Godināti Latgales izcilākie skolotāji

25.09.2017

Izglītība

Jau trešo gadu pēc kārtas Latgaliešu kultūras biedrība (LKB) sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA) un Latgales novadu pašvaldībām septembrī godina Latgales novada izcilākos skolotājus, pasniedzot tiem balvu, kas nosaukta arī izcila skolotāja – Latgales pirmās Atmodas darbinieka, Rēzeknes Skolotāju institūta ilggadēja direktora, monsinjora Nikodema Rancāna vārdā. Šoreiz balvas pasniegšanas ceremonija noritēja 24. septembrī Viļānu novada kultūras namā.
“Skolotājs ir tas cilvēks, kas audzinājis gan ministru, gan strādnieku, gan izcilu basketbolistu, ar kuru lepojas visa Latvija, kas līdz ar ģimeni liek pamatus skolēna personībai. Tomēr vēl joprojām šis skolotāja darbs netiek pienācīgi novērtēts, tāpēc mēs arī iedibinājām šo balvu, ” – atklājot pasākumu, uzsvēra LKB valdes priekšsēdētāja Līvija Plavinska. Šogad bija saņemts rekordliels skaits pieteikumu – 30, kas liecina, ka Latgalē ir daudz skolotāju, kuri ir pelnījuši atzinību par kaut ko īpašu, kas ir izteikts balvas nominācijās, gandrīz katrā no tām tiek pasniegtas divas balvas – lielā un mazā, kas ir žūrijas specbalva.
Pretendentus izvērtēja žūrija -- LKB priekšsēdētāja Līvija Plavinska, Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Rasims, Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Inta Kaļva, Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra direktore Eleonora Obrumāne, Viļānu novada pašvaldības izglītības un kultūras speciāliste Ilga Morozova, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Micķeviča.
Rihardam Ciblim balvu pasniedz Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Līvija Plavinska. Foto: M. IsajevaNominācijā “Par mūsdienīgu un radošu pieeju skolēnu darba tikuma audzināšanai un amatu apmācībai” šoreiz tika pasniegta tikai viena balva, bet tā bija īpašam cilvēkam. Paša darināto sudraba pakavsaktu saņēma Rēzeknes novada Maltas vidusskolas skolotājs Rihards Ciblis, kas visus trīs gadus ir balvas autors. “Es šo rotu gatavoju ar gaišām domām par visu labo, kas ir skolotāja amatā, es to izdaiļoju ar Dieva zīmēm, lai sudraba spožums ir jūsu acīs un Dieva svētība jūsu darbam,” – saņemot balvu teica Rihards Ciblis. Jau daudzus gadus viņš Maltas vidusskolā vada rotu kalšanas studiju, kurā dažādu tautību bērniem tiek ne tikai iemācītas rotkalšanas iemaņas, bet arī latviskā – latgaliskā dzīves ziņa. R. Ciblis ir arī mācību grāmatas autors (izdota 2003. gadā). “Diez vai Latvijā vēl ir kāda cita skola, kurā apmāca rotkalšanai. Šajās nodarbībās es saņemu visu latgalisko, jo mūsu skolā nav latgaliešu valodas nodarbību,” – pirms pasākuma sagatavotajā video teica viens no Riharda Cibļa audzēkņiem, Aleksandrs.
Arī nākamajā nominācijā – “Par veiksmīgāko jaunā pedagoga debiju” ar lielo balvu tika godināta Rēzeknes novada pārstāve – Kaunatas vidusskolas mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Līga Ūzulnīce. Viņa Kaunatas vidusskolā strādā ceturto gadu, māca arī tehnisko grafiku un audzina pagarinātās dienas grupiņu. Viņai balvu pasniedza Jolanta Borīte, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve, uzsverot, ka uz tādiem lieliskiem cilvēkiem kā Līga, var pilnā mērā attiecināt Latvijas simtgades moto: “Es esmu Latvija”.
