Lubāna ezers
Lubāns - Latvijas lielākais ezers
Lubāna ezers ar kopējo platību 80’2 ha ir Latvijas lielākais ezers, kas izveidojies pirms apmēram 10 – 13 gadu tūkstošiem, ledāju kušanas rezultātā. 20. gs. Lubāna zemieni piemeklēja vairāki katastrofāli pavasara pali. Ezera spoguļa laukums pieauga vairāk nekā 5 reizes, un plūdi ilga no 70 līdz 270 dienām. Plūdu radītie postījumi bija galvenais iemesls, kas pēdējos 150 gados lika pievērsties Lubāna zemienes problēmai. Pēc veiktajiem darbiem mūsdienās Lubāna ezera krasti ir pārveidoti, tos ieskauj dambju un kanālu sistēma un Lubāns ir vislielākais iedambētais ezers Eiropā. Ūdens līmenis tiek regulēts, izmantojot Aiviekstes slūžas un ezera Izvadkanāla (Kalnagala) slūžas.
Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” ir lielākais iekšzemes mitrājs Latvijā. Liegums izveidots, lai nodrošinātu purvu, meža masīvu, palieņu jeb klānu pļavu un mitrāju aizsardzību ap Lubāna ezeru. Lubāna mitrājs bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā – dabas liegums, iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000 un atbilstoši Ramsāres konvencijas kritērijiem – starptautiskas nozīmes mitrājs, kā arī starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas Bird Life International noteiktā putniem nozīmīgā vieta Lubāna mitrājs, ko vietējie iedzīvotāji jau izsenis dēvē par klāniem, kas ir zemie un augstie purvi, slapjās pļavas, mitrie meži, kas veidojušies tūkstošiem gadu. Agri pavasaros un rudeņos Lubāns un apkārtējie dīķi kļūst par gulbju ezeru, jo šeit iegriežas tūkstošiem migrējošo gulbju. 2-3nedēļas visā apkārtnē skan nepārtraukta gulbju dziesma. kurus ērti novērot no ūdenstūrisma attīstības centra “Bāka” terases.
Informāciju par putniem pie Lubāna ezera skatīt šeit: https://rezeknesnovads.lv/wp-content/uploads/2021/01/Putni_Lubana_Mitraja-1.pdf
Lubāna nosaukums, kā domā valodnieki, cēlies no igauņu valodas un nozīmē „atvērts plašums”. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Lubāna ezera mitrājs bija pirmā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā pēc ledāju atkāpšanās uz ziemeļiem. Ir pierādīta cilvēka klātbūtne kopš vēlā paleolīta laikiem vairāk nekā 10 000 gadus atpakaļ. To apliecina arheologu zināmās 27 akmens laikmeta cilvēku apmetņu vietas. Lubāna klāni ir vieni no lielākajiem mitrājiem Eiropā ar kopējo teritorijas platību ap 78 000 hektāru, no kuriem 46 000 hektāru lielā teritorijā atradās akmens laikmeta apmetnes. Tiek uzskatīts, ka lieguma teritorijā ir bijis lokalizēts viens no lielākajiem neolīta dzintara apstrādes centriem Eiropas teritorijā. Lai arī ezers un tā apkārtne pārveidoti, tomēr šī teritorija ir unikāla, jo īpaši Baltie klāni.
Video:
- Teirumnieku purva taka
- Lubāna ezera tūrisma piedāvājums
- Seno mūzikas instrumentu muzejs Rēzeknes novads
- Lubāna ezera tūrisma video 2020. "Ķer zivis un sajūtas"
- Putnu vērošana Lubāna mitrājā 2021.
Vienīgā upe, kas iztek no ezera ir Aiviekste. Tā ir viena no sarežģītākajām un ūdens plūsmas ziņā interesantākajām upēm Latvijā. Augštecē upei ir neliels kritums. Upes gultnē sastopamais dolomīts veido slieksni, kas vienmēr traucējis gultnes padziļināšanos. Nelielais gultnes dziļums, platums un kritums stipri ierobežoja ūdens caurplūdumu. Pavasarī pieplūstošais ūdens daudzums Aiviekstes augštecē 2 – 4 reizes pārsniedz ūdens caurplūduma iespējas. Tā rezultātā pavasaros Aiviekstes augštecē pieplūstošie ūdeņi tecēja nevis uz Daugavu, bet atpakaļ uz Lubānu, kas radīja lielus plūdus. Ūdeņiem bagātajos pavasaros ezers un applūdušie klāni veidoja kopīgu ūdenstilpni 600 km² lielā platībā. Tas ir vismaz 6 reizes lielāku par Lubānu tās dabiskajos krastos. Lai samazinātu applūšanu, pagājušajā gadsimtā Aiviekste tika padziļināta un iztaisnota, bet Lubāns iedambēts. Pēc Lubāna iedambēšanas liela daļa Lubānā ieplūstošo upju pa Meirānu kanālu, apejot Lubānu, tika ievadīti tieši Aiviekstē. Meirānu kanāls ir lielākais Baltijas valstīs. Tā dziļums pārsniedz 10m, bet platums – 80m. Aiviekstes iztekā ūdens pieplūdumu regulē ar slūžām.
Lubāna ezers ir lieliska aktīvās atpūtas, makšķerēšanas un ekotūrisma vieta. Ezera ūdeņos sastopamas tādas zivis kā ālanti, raudas, karpas, līņi, asari, karūsas, plauži u.c. Daudzveidīga arī augu valsts. Lubāna līdzenumā ir sastopami reti un aizsargājami augi – Baltijas dzegužpirkstīte, meža silpurene, pundurbērzs, mellenāju kārkls, kā arī daudzu citu augu sugu pārstāvji.
Ikvienam tūristam ir dota iespēja apskatīt un izbaudīt Lubāna mitraines liegumu – 800 metrus garu laipu klājienu Teirumnīku purvā, no pilskalna pavērot lieliskās ezera un klānu ainavas un citus objektus.
| Adrese | Gaigalavas un Nagļu pagasti, Rēzeknes novads |
| Koordinātes | 56.774221; 26.865306 |
| Tālrunis | +371 28301143 |