globālās izglītības (GI) tēmas, paplašināt savu redzesloku par GI, gan arī pielietot praktiski iegūtās zināšanas, skaidrojot bērniem, kā izprast mūsdienu pasauli un sevi pasaulē, kā, pašiem mainoties, darīt to labāku. 16. decembrī, ūdenstūrisma centrā “Bāka” projekta ietvaros notika apaļā galda diskusija, kurā piedalījās projektā iesaistīto skolu pārstāvji, projekta “Globālās skolas” eksperti, kā arī Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji, kuri līdzīgā projektā jau ir piedalījušies. Diskusijas dalībnieki centās izzināt, kāpēc mūsdienu mainīgajā pasaulē ir svarīgi runāt par globālās izglītības tēmām, kāda ir Latvijas vieta šajā procesā, kādas tēmas ir aktuālas Rēzeknes novadā.
Ābolītis un zemeslode
Apaļā galda diskusiju aizsākot, katram no projekta dalībniekiem, bija jāprezentē sava izglītības iestāde, stāstot divas lietas – ar ko mēs lepojamies un ko sagaida no iesaistīšanās projektā “Global schools”. Ja uz pirmo jautājumu katram bija daudz ko teikt, tad otrajā skolu pārstāvji bija lakoniskāki un nedrošāki. Oļesja Apīne, Čornajas PII “Brīnumzeme” vadītāja bija līdzi atvedusi margrietiņu. “Uz katras no ziedlapiņām rakstīts, ar ko mēs lepojamies, tie ir mūsu bērni, vecāki, projekti, kolektīvs, jaunas idejas, un no tā jau arī izriet viss. Ko gaidām no projekta? Varbūt zināšanas no citu valstu partneriem, lai uzzinātu, ko viņi domā par šo globālo izglītību, kā arī dalīties ar mūsu zināšanām.” Maltas vidusskolas un PII “Dzīpariņš” pārstāves no iesaistīšanās projektā vēlētos jaunus metodiskos materiālus, jaunus domubiedrus, jaunas zināšanas par globālajām lietām pasaulē, kā daudznacionālajā vidē nezaudēt savu identitāti. “Mēs vēlamies izpratni par to, kā labāk dzīvot labākā pasaulē,” – uzsvēra Līga Salmane, Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas skolotāja.
Projekta vadošā eksperte, PhD Inga Belousa globālās izglītības būtību uzskatāmi skaidroja, vienā rokā turot ābolu no viņas vecāsmātes dārza Latgalē, otrā – tikpat lielu zemeslodes modeli, jo tikai savas vietējās identitātes apzināšanās dod spēku un atvēzienu izzināt un nepazust globālajā pasaulē. “Man likās ļoti brīnišķīgi, ka tas ābolītis ko es rādīju, jums visiem ir ļoti labi izteikts un labi nomotivēts, spēcīgs. Un ja mums ir viena kāja ļoti spēcīga, tad jau mums ir motivācija to otro soli spert. Jo, ja mums tas ābolītis būtu maziņš un nedrošs, tad tas nozīmē, ka mēs tikpat mazi un nedroši justos tajā otrajā, globālajā, solī, ja mēs uzdrošinātos to spert. Taču tas man parāda, ka mēs varam droši, caur kultūras identitātēm, caur vietējām identitātēm, atrast tiltus uz globālo pasauli. Vēl viena lieta, kas mums ir: mēs esam viesmīlīgi, atvērti cilvēkiem no ārpuses, kas ir ļoti svarīgi šajā globālajā izglītībā. Varbūt mums būtu jāmācās arī ņemt, ne tikai dot, ja mēs iemācītos arī apstāties, nobremzēt, paklausīties, padomāt, salikt tiltus, tad tā otra kāja ar globālo soli būtu tikpat spēcīga.”
Kā izstāstīt pasauli?
Projekta eksperte, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas pirmsskolas un sākumskolas speciāliste Agrita Miesniece Rēzeknes novada izglītības iestādes nodēvēja par celmlaužiem, jo jaunajā kompetenču izglītības standartā, kas stāsies spēkā 2016. gadā, tiks iestrādāta arī globālās izglītības līnija. Diskusijas dalībnieki dalījās atziņās par veidiem, kā bērniem skaidrot mūsdienu mainīgo pasauli? Čornajas PII vadītāja Oļesja Apīne uzskata, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi caur rotaļu. “To arī dara mūsu radošie pedagogi. Mēs jau esam rīkojuši diskusijas, kas mazajiem bērniem ļoti patīk, piemēram, kādi izskatās un ko domā bērni citur. Mēs jau to visu esam darījuši, tāpēc mums varbūt būs vieglāk iekļauties globālās izglītības projektā.”
Eksperte, biedrības „Humana People to People in Latvia“ vadītāja Mg. paed Rūta Kronberga parādīja roku lellītes, kas bērniem izstāsta, piemēram, Āfrikas bērnu stāstu. “Es ticu tam – lai mēs veidotu ilgtspējīgu sabiedrību, jāsāk ar bērniem, jāsāk viegli un skaisti.”