Līga Ūzulnīce. Foto: M. Isajeva“Priecē tas, ka jauns pedagogs nebaidās nākt strādāt skolā. Līga ir mērķtiecīga, zina, ko vēlas sasniegt, praktiska un tajā pašā laikā radoša, viņas darbi skolas svētku reizēs lieliski papildina skolotājas Daces mākslinieciskās idejas, kopā veidojot veiksmīgu radošu tandēmu. Viņa ir enerģiska, vēlas visu apgūt, nebaidās no izaicinājumiem,” – tā par Līgu saka viņas kolēģe, Kaunatas vidusskolas skolotāja Ināra Paramonova.
Līga samulsusi atzīst, ka nav pieradusi runāt par sevi, slavēt savu darbu, tāpēc balva tik tiešām ir liels un patīkams pārsteigums. Kļūt par skolotāju ir bijis aicinājums jau tad, kad viņa mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. “Mans dzīves motīvs ir mīlēt to, ko tu dari un darīt to, ko tu mīli, un tas man līdz šim ir izdevies.”
Mājturība un māksla ir gan kā hobijs, gan kā dzimtas mantojums, jo Līgas vecmāmiņa bija liela rokdarbniece. Tagad gan viņa saka, ka meitenes mazāk prot rokdarbus, tās ir aizmirstas prasmes, kuras ģimenē vairāk nedara. Meitenes vairāk kopā ar mammām mājās nodarbojas ar kulināriju, kas arī ir brīnišķīgi. “Bērniem ir jāmāca tās lietas, kas viņiem dzīvē turpmāk būs noderīgas vairāk nekā mistiski vienādojumi, un mājturība ir viena no tādām lietām, kas palīdz apgūt dzīves prasmes.” Līga uzsver, ka bērniem ir nepieciešams mācīt arī savu latgalisko identitāti, lai viņš saprot, no kurienes viņš ir, lai iemīl savu Latgali un tās valodu, tāpēc Kaunatas vidusskolā šogad tiks uzsāktas novada mācības stundas.
Līga vēl strādā Rēzeknes Katoļu vidusskolā, vada arī deju kolektīvu “Strūga” Riebiņu novadā. Visu to var paspēt tikai ar lielu jaunības enerģiju un degsmi, bet katras grūtības jau padara tikai stiprāku. Kā Preiļu puses meitene jūtas Kaunatā, Rāznas krastā? “Burvīgi! Pirmajā laikā, kad braucu uz darbu, autobusā vienmēr centos apsēsties tajā pusē, kur ir Rāzna. Tas skaistums, kas nāk no Rāznas ezera, dod tādu enerģiju visas dienas darbam,” – smaida Līga.
Šajā nominācijā specbalvu saņēma vēl viena jauna pedagoģe, Balvu profesionālās un vispārizglītojošās skolas skolotāja Aiga Jansone.
Visvairāk pieteikumu – 12 -- bija nominācijā “Par inovācijām un mūsdienīgu pieeju izglītības procesā”. Te lielo balvu no Saeimas deputāta Alda Adamoviča rokām saņēma Dagdas vidusskolas matemātikas skolotāja Aija Babre, kas saviem skolēniem atrod veidu, kā matemātiku mācīt interesanti un aizraujoši.
Specbalvas šajā nominācijā tika piešķirtas divas – Viļānu vidusskolas skolotājai Nellijai Gudai un Līvānu novada Rudzātu vidusskolas vēstures skolotājam Ēvaldam Kārklim. Kā inovācijām bagāti un radoši skolotāji tika atzīmēti arī Baltinavas Mūzikas un Mākslas skolas skolotāja Marija Bukša, Ludzas PII “Rūķītis” skolotāja Vija Pavlovska, Dagdas vidusskolas skolotāja Vija Gekiša, Dagdas novada Ezernieku vidusskolas sporta skolotājs Jānis Vaišļa, Ārija Pudule no Dravnieku pamatskolas, Daiga Ceipiniece no Viļānu novada Dekšāres pamatskolas, kā arī Ezernieku vidusskolas skolotājas Broņislava Andžāne un Aiga Zariņa.
