Maltas Bērnu un jauniešu centrā aizvadīta Novadmācības stunda

18.05.2017

Izglītība

2. maijā Maltas bērni un jaunieši tika iesaistīti Latgales mēroga aktivitātē – novadmācības stundā. Maltas gadījums bija īpašs visu vairāk nekā 40 skolu vidū, jo iepazīstināšana ar latgaliskajām vērtībām notika ne jau solos, bet radoši brīvā, radošā interešu izglītības vidē – Bērnu un jauniešu centrā.

Tā kā šīs dienas pēcpusdienā centrā notika trīs pulciņi, tad mūsu gadījumā latgaliskuma gaisotni varēja sajust ikviens BJC apmeklētājs, proti – katru ienācēju pie durvīm sagaidīja BJC metodiķe Inta Bule ar saldumu grozu un jautājumu – “Voi Tu runoj/saprūti latgaliski?”. Jāpiebilst, ka BJC apmeklētāji ir Maltas vidusskolas skolēni, tostarp tie, kuru dzimtā valoda ir krievu, taču tas šoreiz nebija šķērslis, jo burtiski neviens no uzrunātajiem nepateica, ka nesaprot latgaliski.

Vispirms zālē sapulcējās pamatā 1.-5. klašu vecuma bērni un uz lielā ekrāna noskatītos prezentāciju un multfilmu “Vasals, Vinnej Pūk”, ko pērngad izveidojuši Viļānu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Jāteic, ka arī centra klātbijušie skolotāji un vadība ar interesi klausījās vārdos un vēroja, kā top vēstule populārajām lāčukam. Jebkurā gadījumā – tā bija jauna sastapšanās ar latgaliešu valodu, turklāt animācijas filmiņā.

Pēc tam bērniem tika pastāstīts par šī gada maija pirmajā nedēļā notiekošajiem pasākumiem Rēzeknē un Pirmo Latgales kongresu. Par īstenu “rozīnīti” un savdabīgu šoka terapiju uzskatu slaidu, kurā biju ievietojusi Latvijas karti bez Latgales. Bērni teica, ka Latvija “ir ļoti neskaista bez Latgales”, un uzdeva būtībā dziļus jautājumus: kā Latgali varēja izgriezt, vai Latgale tad bija rozā krāsā kā kartē ir Krievija? Nav šaubu: ja ne uzvārdus Trasuns un Kemps, tad šo prezentāciju viņi noteikti atcerēsies un viņu zemapziņā ieguls šī kongresa nozīmība.

Visjautrākā nodarbības daļa ar mazākajiem bija “Breinumu skrytuļa” griešana, kurā 24 sadaļās bija jāatpazīst latgaliskie vārdi un varēja iegūt noderīgas un garšīgas balviņas, ko bija sarūpējuši pasākuma organizatori – Rēzekne Tehnoloģiju akadēmija. Tā kā zāle bija jāatbrīvo nākamajiem pulciņiem, tad izpalika iecerētās rotaļas, taču paspējām atcerēties, kas tad ir Boņuks un no jaunās grāmatas “Gostūs pi Boņuka” atšifrēt latgalisko tekstu (bērni nu zina, ka šīs grāmatas pielikumā ir arī spēle, kas ļauj apceļot Latgali). Neslēpšu – gan mazie, gan lielie bērni pirmoreiz dzirdēja par Veroniku Tenču-Goldmani – maltēniešu novadnieci, kura uzrakstījusi nu jau bibliogrāfisko retumu – poēmu prozā “Pastareite”, kā pati saka, ar klusu vēlmi, lai Boņukam būtu arī mazā māsiņa Agnesīte.

Daudz nopietnāka, taču arī izzinoša un jautra bija nodarbība ar 6.–12. klašu skolēniem, ar kuriem datorā noskatījāmies prezentāciju par Pirmo Latgales kongresu, tā simtgades pasākumiem, jaunumiem latgalisko izdevumu klāstā. Tāpat jaunieši varēja apskatīt grāmatu galdu ar fundamentāliem un jauniem izdevumiem latgaliešu valodā, paškurināt pirmās latgaliešu avīzes (kas ir digitalizētas LNB), kā arī papētīt divas kartes – “Ar Latgolu sirdī” (kuru, starp citu, 2015. gadā mēs ieguvām dāvanā ar BJC Žurnālistikas pulciņu uzvarot RTA konkursā 11 skolu konkurencē!) un “Iedvesmas zeme Latvija” (ar apskates objektiem visā valstī).