Vadošā eksperte Inga Belousa uzsvēra, ka globālās izglītības metodika līdz šim ir izstrādāta tikai pamatskolām un vidusskolām, tagad nāksies izstrādāt to arī pirmsskolām. “Kas ir svarīgākais, komunicējot ar pirmsskolas bērniem un skolotājiem, -- neko neatdalīt no sevis, netaisīt divas nometnes, skatīties, ko es pats daru ikdienā, savā vietējā kopienā un kā tas ietekmē citus. Ja es izmetu papīru, kā tas ietekmē citus? Ja es izleju netīrumus upē, kā tas iespaido jūru, un kā tālāk piesārņojums ietekmē visu pasauli? Pirmsskolā bērniem ir ļoti spēcīga iztēle, man citreiz liekas ka mums, skolotājiem, jāmācās no viņiem, kā lēkāt pa kontekstiem. Jābūt atvērtākam pret bērnu stāstiem, jo no viņu stāstiem mēs arī varam mācīties.”
Arī diskusijas laikā tās dalībniekiem bija iespēja rotaļas veidā apzināt pasaules modeli, lai varētu izprast, no kā ceļas migrācija, nevienlīdzība, nabadzība. Eksperte Rūta Kronberga aicināja sadalīties pa kontinentiem un sadalīt krēslus kā iedomātus pasaules naudas resursus. Reālā situācija izrādījās tāda, ka visvairāk brīvu vietu un resursu atrodas Eiropā, vismazāk – Āzijā, kas arī rada nevienlīdzību. “Ko tas stāsta par Latviju? To, ka pasaules kontekstā mums ir daudz privilēģiju, iespēju, sociālo garantiju, kuras mums vajadzētu novērtēt.”
Globālā izglītība – izglītība par vērtībām
Ar savu pieredzi GI jomā dalījās Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji. Gulbenes novads globālās izglītības projektā iesaistījās pirms diviem gadiem, projekts noslēgsies nākamgad, 2016. gada martā, un pa šo laiku ir gūtas daudzas vērtīgas atziņas. Tā kā gulbeniešiem projekta finansējums bija 300 000 eiro, kas ir trīsreiz lielāks, nekā Rēzeknes novada pašvaldībai, tas deva iespēju iesaistīt visu novadu un īstenot daudzas sabiedrības aktivitātes, tostarp vasaras nometnes, eko velo sacensības, dabas koncertzāles, ideju laboratorijas skolotājiem, diskusijas. “Galvenā atziņa – šīs tēmas aktualitāte nekad nebeidzas. Globālā izglītība – tā ir izglītība par vērtībām, kurām skolu programmās nekad nepietiek laika. Es jūs apskaužu, ka jūs vēl tagad tikai to visu sākat, un sākat ar pirmsskolas vecuma bērniem,” – atzina Anita Birzniece, Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece.
Mainīt sevi, lai mainītu pasauli
Diskusijas noslēgumā, brīvā mikrofona laikā, dalībnieki apsēdās ciešā aplī, un, sniedzot cits citam mazo zemeslodes modelīti, centās formulēt savas izjūtas un atziņas, kādas radās, uzsākot projektu:
- Tas nav nekas jauns, bet ir jāpadziļina, jāpaplašina.
- Jāuzdrīkstas un jāmainās.
- Izzināt, lasīt, izpētīt, izjust caur sirdi.
- Izzināt sevi un pēc tam izzināt pasauli.
- Mēs centīsimies mainīties līdz ar pasauli.
- Pleca sajūta un draudzība, kādu to izjutām šodien.
- Ceļo ar prātu, ceļo ar sirdi, ceļo ar kājām.
- Jāmācās un jāiet līdzi laikam.
- Jāmācās dzīvot zaļi, tīri, skaisti.
- Vairāk jāiesaista un jāizglīto bērnu vecāki, ģimenes.
“Bureniekam, ko sauc par globālo izglītību, šodien ir uzvilkta bura, lai būtu veiksmīgs peldējums,” – tā savu atziņu tēlaini formulēja projekta eksperte, Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības metodiķe Biruta Rīvāne. Savukārt projekta koordinatore Inta Ozolniece aicināja klātesošos izvēlēties vienu no trim galvenajiem saukļiem, kas radušies dienas gaitā: “1. Pasaule ir izmainījusies – par šīm izmaiņām runāsim ar bērniem! 2. Pasaule ap mums, mēs pasaulē! 3. Mēs nevaram izmainīt pasauli, mēs varam izmainīt sevi!”. Visvairāk pacelto roku bija pēdējam sauklim, kas liecina par projekta dalībnieku vēlēšanos izzināt un mainīties, lai pasauli darītu labāku.
Anna Rancāne
Eduarda Medvedeva foto
Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ievietotās informācijas jebkuru iespējamo pielietojumu.