Kultūras pērle Latgalē – Lūznavas muiža atguvusi savu spožumu

Publicēts: 27.04.2015

Atjaunots: 06.05.2021

Kultūra

Sestdien, 25. aprīlī, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, svinīgi tika atklāta restaurētā Lūznavas muiža. Pateicoties Rēzeknes novada pašvaldības īstenotajam projektam „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, muižas ēka nu ir atguvusi savu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un atgriezusies kā īsta Latgales kultūras pērle. Atklājot rekonstruēto ēku, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs novēlēja, lai tā kļūtu par Rēzeknes novada iedzīvotāju saieta namu, pulcēšanās vietu, kur, tāpat kā šīs muižas kādreizējo īpašnieku Kerbedzu laikā, pulcētos dažādu mākslu un amatu pratēji, lai tā būtu tūristu iecienīta vieta, kur varētu iepazīties Latgales dabas un kultūras vērtībām. Viņš izteica lielu pateicību visiem, kuri piedalījās pie šī unikālā projekta tapšanas, starp tiem, arhitektei Inārai Caunītei, būvfirmai R.A.J., būvuzraugam Ivaram Markovskim, projekta vadītājai Anitai Bringulei, Rēzeknes novada pašvaldības būvdarbu vadītājam Jānim Volkam, Latvijas Lauku atbalsta dienestam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
VKPAI Latgales inspektore Vilma Platpīre uzsvēra, ka Lūznavas muiža ir pozitīvs piemērs nopietnai un rūpīgai attieksmei pret kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu ēkas rekonstrukcijas gaitā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gandrīz piecus gadus ilgušie Lūznavas muižas rekonstrukcijas darbi nebūt nav noritējuši gludi, šajā laikā nācās atteikties no konkursā izvēlētās būvfirmas, kuras darbs izrādījās nekvalitatīvs. Gan pašvaldība, gan arhitekte uzteica būvfirmu R.A.J., kura uzdrošinājās pārņemt pusceļā atstātos darbus un tos veiksmīgi novest līdz galam. Arhitektes Ināras Caunītes darbu kontā šī jau ir piektā atjaunotā muiža, pirms tam strādāts pie Tukuma Durbes muižas, Turaidas muižas, Rāmavas muižas un Kirbižu muižas ēku projektu izstrādes. Viņa atzina, ka darba gaitā allaž ir jutusi lielu atbalstu no Rēzeknes novada pašvaldības.
“Man kā arhitektei nekādu milzīgu sarežģījumu nebija, bet pats grūtākais bija tas, ka tiem celtniekiem, kuri iesāka darbus, viņiem nebija nekādas sapratnes, kas ir kultūras piemineklis, un arī nebija vēlēšanās saprast. Pašvaldībai jau tā bija liela uzdrošināšanās, ka viņi spēja atteikties no tiem celtniekiem un izvēlējās citus. Un šiem būvniekiem savukārt bija drosme ienākt šajā objektā un to pabeigt.”
Uzsākot muižas rekonstrukcijas darbus, sākotnēji tika veikta muižas mākslinieciski arhitektoniskā izpēte. Rekonstrukcijas (ietverot lokālus restaurācijas darbus) gaitā veikta ēkas un ārējā pagraba jumtu konstrukciju rekonstrukcija, atjaunoti dūmvadi, nomainīts ēkas jumta un ārējā pagraba jumta segums. Atjaunotas uz jumta esošās vēsturiskās detaļas, jumta logi. Projekta ietvaros rekonstruēti ēkas pamati un veikti hidroizolācijas darbi. Muižā ierīkota apkures un ventilācijas sistēma, ēkā ir paredzēta daļēja silto grīdu apkure un iespēju robežas saglabāta un autentiski atjaunota esošā. Veikta ūdensvada un kanalizācijas sistēmu montāža, uzstādītas elektrosistēmas, tai skaitā pārinstalētas ugunsdrošības sistēmas un ierīkota zibens aizsardzības sistēma, veikta muižas ēkas ārējās fasādes rekonstrukcijas