Griškānu pirmsskolas izglītības iestādes pedagogu iespaidi par ciemošanos Zviedrijā

No 7. februāra līdz 14. februārim Rēzeknes novada pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji projekta NORD PLUS “Be active, be creative, be in nature”, NP JR- 2015/10087 ietvaros apmeklēja Zviedrijas pilsētu Pitea. Vizītes mērķis bija iepazīties ar pirmsskolas sistēmu Zviedrijā. Mūs interesēja konkrētas lietas: brīvdabas pedagoģija, bērnu pašapkalpošanās iemaņu attīstība, patstāvīgums, bērnu izaugsme caur savu pieredzi, radošumu un fiziskām aktivitātēm.
Šīs dienas pagāja ļoti interesanti. Mēs sastapāmies ar jaukiem, sirsnīgiem cilvēkiem, kuri bija gatavi dalīties ar savu pieredzi. Mums bija iespēja pastaigāties pa skaisto pilsētu, iepazīties ar zviedru kultūru, tradīcijām, cilvēku dzīves veidu. Zviedri, īpaši tie, kuri dzīvo ziemeļos, kur ir īsta ziema ar sniega kupenām un salu līdz pat -33 C grādiem, ļoti daudz laika atvēl sportam un āra aktivitātēm, gan individuāli, gan sportojot kopā ar ģimeni. Viņi daudz slēpo, slido un vizinās ar speciālām ragavām “Sparkering”. Šie apstākļi arī ietekmē to, kā bērni pavada āra pastaigas laiku pirmsskolas izglītības iestādē. Bērni atrodas ārā no 3 līdz 4 stundām dienā, slēpojot, vizinoties ar ragaviņām, veicot eksperimentus ar sniegu, ledu un vienkārši spēlējoties, vārtoties sniegā.
Vecāki nodrošina bērniem speciālus, ērtus kombinezonus un apavus. Pārsteidza tas, ka bērni ir norūdīti, jo, piemēram, džemperus un šalles bērni apģērbj tikai tad , ja ārā ir liels aukstums. Katrā ģērbtuvē bērniem ir izvietota instrukcija - zīmējums, ko un kādā secībā vajag apģērbt ejot ārā.
Bērni apģērbjas pilnīgi patstāvīgi, viņi paši lemj, vai viņiem vajag cimdus, vai aizpogāt visas pogas kombinezonam līdz pat kaklam. Lielākoties, bērniem dodoties pastaigā, varējām vērot, ka kakli ir atsegti.
Bērniem ir ļoti labi iemācītas prasmes kā rīkoties ar slēpēm (nobraukšanā, nolaišanās, prasme atbrīvoties no slēpēm). Ņemot vērā to, ka pirmsskolas vecums Zviedrijā ir no viena gada līdz 5 gadiem, mums tas likās pārsteidzoši.
Kolēģi ļoti laipni prezentēja vietējās pašvaldības, izglītības pārvaldes darbu un izglītības sistēmu valstī. Zviedrijā izglītība ir pirmajā vietā, jo valdība uzskata, ka izglītoti cilvēki spēj straujāk veicināt valsts izaugsmi.
Pirmsskolas vecums ir no 1 gada līdz 5 gadiem, sešgadīgie bērni iziet sagatavošanas posmu jau skolā. Bērniem ir noteiktas 5 apmācības stundas dienā, pēc tam pagarinātā grupa.
Bērni mācās caur savu pieredzi, spēlējoties. Zviedrijā nav speciāla nodarbību tīkla, bet tajā pašā laikā bērni zīmē, veido, aplicē, konstruē, darbojas ar šķērēm, skaita, raksta un ļoti labi runā. Manuprāt, viņiem nav problēmu ar izrunu. Tā kā bērniem nav noteikts režīms, dienas ritms ir organizēts ļoti pietuvināti mājas apstākļiem, bez steigas un stresa.
Grupā ir 23 bērni, bet viņi darbojas pa nelielām grupiņām. Bērni, no rīta atnākot uz iestādi, paši izvēlas sev nodarbi visai dienai. Dienas garumā no plkst. 6 rītā līdz 18 vakarā ar bērniem strādā trīs skolotāji, katrs nostrādājot 8 darba stundas. Skolotāja palīgs kā štata vienība neeksistē. Bērni neguļ dienas miegu, ja tikai izņēmuma gadījumā pēc vecāku pieprasījuma.
Katram bērnam izvēlas novirzienu - Montesori vai Reģio Emilia. Pēdējos gados Zviedrijas valsts uzstādījums izglītībā ir izaudzināt jaunos zinātniekus un pētniekus. Galvenais mērķis ir atklāt, izzināt pasauli dažādos veidos. Bērns jau no mazotnes plāno savu darbu.
Ļoti pārsteidza bērnu pašapkalpošanās iemaņas. Bērni Zviedrijā prot ne tikai patstāvīgi apģērbties, noģērbties, sekot savas sejas, ķermeņa tīrībai, bet arī apkalpot sevi ēdināšanas laikā, uzliekot sev tik daudz ēdiena, cik spēs apēst. Pat divgadīgi bērni ēdot lieliski izmanto nazi un dakšiņu.
Piedaloties projektā, mēs atzīmējām un nolēmām pārņemt no zviedru kolēģiem daudzas interesantas lietas, apvienojot to ar mūsu programmu un dienas režīmu. Viena no tām ir bērnu pašapkalpošanās nodarbību un ēdienreižu laikā. Nopirkām bērniem speciālas karotes, knaģīšus, lai būtu ērtāk paņemt ēdienu. Bērniem tiek piedāvāta dārzeņu salātu un augļu daudzveidība. Gribu atzīmēt to, ka mēs, pieaugušie, dažreiz domājam, ka bērni netiks galā, taču reālajā dzīvē parādījās citāda aina. Bērni ar prieku brīnišķīgi prot apkalpot sevi, izvēlas sev ēdienu, kas viņiem garšo.
Skolotājas secinājums: divgadīgais bērns, kurš līdz šim praktiski vienmēr pēc ēdienreizēm atnesa atpakaļ pilnus traukus, tagad apēd visu. Jā, viņš varbūt neēdīs mērci, bet labprāt apēdīs zupu, kartupeļus ar vairāku veidu salātiem un būs paēdis. Bērniem tiek piedāvāta izvēle.
Tāpat viņi saņem pēc MK Noteikumiem paredzēto olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un kilokaloriju normu, un maksa par bērnu ēdināšanu sastāda to pašu apstiprināto summu.
Gribētos pateikties zviedru kolēģiem par jauko pieredzi, sirsnību un viesmīlību. Tāpat liels paldies Rēzeknes novada pašvaldībai un Izglītības pārvaldei par iespēju piedalīties projektā, paldies pirmsskolas izglītības metodiķei Birutai Rīvānei un projekta vadītājai Ivetai Tiltiņai par kopā pavadīto laiku un interesantiem iespaidiem.
 
Svetlana Klīdzēja,
Griškānu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja