Jaunais lauksaimnieks Arnis Začests

23.10.2017

Lauksaimniecība

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasts ir pievilcīgs ar savu skaisto dabu - pakalni, ielejas, ezeri. Kā citviet Latvijas laukos, arī šajā pusē ļaudis strādā, kopj laukus. Ar īpašu prieku vērojam jauniešus, kuri uzņēmušies rūpi par savu zemi.
No Ilzeskalna pagasta centra Rēzeknes virzienā garāmbraucēju uzmanību piesaista sakopti lauki, skaists ganāmpulks. Māja, mājas apkārtne rada stabilitātes un miera sajūtu. Šeit saimnieko divas paaudzes. Ar saviem vecākiem kopā ir dēls Arnis Začests, kuru tuvākā un tālākā apkaimē vispirms esam iepazinuši kā amatnieku. Ar kokapstrādi Arnis nopietni nodarbojas jau kopš piecpadsmit gadu vecuma, taču tai pamatā laiks atliek tikai ziemas dienās. Viens no viņa darbiem ir uzstādītā norāde ar saimniecības nosaukumu. Arņa darbs novērtēts novada mērogā, kur konkursā “Rēzeknes novada uzņēmums 2015” nominācijā “Gada amatnieks” piešķirts laureāta tituls.
Darba tikumu Arnis pārmantojis no vecākiem, kur mamma ir liela puķu mīlētāja, audzētāja. Abi vecāki augstu tur kārtības un pienākuma apziņu. Darbi netiek veikti spontāni, nepārdomāti. Izvērtēts, izsvērts gaidāmais rezultāts, tikai tad tiek uzsākta darbība.
Doma par ganāmpulka izveidi Arnim radās pirms kāda laika. Iesākts ar dažām Šarolē šķirnes telēm, iepatikušies mierīgie, skaistie lopi. Lai nopietni nodarbotos, attīstītos, bez ieguldījumiem nevar. Kā laba iespēja finanšu resursu piesaistei bija Lauku atbalsta dienesta izsludinātais Lauku attīstības programmas atbalsta pasākuma projekts mazajām saimniecībām. Ar SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Rēzeknes biroja palīdzību tika izstrādāts un iesniegts darījumdarbības plāns lopkopības nozares attīstībai. Veiktas visas plānotās aktivitātes. Iegādāta pļaujmašīna, ūdens muca, 3 vaislas teles. Šāds atbalsts ir attīstības pamats daudzām saimniecībām.
Naudas līdzekļu ierobežojums ir lielākā problēma mazo saimniecību attīstībai. Tieši tādēļ Arnis ir gandarīts par pozitīvo lēmumu projekta apstiprināšanā. Lai saimniekošana noritētu sekmīgi, ekonomiski efektīvi, ražošanas procesā nedrīkst iztrūkt neviens posms. Valda  uzskats, ka saimniecības ar mazām platībām var iztikt bez savas materiāli tehniskās bāzes, taču tas ir maldīgs. Siena sagatavošanā vai graudu novākšanas laikā būtisks katrs brīdis! Tehnika nestāv dīkā, lopkopības saimniecībās ik dienas darāmā gana. Tādēļ arī Arnis, pirmā projekta rezultāta iedrošināts, startēja nākamajā Lauku atbalsta programmas pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, rezultātā iegādājoties siena ietinēju, grābekli un mēslu ārdītāju.
Kā veidotos saimniecība, ja šāds atbalsts netiktu piedāvāts? Strādātu, tikai tā būtu izdzīvošana, ne attīstība. Par saimniecības ekonomisko rādītāju izaugsmi un saimniecības konkurētspēju tirgū tuvākajā nākotnē nemaz nerunājot.
Šobrīd ganībās ir 14 zīdītājgovis ar teļiem un teles. Pusei ganāmpulka ir simts procentu Šarolē šķirnes asinība. Saimniecības mērķis ir palielināt ganāmpulku līdz 30 zīdītājgovīm. Ja būtu iespēja paplašināt zemes platību, arī lopu skaits varētu būt lielāks. Tomēr ir arī optimālā robeža saimniecības lielumam, kurā darbus var paveikt pašu spēkiem.
Daba šogad saniknojusies, it kā uzliekot lauksaimniekiem pārbaudījumu, cik stipri esam. Dabas stihijas sekas izjūt vai katrs, - liels vai mazs zemes apsaimniekotājs. Viegli nav, ikdienas sarunu galvenais temats ir par lietavu izraisītajām sekām. Arnis uz šo jautājumu  atbild vienkārši, - esam bezspēcīgi dabas priekšā. Nav variantu, jāturpina strādāt. Siens sagatavots pietiekoši. Galvenā rūpe ir par sēklas materiālu nākamajam gadam. Sējumi pamatā tiek ierīkoti ganību atjaunošanai, zelmeņa uzlabošanai, sējot miežus, auzas ar zāles pasēju. Platības ierobežotas, tāpēc jādomā, jāplāno, lai varētu veikt divus pļāvumus.
Laika apstākļu dēļ darbi iekavējušies, vienlaikus jāpaspēj pļaut, vākt, art. Iesākta lopu nojumes celtniecība. Tas saistās gan ar izmaksām, gan ar laikietilpīgumu. Visus darbus Arnis veic pats, pacietības un uzņēmības pietiek.
Arnis pabeidzis Rēzeknes Mākslas koledžas koktēlniecības nodaļu. Darbojoties lauksaimniecībā, nepieciešamas specifiskas, nozarei atbilstošas zināšanas. Iziets apmācību kurss bioloģiskajā lauksaimniecībā, iegūts lauksaimnieka diploms, neklātienē absolvējot Malnavas koledžu. Vēl Arnis var lepoties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (Rēzeknes Augstskolā) iegūtajām zināšanām biznesa ekonomikas pamatos. Saņemtie diplomi nav tikai formalitāte, tie ir apliecinājums tieksmei pēc zināšanai, rakstura stingrībai, mērķtiecībai.
Varbūt kādam šķiet, kas tur liels, pārdesmit hektāri zemes, pārdesmit lopi!? Šādi var domāt, ja nezina, kā ir iesākt saimniekot laukos, cik lieli ieguldījumi jāveic, kādai pacietībai jābūt, līdz tam, lai var redzēt darba rezultātu (īpaši lopkopībā). Šobrīd uzsākt saimniekošanu, pat ar lielu gribasspēku, reāli nav iespējams. Ir vajadzīga zeme, naudas līdzekļi, zināšanas. Un spējai mīlēt darbu un vietu, kur dzīvo.
Anastasija Saleniece,
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Rēzeknes nodaļas
lauku attīstības konsultante
 

Click to listen highlighted text!