Kas ir sikspārnis un ko mēs no tā varētu iemācīties?

8. oktobrī mūsu pagasta projekta “Dabas vērtību saglabāšana un aizsardzība Ozolaines pagastā ilgtspējīgas vides kontekstā” ietvaros Liepu pamatskolā tika organizēta tikšanās ar Daugavpils Universitātes biologu Aināru Pankjānu. Viņš vadīja nodarbības “Iepazīstam sikspārņu pasauli!”.
Ļoti aizraujoši, divu nodarbību laikā mēs tikām iepazīstināti ar sikspārņu pasauli. Mēs uzzinājām, ka Latvijā mīt 16 sikspārņu sugas, ka tuvākās lielākās kolonijas ir Daugavpils cietoksnī (tur arī ir izveidots sikspārņu centrs) un Lūznavas muižā. Daļa no tiem, gluži kā putni, aizlido uz dienvidiem. Sikspārni-vampīri nav asinssūcēji, bet asinslaizītāji. Augēdāji sikspārņi, tāpat kā cilvēki, mēdz slimot ar alkoholismu. Viņi meklē nobriedušus augļus, lai dabūtu sulu-alkoholu.
Lielākais sikspārnis ar spārnu platumu ir cilvēka augumā (1,70 m). Sikspārņi guļ ar galvu uz leju, tāpēc ka viņiem vajag nokrist (vismaz 0,5 m), lai paceltos gaisā. Viens sikspārnis vienas nakts laikā var apēst 400 odu ar eholokācijas palīdzību. Sikspārņus nedrīkst aiztikt (Latvijā visi ir aizsargājami!) un ņemt ar kailām rokām, tikai cimdos, jo dzīvnieciņš var iekost! Un visbeidzot, sikspārņiem vienmēr viss ir labi, tāpēc ka viņiem ir viens brīvs pirksts – īkšķis, kurš ir pacelts visu laiku uz augšu!
Daži skolēni pielaikoja sikspārņa kažoku, lai uzzinātu, kādā garumā jābūt pirkstiem, lai lidotu.
Nodarbību beigās mūs gaida pārsteigums: vislielāko vaboļu kolekcija un dzīvi Madagaskaras prusaki un simtkājīši. Nācās cīnīties pret bailēm, lai paņemtu tos rokās!
Liels paldies par saņemtajām emocijām un iegūtajām zināšanām!
 
Bioloģijas skolotāja Rita Koroļkova un 5.-9. klases skolēni.