Latvijas novadu dārgumu klāstā – arī Latgales pērles

02.02.2015

Kultūra

73 stāsti par unikālo, raksturīgo, vērtīgo Latvijas novados no senatnes līdz mūsdienām apkopoti šā gada sākumā iznākušajā krāšņi ilustrētajā grāmatā “Latvijas novadu dārgumi”. Grāmatu izdevis apgāds “Lauku Avīze”, sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kas ne tikai finansiāli atbalstīja izdevuma tapšanu, bet arī cītīgi meklēja katra savu īpašo, unikālo relikviju, par kuru pastāstīt pārējiem.

Grāmatas sastādītāja Ilze Būmane, atvēršanas svētkos, kas notika Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, uzsvēra, ka nav jau bijis viegli atrast vienu, pašu visvērtīgāko, kas visprecīzāk atbilstu katra novada kultūras mantojumam, tāpēc tika ieteikts šoreiz atstāt malā dižkokus, pilis un citas nozīmīgas būves, bet pievērsties lietām un priekšmetiem ar savu stāstu, izciliem cilvēkiem, notikumiem, kas veidojuši Latvijas vēsturi no jau gandrīz 100 gadu garumā. Tā tas arī izdevies, jo grāmatas lappusēs parādās unikāli stāsti – par profesora Jāņa Stradiņa portfeli no Viesītes novada, par bīskapa Kazimira Duļbinska izsūtījuma lādīti – altāri no Viļakas novada, par Jaunpiebalgai raksturīgo cepuri – gardibeni un daudzi daudzi citi. Zīmīgi, ka pats pirmais no pašvaldībām aicinājumam atsaucies pats tālākais austrumu novads – Zilupe.

Grāmata tapusi, domājot par tuvojošos Latvijas simtgadi, un tāpēc rakstniece un grāmatas redkolēģijas locekle Anna Žīgure to poētiski nodēvēja par vienīgo, neatkārtojamo Latviju, kas būvēta kopīgiem spēkiem, gabaliņu pa gabaliņam. “Bet šajā izdevumā ir atrasts jauns akcents – paturot pamatā novadu atlasītās vēstures liecības, ar to vērtību un vēstījumu lasītājam neklātienē tiek atgādinātas Latvijas vēstures norises, ko raksturo vietas, lietas, cilvēki visā valsts teritorijā. Tas ļauj gan iepazīt novadu vērtības, gan pārliecināties, ka ikkatrs Latvijas novads ir neatņemama un neatkārtojama Latvijas vēstures sastāvdaļa,” – tā grāmatas priekšvārdā atzīst otra redkolēģijas locekle, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.

Grāmatai “Latvijas novadu dārgumi” savu neatkārtojamu artavu devuši gandrīz visi Latgales novadi, arī Rēzeknes novads, kura īpašais dārgums – trīs podnieku – Pētera Ušpeļa, Leonarda Vinceviča un Pētera Kises veidotā vāze ar ugunsputniem grezno arī grāmatas vāku. Arī mums nebija viegli izšķirties par vienu noteiktu dārgumu, tomēr priekšroka tika dota Latgales keramikai, jo Rēzeknes novads šobrīd ir Latgales keramikas centrs. Baltinavas novada dārguma – Nacionālā teātra izrādes “Latgola.lv” pamatā liktās lugas “Ontans un Anne” autore Anita Ločmele (Danskovīte) arī pati bija klāt grāmatas prezentācijā. Unikāla ir Tilžā kritušā Vectilžas nacionālo partizānu grupas dalībnieka Alberta Pūces dienasgrāmata, kurā ieskatu piedāvāja Balvu novads. Ciblas novada dārgums ir meistara Salimona Ķipļuka darinātās petērnes. Interesantu stāstu par Latgales pirmās Atmodas darbinieka, ārsta un literāta Antona Skrindas (1881.—1918.) fotogrāfiju uzrakstījusi brāļu Skrindu muzeja vadītāja Anna Lazdāne no Daugavpils novada. Nez vai daudzi zina, ka atļauja 1753. gadā izdot pirmo grāmatu latgaliešu valodā, Bībeles tulkojumu “Evangelia Toto Anno”, saņemta Asūnes draudzē, tāpēc to par savu dārgumu uzskata Dagdas novads. Kas gan cits, ja ne itāļu gleznotāja Filipo Kastaldi unikālā freska Krāslavas sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā, varētu būt Krāslavas novada relikvija! Kaut arī kopš 2008. gada vairs nedarbojas Līvānu stikla rūpnīca, Līvānu stikla izstrādājumi vēl arvien ir Līvānu novada dārgumi. Pati senākā relikvija nāk no Ludzas novada -- 12. – 13. gadsimta piekariņš – zirdziņš, kas atrasts Kivtu kapulaukā. Preiļu novads dižojas ar Preiļu muižas kapenēs atrasto grāfa Jozefa Heinriha Borha Maltas Ordeņa komandora grezni izšūto mundiera fragmentu (18.-19. gs.). Unikāls ir stāsts par brīvības pieminekļa Latgales zvaigznes kalēju Jāni Zibeni, kas nāk no Rugāju novada. Jau minēju par viļacēna, bīskapa Kazimira Duļbinska soda nometnē Mordovijā gatavoto lādīti – altāri. Grāmatu noslēdz stāsts par Pasienes svēto brīnumu -- sv. Dominika Romas katoļu baznīcu, Austrumeiropas baroka pērli Zilupes novadā.

Grāmatas veidotāji apliecināja vēlēšanos turpināt iesākto, sagatavojot jaunus izdevumus, kuros apkopotu stāstus par novadu vērtībām, senajiem amatiem, dzimtu likteņstāstiem.

Rēzeknes novada lappuse grāmatā "Latvijas novadu dārgumi"

Anna Rancāne
Autores foto

šajā izdevumā ir atrasts jauns akcents – paturot pamatā novadu atlasītās vēstures liecības, ar to vērtību un vēstījumu lasītājam neklātienē tiek atgādinātas Latvijas vēstures norises, ko raksturo vietas, lietas, cilvēki visā valsts teritorijā, - uzsvēra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte Atsevišķi dārgumi bija aplūkojami turpat uz vietas, muzejā. Vecpiebalgas Ķencis novadam raksturīgajos kruņķu svārkos. Vecauces muižnieku tērpi - Auces novada dārgums. Grāmatu augsti vērtēja kinorežisors Jānis Streičs, mudinot rakstīt par senajiem amatiem. Baltinavas novada dārgums -  dramaturģe Anita Ločmele - DanskovīteNo kreisās: Preiļu Vēstures muzeja vadītāja Tekla Bekeša, kinorežisors Jānis Streičs un raksta autore.

Click to listen highlighted text!