Izglītības sistēmas centrā jābūt bērnam, viņa vajadzībām un interesēm

14.02.2018

Sociālais dienests

Lai pētītu bērnu ar īpašām vajadzībām adaptāciju vispārizglītojošās mācību iestādēs, Rēzeknes novada pašvaldība un Rēzeknes pilsētas dome no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada martam iesaistījusies projektā „Pieredzes apmaiņa Latvijas, Norvēģijas, Zviedrijas vecāku un skolotāju atbalsta sistēmas izveidei darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām”.  Projekta laikā tika organizēti sociālo darbinieku un sociālo pedagogu pieredzes apmaiņas braucieni uz Norvēģiju un Zviedriju.
Šā gada janvārī projekta dalībnieki devās uz Stokholmu (Zviedrija) un apmeklēja Nyboda pamatskolu, kurā sekmīgi mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām. Kā atzina Rēzeknes pilsētas pārvaldes „Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns, Zviedrijas izglītības sistēmas centrā ir bērns un tas, kā viņš jūtas attiecīgajā skolā un programmā, nevis apgūstamie standarti vai eksāmenu rezultāti.
Līdzīgas pozitīvas atziņas tika gūtas arī pagājušajā gada novembrī notikušā Norvēģijas  apmeklējuma laikā.  2017. gada novembrī uz Ārendāles pilsētu Norvēģijā devās Rēzeknes novada pašvaldības un Rēzeknes pilsētas domes speciālās izglītības pedagogi un sociālie darbinieki. Vizītes laikā tika apmeklēts Asdal centrs bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī Birkelund pamatskola un Sam Eide profesionālā vidusskola, kurās bērni var turpināt mācības, izmantojot savām spējām pielāgotas programmas. Rēzeknes novada pašvaldības psiholoģei Natālijai Melnei viens no vizītes ieguvumiem bija izdevība tikties ar norvēģu speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem, kuriem ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, kā arī ar šo bērnu vecākiem. Projekta dalībniekiem bija iespēja piedalīties nodarbībās un redzēt, kā tiek izmantota TEACCH autisma apmācības metode (Treatment and Education of Autistic and related Communication- handicapped CHildren- angļu val.), kā arī veikts bērnu agresijas novēršanas treniņs ART (Aggression replacement training- angļu val.).
Kā atzina speciālā pedagoģe Ilona Bruskovska, salīdzinot ar Latviju, Norvēģijā ir vairāk pieredzes darbā ar īpašajiem bērniem. Tas ļauj agri diagnosticēt veselības problēmas un, sadarbībā ar vecākiem un visām iesaistītajām institūcijām (izglītības, sociālajā un medicīnas jomā), tās sekmīgi risināt, šādā veidā nodrošinot atbalstu bērnu turpmākajai attīstībai.
Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale atzina, ka viņu pārsteidza norvēģu pašvaldību un banku atbalsts, piedāvājot jauniešiem ar īpašam vajadzībām darbu un iespēju aizņemties kredītu savu dzīvokļu iekārtošanai vai būvniecībai. Maltas speciālās internātpamatskolas direktors Georgs Ignatjevs atzīmēja finansiālo aspektu, kas Skandināvijas valstīs atvieglo darbu ar īpašajiem bērniem: “Pedagoģiskā un kvalificētas aprūpes personāla skaits uz vienu bērnu Asdal centrā ir aptuveni divi cilvēki, un tas ļauj pievērst lielāku uzmanību bērna garīgā un fiziskā stāvokļa attīstīšanai un uzlabošanai. Arī citās speciālās izglītības realizēšanas vietās, neatkarīgi no grupas lieluma, ar audzēkņiem strādā ne mazāk kā divi darbinieki vienlaicīgi”.
Inta Rimšāne,
projekta koordinatore Rēzeknes novada pašvaldībā
Autores foto

Uzziņai:
Projektu finansē ES programma “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma valsts administrācijai”, līdzfinansē- Rēzeknes novada pašvaldība un Rēzeknes pilsētas dome.
DSC02914 DSC02919 DSC03054 DSC03073 DSC03086

Click to listen highlighted text!