Lūznavas muiža jauno gadu sāk ar stāstu un sarunu pēcpusdienu, aicinot uz tikšanos ar dzejnieci Annu Rancāni

16.01.2018

Kultūra

13. janvārī Rēzeknes novada Lūznavas muižā notika stāstu un sarunu pēcpusdienu cikla 2018. gada pirmais pasākums - tikšanās ar Latgales literāti – Annu Rancāni.
Dzeja, proza, stāsti un intervijas, Annas rakstīti, pārvēršas dziļos, izjustos, bet reizē arī stipros darbos. Tieši Anna zina skaistākos Latgales lokus un personīgākos Rāznas Nacionālā parka stāstus, prot iedzīvināt sievietes dabas krāšņumu un biedu dzejas un prozas rindās. Satikšanās pēcpusdienā bija iespēja ielūkoties šogad izdošanai plānotajā jaunajā Annas Rancānes dzejas krājumā un interesantākajos gida būšanas stāstos – novembrī notikušajā Latgales tūrisma konferencē Anna saņēma īpašo žūrijas simpātiju balvu. Atklāt Annas rakstīšanas stāstus palīdzēja valodniece un žurnāliste Sandra Ūdre, 2016. gadā iznākušā romāna par Franci Kempu “Aizlauztais spaits” līdzautore (romāns saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2016” kā gada labākais sniegums literatūrā).
“Ir liels prieks, ka Lūznavas muižas 2018.gada notikumu stāstu sākam ar literatūrai un sarunām veltītu pasākumu un, jo īpaši ar mūsu izcilo rakstītāju Annu Rancāni, dziļu, izjustu un stipru dzejas, prozas, žurnālistikas darbu radītāju, vairāku literatūras un kultūras apbalvojumu īpašnieci”, saka Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne:”Dzejnieces vārdi ir pārtapuši gan mūzikā, gan pavisam nesen lugā “Bišumāte un vilkacis”. Anna ir bijusi arī aktīva trešās atmodas notikumu dalībniece. Tā vien šķiet, ka tieši Annai ir kādas ļoti īpašas spējas un viņa prot “nolasīt” cilvēku un vietas sajūtas, uzburt ļoti personīgākus dabas un cilvēku stāstus, viņa arī kā gids prot atklāt skaistākos Latgales lokus un to vēlreiz apliecina nupat izdotā grāmata par Rāznas Nacionālo parku, kuras līdzautore ir Anna. Bet šogad izdošanai tiek gatavots jaunais dzejas krājums- jau astotais, darba pilnas rokas un tāpēc liels paldies Annai, ka viņa piekrita šai sarunai, jo tādējādi, mums visiem kopā bija iespēja neformālā gaisotnē satikties, sarunāties, ieklausīties, jautāt, stāstīt un atklāt vēl kādu Annas personības šķautni.”
Klausītāju pulks bija visai kupls, gan vietējie- lūznavieši, gan ciemiņi no Rēzeknes un Rīgas. Jautājumi ļoti dažādi- kā un kāpēc atnāk ciemos iedvesma, kā vieglāk rakstīt dzeju- latviski vai latgaliski, un cik svarīgas mūsdienās cilvēkam ir garīgās vērtības? Dzejniece atzina, ka arī viņai jautājumu arvien ir vairāk, nekā atbilžu uz tiem, šos jautājumus viņa sev uzdod visu mūžu. Viņa tomēr ir pārliecināta, ka Latgalē cilvēki ir saglabājuši savu garīgo, ētisko dominanti, kaut arī žurnālistes gaitās nācies sastapties ar daudzām negācijām, kuras atradušas vietu lugā "Bišumāte un vilkacis", kura vairāk kā gadu dzīvoja uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves (27. janvārī būs pēdējā iespēja noskatīties šo izrādi).
Apmeklētāji uz šo tikšanos nākuši dažādu motīvu vadīti, bet galvenais iemesls tomēr bija iespēja piedalīties interesantā sarunā ar radošu cilvēku. Kā atzīst klātesošie- informācijas plūsma mūsdienās ir milzīga, bet ļoti pietrūkst dzīvas komunikācijas, skatoties savam sarunas biedram acīs. Rēzekniete Valentīna Viša, jautāta par iemesliem dalībai sarunu pēcpusdienā, sāk ar pretjautājumu:”Kāpēc vispār ejam uz tikšanos ar radošiem cilvēkiem? Mūsdienās daudz informācijas var iegūt attālināti, virtuāli skatīties video ierakstus, klausīties intervijas. Bet būt klāt un kopā, izjust auru, noskaņojumu, emocijas - tas jau ir notikums un patīkams pārdzīvojums. Šajā tikšanās reizē nozīmīgāka likās sarunas radītā gaisotne. Kad tiekamies ikdienā steigā, tas ir pavisam citādi. Man tas bija arī jauks brīvdienas izbraukums ārpus pilsētas greznajā vietā- Lūznavas muižā, vienīgi vēl gribējās klāt vairāk poētisku mirkļu, dzejas lasījumu autores izpildījumā.” Pasākuma apmeklētāja Maija Upeniece saka, ka interesējas par Annas Rancānes daiļradi:” Viņa ir aizraujoši interesanta personība, ļoti patīk un iedvesmo viņas dzeja un ikviens teksts, ko viņa raksta. Šajā tikšanās reizē mani visvairāk uzrunāja Annas personīgā pieredze un stāsti par cilvēkiem un situācijām, kurās jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Domāju, ka šādas sarunu pēcpusdienas ir noteikti jārīko- lai būtu kopā ar cilvēkiem-personībām, lai iedvesmotos, lai ieklausītos viens otrā un dažādos viedokļos, kas rosina pārdomas un vēlmi sevi pilnveidot.”
Diānas Seleckas teksts un foto
DSC_0002 DSC_0010 DSC_0023 DSC_0026 DSC_0031 DSC_0039 DSC_0047 DSC_0051 DSC_0055 DSC_0059  DSC_0063  DSC_0068 DSC_0072

Click to listen highlighted text!