Viena no vissvarīgākajām nominācijām šajā konkursā ir „Par ieguldījumu un sasniegumiem latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novada mācības ieviešanā un iedzīvināšanā skolas mācību vidē”, vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs mācības apgūšana lielā mērā ir pašu skolotāju, skolas vadības un pašvaldību iniciatīvas un sirdsapziņas lieta. Lielo balvu šoreiz saņēma Rēzeknes 5. vidusskolas skolotāja Aelita Andrejeva, mācību līdzekļa “Gostūs pi Boņuka” līdzautore, specbalvu – Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolotāja Ingūna Zeiļa, kas šogad arī ir uzrakstījusi krāsojamo grāmatiņu bērniem – mācību līdzekli par Rēzeknes un Rēzeknes novada vēsturi un mūsdienām. Ar žūrijas piekrišanu šajā nominācijā tika pasniegtas vēl divas specbalvas – Baltinavas vidusskolas skolotājai Anitai Ločmelei, kas ir arī latgaliešu dramaturģe Danskovīte, kā arī unikālai skolotājai, kurai skolas darba stāžs ir septiņi gadu desmiti – Rugāju vidusskolas mazpulka vadītājai Margaritai Stradiņai. Skolotāja savulaik ir mācījusi arī latviešu valodu, bioloģiju, šogad nosvinēja savu 90 gadu jubileju. Pati M. Stradiņa uz pasākumu nebija ieradusies, taču Saeimas deputāte un ekspremjere Laimdota Straujuma sveicot viņu ar balvu, novēlēja vēl vairākām bērnu paaudzēm mācīt savas Dzimtenes un zemes gudrību. Skolotāja Stradiņa bija viena no pirmajām, kas atsāka mazpulku kustību Latvijā. Bijusi izsūtījumā Sibīrijā, uzrakstījusi par to atmiņu grāmatu, tagad ar viņas pūlēm top grāmata par Rugāju novadu.
Latgaliskā identitāte tomēr tiek iedzīvināta daudzās Latgales skolās, tāpēc šajā nominācijā tika sveiktas arī Balvu novada Stacijas pamatskolas skolotāja Valentīna Kaša, Ludzas vidusskolas skolotāja Zoja Dembovska, Ludzas Mūzikas un Mākslas pamatskolas skolotāja Dace Tihovska, Rēzeknes novada Dricānu vidusskolas skolotāja Silvija Laizāne, Nautrēnu vidusskolas skolotāja, Novadpētniecības muzeja vadītāja Mārīte Zubko, Daugavpils 24 pirmsskolas izglītības iestādes (ilgu laiku tas bija vienīgais latviešu bērnudārzs Daugavpilī) skolotāja Genovefa Fedorkiva.
Viesturs Kairišs (pirmais no labās), Anita Ločmele, Juris Viļums.“Šī ir svarīgākā balva Latgalē, jo skolotājus es redzu kā varoņus, kas gandrīz vai ar partizānu metodēm māca latgalisko skolā. Nevajag baidīties, gaidīt Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu, lai skolās mācītu latgaliešu valodu. Eiropas Savienībā latgaliešu valoda tiek atzīta par apdraudētu valodu. Es arī dažreiz domāju, kāpēc tas man ir vajadzīgs, bet tad es atceros Franča Trasuna vārdus – “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba!”, un taisnība ir tā, ka Latgalē ir jārunā latgaliski,” – pasniedzot balvu Anitai Ločmelei, kaismīgi teica režisors Viesturs Kairišs, kurš sevi pieskaita viļāniešiem, jo te ir viņa lauku mājas. Viņš aicināja Latgales novada pašvaldību vadītājus atbalstīt, lai skolās tiktu mācīta latgaliešu valoda un novada mācība.
Nikodema Rancāna balvas pasniegšanas ceremoniju atraktīvi vadīja Saeimas deputāts Juris Viļums, ar muzikāliem priekšnesumiem kuplināja Viļānu novada kultūras nama lauku kapela “Bumburneicys” (vadītāja Vivita Skurule) un grupa “Jumis” ar senām un mīļām Imanta Kalniņa dziesmām.
Anna Rancāne
Fotogalerija
Foto: Margarita Isajeva (Viļānu novada pašvaldība), Evika Muizniece (LRT), Karīna Važnaja (Latvijas radio Latgales studija).

Click to listen highlighted text!