Lauku attīstībai – ieguldījumus un darba vietas

Pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšana lauksaimniekiem, konkurētspējas veicināšana un inovāciju ieviešana, sabalansēta teritoriju attīstība. Tie ir galvenie uzdevumi, kas Latvijai būtu jārisina ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas palīdzību arī pēc 2020. gada, noskaidrots Valsts Lauku tīkla (VLT) Sekretariāta rīkotajā lauku iedzīvotāju aptaujā.
Gada beigās Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumiem Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2020. gada, kuru apspriešanai un priekšlikumu iesniegšanai dalībvalstīm tiek dots laiks sešu mēnešu garumā. Nākotnes KLP mērķu un uzdevumu apspriešana risinās nu jau ilgāku laiku, tostarp visā ES veikta sabiedriskā aptauja, kurā ES Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts vēlējās noskaidrot attieksmi pret pašreizējo KLP un galvenos veicamos uzdevumus nākotnes lauku politikai.
Lai gan EK uzsver, ka aptauja guvusi plašu atsaucību ES sabiedrībā, jāatzīst, ka no vairāk nekā 300 tūkstošiem aptaujas dalībnieku tikai 22 tūkstoši atzinuši, ka ir zemnieki. Lielākā daļa dalībnieku bija privātie uzņēmumi, publiskās iestādes, tirdzniecības, uzņēmējdarbības vai profesionālās organizācijas, nevalstiskās organizācijas, kā arī pētnieciskās un akadēmiskās aprindas. Īpaši aktīvas, kā ierasts, bijušas vides aizsardzības organizācijas.
No Latvijas EK saņēmusi kopskaitā 633 anketas, tajā skaitā VLT Sekretariāta iesniegto kopējo Lauku tīkla dalībnieku anketu. Tajā apkopots viedoklis pēc 22 reģionos notikušām diskusijām, kurās piedalījās 320 dalībnieku, no tiem 219 aizpildīja anketu par deviņiem no KLP anketas jautājumiem.
Kādu attieksmi un vēlmes Latvijas lauku cilvēki izteikuši VLT aptaujā? Uz jautājumu, kādi ir lielākie lauku problēmjautājumi lauksaimniecībā un lauku attīstībā, aptaujātie norāda – pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšana, nevienmērīga teritoriju attīstība ES un darbvietu, kā arī izaugsmes trūkums lauku apvidos. Par mazāk būtiskiem tiek nosaukti klimata un vides jautājumi, kā arī nespēja pielāgoties patērētāju pieprasījuma tendencēm.
Vaicāti par izaicinājumiem vides jomā, aptaujātie uzskata, ka svarīgākie uzdevumi ir zemes degradācijas mazināšana un pesticīdu un mēslošanas līdzekļu ilgtspējīga izmantošana. Mazāk būtiska ir bioloģiskās daudzveidības un ģenētisko resursu saglabāšana, kā arī ūdens piesārņojuma mazināšana.
Kas veicina inovācijas jeb jauninājumus laukos un mežos? Aptaujātie uzskata – pirmkārt, tas ir finansējums, otrkārt, – pieeja konsultāciju pakalpojumiem. Tad seko pieeja zinātniskajiem pētījumiem, arodapmācībām, tehnoloģijām, pienācīga zināšanu izplatīšana un ražotāju labāka iesaiste visā vērtību radīšanas ķēdē.
Uz jautājumu, kādas būtu nākotnes ES lauku politkas lielākās prioritātes, Latvijā aptaujātie lauksaimnieki viennozīmīgi min ieguldījumu veicināšanu, izaugsmi un nodarbinātību. Uz pusi mazāk aptaujāto norāda, ka svarīgi ir stiprināt vienoto ES tirgu un lauku apvidu digitalizācijas un savienojamības nodrošināšanu. Tikai nedaudzi aptaujātie uzskata, ka būtiski ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi (aptauja veikta pavasarī, kad par rudens plūdiem vēl nebija nojautas), piedalīties pasaules tirdzniecībā un risināt migrācijas jautājumus.
Līdz ar to likumsakarīgi, ka, pēc aptaujāto domām, KLP galvenie mērķi ir lauku cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana, konkurētspējas veicināšana un teritoriju attīstība.
Vairāk lasiet ŠEIT