Bet ar īpašu interesi jaunieši krāja punktus, pildot testu “Ko tu zini par šo vēsturisko notikumu?” (lsm.lv) un minot pieminekļus, kas atrodas galvenokārt Rēzeknē. Tagad jaunie maltēnieši tiešām zinās, kas ir F.Trasuns, F.Kemps, Nikodems Rancāns, Valerija Seile, Vladislavs Rubulis, Miķelis Bukšs, Julijans Vaivods. Arī t.s. “Latgales Māras” pieminekļa pilnais nosaukums raisīja emocijas, kad vairākkārt to atkārtojām (Latgales atbrīvošanas no svešām varām piemineklis “Vienoti Latvijai”). Pēdējā aktivitāte tiešām bija lietderīgi izzinoša, jo izrādījās, ka bērni, braucot un ejot pieminekļiem garām, daudzus no tiem pat nekad nav pamanījuši.

Noslēgumā iepazinām divas datorspēles – “Īsapazeisim” un pārbaudījām savas zināšanas par Maltu spēlē „Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin no”.

Jāatzīst, ka iecere par šādu novadmācības stundu sevi ir attaisnojusi un, lai gan Maltā tā nenotika tik plašā mērogā kā gribētos, bet pat tie (ap 30 bērnu), kuri kaut uz mirkli apstājās pie latgalisko vārdu “skrytuļa”, ielūkojās grāmatas vai noskatījās latgalisko multfilmu, pārliecinājās, ka latgaliešu valoda ir dzīva ne tikai viņu babeņu runā, bet arī drukātos izdevumos, multfilmās, datorspēlēs. Bērni ir atvērtas grāmatas un tikai no mums, pieaugušajiem, atkarīgs, ko un ar kādu tinti mēs tajās ierakstīsim.

***
Latgaliešu valoda ir mūsu bagātība, un man no sirds ir žēl cilvēku, kuri to neatzīst vai iet ar līkumu savu senču mantojumam. Daudzi, vēloties būs “smalki” un domājot, ka latviski runā “pareizi”, ir izdzinuši no mājām svētību, uzskatot, ka latgaliskais var kaitēt izrunai (lai gan bērns tik un tā dzird apkārt šo valodu!). Sanāk kā tajā pasakā par eža kažociņu, kad savējais tiek sadedzināts un tā pelni izkaisīti pasaules vējos, bet bērnam jādodas dzīvē bez sava vecvecāku mantojuma – garīgi puskailam.

Vēl bēdīgāk ir tas, ka vecāku kļūdas latviešu literārās valodas izrunā kā ar cirvi tiek iecirstas bērnos. Un vēl jo ciešāk to babeņu runa, kuras vai nu pašas cenšas, vai no bērnu vecākiem tiek lūgts ar viņu atvasīti nerunāt latgaliski. Tā, savu neiemācot, pacenšamies vēl sakropļot bērnu runu un radīt viņam problēmas gadījumā, ja nākotnē viņš gribēs savu dzīvi saistīt, piem., ar aktiera profesiju mūsu galvaspilsētas teātros. Ne velti šī gada daiļlasītāju konkursa „Vuolyudzāni” (jau 17. gadu!) Rēzeknes 1. vidusskolā žūrijas komisijas pārstāvis aktieris Kristaps Rasims klātesošajiem „lika pie sirds”, ka latgalisko akcentu vieglāk palabot tam, kurš no bērnības runājis latgaliski, nevis tam, kurš salasījies visu savu „pareizā” literārajā valodā runājošo radu saimes kļūdu „buķeti”.

Cik svarīgi būtu mums, latgaliešiem, visiem kopā par to visu padomāt un izdarīt arī kādus secinājumus! Novadinteresei (mācībai) kā sarunu tematam vispirms būtu jāienāk katrā ģimenē, tad tā tiks atbilstoši uztverta arī skolu mācībstundās. Lai mums izdodas būt īstiem savas Latgales bērniem!

LogooNovadmācības pilotstunda ir realizēta 36 skolās, tajā piedalījušies vairāk nekā 1000 skolēnu. Pasākumu finansē LR Kultūras ministrija programmas „Latvijas valsts simtgade” projektā „Latgales kongresam 100” (izpildītājs Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija).

Skaidrīte Svikša, novadmācības stundas vadītāja

Bārnu emocejis verūtīs prezentaceju Gatavojoties Grīžūt skrytuli Sarunas ar lielākajiem Vairums avīzis redzēje pyrmu reizi Uzskates materiāli

Click to listen highlighted text!