Lūznavas muižas kadriļu dejotāji viesojās Setesdāles festivālā Norvēģijā
Jūlija beigās, no 26. līdz 28. jūlijam, Norvēģijā, Setesdāles ielejā, viesojās Rēzeknes novada Lūznavas muižas kadriļu deju grupa, lai piedalītos Setesdāles festivālā, kas katru gadu godina norvēģu tradicionālo kultūru un pulcē tās interesentus.
Setesdāles festivāls katru gadu notiek Austagderas apgabala, kas ir Rēzeknes novada sadraudzības teritorija, Valles pašvaldības Rysstad ciemā, ceļot godā Norvēģijā ļoti unikālo Setesdāles ielejas nemateriālo kultūras mantojumu – mūziku, dziesmas un dejas. Tieši šis nemateriālais kultūras mantojums – tradicionālās mūzikas un dejas prakse – šobrīd pretendē iekļaušanai UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā – norvēģu darba rezultāts būs zināms šī gada rudens/ziemas periodā. 2018. gada rudenī Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā Rēzeknes novadā viesojās Setesdāles tradicionālās mūzikas un deju grupas “Sæbyggjan” dalībnieki, novada iedzīvotājiem pasākumos Lūznavā un Bērzgalē ļaujot iepazīt šo īpašo norvēģu kultūras daļu, bet šogad uz Setesdāles festivālu, parādīt 20. gadsimta sākuma kadriļu dejošanas tradīciju, devās Lūznavas muižas kadriļu deju grupa, Rēzeknes novada Attīstības nodaļas vadītāja Anna Jaudzema un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.
Setesdāles festivāls 26. jūlijā sākās ar semināru par UNESCO. Tajā piedalījās arī UNESCO Norvēģijas komisijas vadītāja Tora Aasland, ar kuru Lūznavas muižas kadriļu dejotājiem bija iespēja iepazīties un satikties jau iepriekšējā vakarā. Pēc semināra Rēzeknes novada pārstāves Anna Jaudzema, Iveta Balčūne un Inga Žirgule tikās ar festivāla un vietējās pašvaldības pārstāvjiem, lai apspriestu idejas turpmākai sadarbībai, ņemot vērā līdzšinējo Austagderas apgabala un Rēzeknes novada sadraudzību un gaidāmās Eiropas Savienības un Norvēģijas projektu konkursu iespējas kultūras jomā. Festivāla pirmās dienas pēcpusdienā notika arī vairākas Setesdāles tradicionālās mūzikas un deju meistarklases – kadriļu dejotāji mācījās te raksturīgo dejošanas stilu, kāds nav sastopams nekur citur Norvēģijā, bet muzikants Pīters Daugulis apguva Setesdāles ielejai tipisko vargāna spēli. Vakarā uz koncertu ar plašu dziesmu, deju un mūzikas programmu aicināja paši setesdālieši “Sæbyggjan”, ļaujot visā krāšņumā ieraudzīt arī unikālos tautastērpus. Pēc folkloras koncerta vakaru noslēdza Alf Cranner un Knut Reiersrud grupas koncerts.
Festivāla otrās dienas rīts sākās ar festivāla tradīciju – Rysstad iedzīvotāju kopīgajām brokastīm un Setesdāles festivāla ārvalstu viesu uzstāšanos, kurai latviešu un citu tautu kadriļu programmu bija sagatavojuši Lūznavas muižas kadriļu dejotāji. Pēc rīta koncerta sākās festivāla konkursa daļa, kas ir arī sava veida muzikantu, dziedātāju un dejotāju skate. Tajā šogad piedalījās ap 70 dalībnieku, arī Lūznavas muižas kadriļu dejotājiem bija iespēja ne tikai atklāt festivāla konkursu, bet arī pašiem piedalīties tā sauktajā atvērtajā grupā – “Open class”. Muzikants Pīters konkursa “Open class” grupā ieguva otro vietu muzikantu konkurencē, bet kadriļu dejotāji saņēma pirmo vietu. Šajā dienā dejotāji varēja iepazīt arī Setesdāles muzeju, kurā ir plaša ielejai raksturīgo un unikālo tautastērpu kolekcijas ekspozīcija. Šādi tautastērpi esot sastopami tikai Setesdāles ielejā – sieviešu tērpi ir vairākus gadsimtus seni, bet vīriešu nedaudz jaunāki. Vēl viena Setesdāles īpašā lieta ir arī smalkie sudraba darinājumi, kuri ir vizuāli ļoti līdzīgi Latvijā pie tautastērpiem nesētajām saktām – tie bija apskatāmi gan muzejā, gan arī kempingā, kurā dzīvoja dejotāji, jo tas pieder sudrablietu meistara, kurš diemžēl pērn devies mūžībā, ģimenei. Dienas noslēgumā visi festivāla dalībnieki un viesi tika aicināti uz deju vakaru, kura ideju setesdālieši bija noskatījuši pērn Lūznavā notikušajā kadriļu ballē. Danču vakaru uzsāka Lūznavas muižas kadriļu dejotāji, ierādot latviešu dančus, bet turpinājumā bija iespēja izdejot gan Setesdālei raksturīgās dejas, kur meistarklasē iegūtās zināšanas varēja likt lietā arī Lūznavas dejotāji, gan arī citas Norvēģijas dejas. Visu vakaru dejas spēlēja vietējais vargānu trio “Munnharpebonanza” un “Myllargutens gamaldansorkester”, kas vienotā deju orķestrī pulcē norvēģu etnomūzikas studentus.
Setesdāles festivāla noslēguma dienā, 28. jūlijā, Rysstad baznīcā notika dueta Rydvall/West koncerts, kurā izcilie mūziķi Erik Rydvall un Kristine West virtuozi savija zviedru folkmūziku un baroka laika, jo īpaši Baha, mūziku. Pēc koncerta Lūznavas muižas kadriļu dejotāju grupu uz festivāla noslēguma pusdienām aicināja Valles pašvaldības vadītājs Steinar Kyrvestad, neformālās tikšanās laikā gan sniedzot plašāku ieskatu par dzīvi, notikumiem un attīstības iespējām Norvēģijas vidienē, gan arī vēloties uzzināt vairāk par Rēzeknes novadu.
Lūznavas muižas kadriļu deju grupa ir pateicīga Rēzeknes novadam un Austagderas apgabalam par iespēju piedzīvot Norvēģijas nemateriālo kultūras mantojumu festivālā Setesdāles ielejā, kas šķita ļoti līdzīga Latgalei – tālu no lielajiem attīstības centriem, ar savu unikālo kultūru, cieņu pret tradīcijām un sevišķo viesmīlību. Īpaši liela pateicība latviešu vārdā Ziemeļvalstu informācijas biroja direktoram Norvēģijā, Ārendālē, Janam Kløvstad par būšanu kopā visa festivāla ilgumā, nesavtīgajām rūpēm un sirsnību Norvēģijas iepazīšanā un Setesdāles festivāla piedzīvošanā.
Iveta Balčūne
Lūznavas muižas pārvaldniece
Foto- Žanis Pavlovskis, Edīte Husare un Jan Kløvstad