darbi. Veikti rekonstrukcijas darbi arī muižas ēkas iekštelpās (atjaunotas sienas, griesti, grīdas segumi), pilnībā ir rekonstruēts muižas pagrabstāvs, kur iekārtotas telpas izglītojošo pasākumu organizēšanai. Atjaunotas muižas ēkas pirmā, otrā un trešā stāva iekštelpas, t.sk. lielā svētku zāle ar nepieciešamajām palīgtelpām. Liels darbs ir ieguldīts atjaunojot muižas ēkas logus, durvis, koka apdares paneļus, grīdas parketu, kāpnes. Ēkas dienvidu daļā atjaunotas kapelas telpas, kapela tika iesvētīta šā gada sākumā.
Būvfirmas R.A.J. valdes loceklis Roberts Villers atzina, ka objekts nav bijis vienkāršs, tomēr viņam ir liels prieks, ka Latvijā atkal ir sakārtota viena izcila un skaista ēka. “Man jau šķita, ko Švarca kungs saliks pa tām visām telpām, bet nu jau ekspozīcijas aizņem lielāko ēkas daļu. Lai cilvēki brauc un skatās, ne jau visur tā ir. Nu forši, vienkārši forši!”
Muižas atklāšanas pasākuma kulminācija bija Lūznavas muižkungu ierašanās greznā karietē, kuru vilka divi bēri rikšotāji. Muižas kunga lomā bija iejuties Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs, bet daiļā muižkundze bija lūznaviete Vita Zvejniece.
Rēzeknes novada un J.Ivanova Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestra spēlētās svinīgās melodijas tā vien vilināja daudzos jo daudzos pasākuma viesus ienākt simtgadīgajā jūgendstila ēkā, ielūkoties krāšņajās istabās, kuras vēl glabā seno stāstu par poļu izcelsmes Sanktpēterburgas muižnieku Kerbedzu dzimtu, kuras laikā, 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Lūznavas muiža bija pārtapusi par dažādu mākslu templi. Te pulcējās mūziķi, dzejnieki, gleznotāji, viens no viesiem bija arī ievērojamais lietuviešu mākslinieks K.M. Čurļonis. Tagad telpās varēja aplūkot 35. Latgales Podnieku dienu izstādi, mākslas studijas V.I.V.A. un Gundegas Rancānes gleznas, Maltas rotkaļa Riharda Cibļa kalumus, Antona Rancāna kokgriezumus, fotomākslinieku darbus. Pa plašajiem logiem atbalsojās Ievas Salietes spēlētā klavesīna skaņas, atklāšanas pasākumā dziedāja Rēzeknes poļu kultūras biedrības koris "Jutrženka", Maltas k/n vokālais ansamblis “Kalinuška” un Lūznavas pagasta folkloras ansamblis. Mākslinieciskās norises turpinājās arī vēsturiskajā muižas parkā, kur strādāja mākslinieki, kalēji, podnieki, smaržoja pankūkas un dārzeņu sautējums.
Īstenotais projekts ir viens no Rēzeknes novada nozīmīgākajiem projektiem, gan finanšu apjoma ziņā, gan veikto rekonstrukcijas darbu apjomā, jo restaurējamais objekts ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurš sākotnēji atradās ļoti bēdīgā stāvoklī un draudēja iet zudībā. Lūznavas muižas rekonstrukcijas darbi tika veikti Rēzeknes novada pašvaldības budžeta ietvaros ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma atbalstu. Objekta kopējās izmaksas: 1 297 395,70 EUR ( ar PVN), no kurām Eiropas Savienības finansējums sastāda – 463 721,83 EUR (bez PVN).
Paredzēts, ka nākotnē Lūznavas muiža varētu attīstīties kā starptautisks vides izglītības un mākslas centrs, dažādu nometņu, semināru, mākslas plenēru rīkošanas vieta. Pašvaldība plāno arī Lūznavas parka attīstību, paredzot valsts, pašvaldības un ES finansējuma piesaisti un attīstot tālāko muižas un parka darbību.
Anna Rancāne
Autores un Raimonda Kaļvas foto
Fotogalerija 

Click to listen highlighted text!