Mantojums, kas saglabājams un tālāk dodams
Jūlijs. Saule steidz kaltēt sienu un aprūpēt vārpas tīrumā, apdāvināt katru puķi un zāles stiebru, lai garajos ziemas vakaros mūs silda veselīgajās zāļu tējās uzkrātais spēks un stiprus dara rudzu maizes rieciens.
Šķiet, ka šovasar visvairāk saules mīlestības un siltuma ticis liepām. Visa Latvija grimst dzeltenu, reibinošu ziedu kupenās. Liepu dēvē par dzīvības koku. Tautasdziesma teic, ka liepu ziedus lasot, cilvēka dvēsele darinās balta.
Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica” kā liepu ziedus kopā no malu malām savāca gan folkloras kopas un amatu pratējus no visas Latvijas, gan ārzemju viesus. Tradicionālā kultūra visā tās krāšņumā uzmirdzēja novadu sadziedāšanās pasākumos, amatnieku darinājumu tirdziņos, izstādēs un koncertos, tautas tērpos un svētku karogos.
Visus festivāla dalībniekus vienojošais pavediens šogad bija „Mantojums”. Savā mantojumā festivāla „Baltica” dienās dalījās arī etnogrāfiskais ansamblis „Rikava”. 16. un 17. jūlijā ciemojāmies Aizkrauklē un Turaidā, bet 18. jūlijā mums bija tas gods festivāla „Baltica 2015” viesus uzņemt savās mājās - Rikavā, pasākumā „Leigoj lieni vasareņa”.
Pasākuma viesus un skatītājus etnogrāfiskais ansamblis „Rikava” aicināja noskatīties festivālam īpaši gatavotu etnogrāfisku uzvedumu „Pieguļa” un iejusties mūsu senču sadzīvē, darbos un atpūtā. Par pieguļu mūsu senči sauca zirgu ganīšanu naktī, pašiem pieguļniekiem uzraugot zirgus, kurinot uguni. Pirmajā pieguļas naktī sanāca ļaudis no kaimiņu sētām, daudz dziedāja un dejoja. Uz Rikavu pieguļnieki bija sabraukuši no tuviem un tāliem novadiem: leģendārā Ata Kumsāra sekotāji un ideju pārmantotāji – Madonas folkloras kopa „Vērtumnieki”, Sarkaņu folkloras kopa "Libe”, Nīcas etnogrāfiskais ansamblis ar ļoti senu – 95 gadu pieredzi tradicionālās kultūras jomā un folkloras kopa „Lāns” no Rīgas ar savu savdabīgi senatnīgo un smalko skanējumu.
Zem sirmajām Rikavas skolas parka liepām krāšņi izskanēja „Vērtumnieku” pieguļnieku dziesmas, „Libes” dziesmas par jaunu meitu tikumu, „Nīcas” garais sauciens un folkloras kopas „Lāns” vasaras dziesmas. Īpašu saviļņojumu radīja visu pasākumā dalībnieku kopīgi dziedātā spēka dziesma „Rīgā iešu es, māmiņa”. Pēcpusdienu pavadījām draudzīgās sarunās, nobaudot uz pieguļnieku ugunskura gatavotās pusdienas. Mūsu saimnieču gatavotā maltīte izpelnījās patiesus atzinības vārdus. Viesus iepriecināja sakoptā vide un laipnā uzņemšana. Par to paldies Rikavas pagasta pārvaldei un katram, kas ar savu darbu šo dienu darīja skaistu un atmiņā paliekošu. Dienas iespaidus vēl spilgtāk iekrāsoja viesošanās Gunāra Igauņa „Muzyku muzejā”. Gunāra atraktīvais stāstījums un radošā dzirksts mūsu ciemiņus sajūsmināja un ielīksmoja.
Katrs festivāla „Baltica 2015” pasākums – no festivāla ieskaņu koncertiem novados līdz Dižkoncertam Ančupānu ielejā, apliecināja, ka Mantojums ir dzīvs. Kopš senlaikiem latviešu tautas radītais un sakrātais nu ir mūsu rokās. Mantojums, kas saglabājams un tālāk dodams. Ne velti festivāla „Baltica” laiks Latvijā vienmēr ir liepziedu laiks. Tas ir kā vēstījums no mūsu senčiem – no liepām mācīties dzīvības vārdus. Tos, kuri galotnē. Viszaļākos.
Aija Dundure,
etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” vadītāja
