Nacionālā spēka, pašapziņas un identitātes svētki

10.07.2018

Kultūra

Ar neaizmirstamu noslēguma koncertu „Pa zvaigžņu ceļu” svētdien, 8. jūlijā noslēdzās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgā. Dienu pirms tam Daugavas stadionā krāšņu rakstus veidoja dejotāji vērienīgajā lielkoncertā „Māras zeme”. Lielāki vai mazāki koncerti telpās un ārpus tām, mākslas izstādes, amatnieku darinājumu tirgus Vērmanes dārzā, svētku dalībnieku tautas tērpu krāsas, raksti, ornamenti, ziedi un prieks, latviešu valoda tās daudzveidīgajās izloksnēs – tas viss veidoja šīs svētku nedēļas kopnoskaņu.
Starp dziedātājiem lielajā kopkorī Mežaparka estrādē ievijās arī četru Rēzeknes novada koru balsis – Rēzeknes novada jauktais koris „Ezerzeme” (diriģenti Ēriks Čudars, Anda Lipska, Rota Salmiņa), Maltas kultūras nama sieviešu koris „Madariņa” (diriģente Kristīne Zeltiņa), Vērēmu pagasta tautas nama jauktais koris „Vējš” (diriģente Solvita Pavlovska) un Dricānu-Strūžānu apvienotais sieviešu koris „Taunadze” (diriģents Ēriks Čudars, spēlēja Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu orķestris (diriģents Romāns Ivanovs). Savukārt starp dejotājiem lielajā koncertā soļu rakstus rakstīja 15 Rēzeknes novada dažādu paaudžu deju kolektīvi – jaunieši, vidējā paaudze, seniori. Kopskaitā Rēzeknes novadu pēc izvērtējuma nozaru skatēs, nozīmīgajos svētkos pārstāvēja 32 kolektīvi ar 640 dalībniekiem. Vērmanes dārzā varēja sastapt mūsu podniekus no studijas „Rēzeknis apriņķa pūdnīki”, audējas, ādas apstrādes meistarus.
Rēzeknes novada pašdarbnieki savu novadu pārstāvēja godam, piedaloties ne tikai noslēguma koncertos un ģenerālmēģinājumos, bet arī vokāli simfoniskās mūzikas lielkoncertā, vokālo ansambļu koncertā, pūtēju orķestru lielkoncertā Esplanādē, tautas mūzikas koncertos Vērmanes dārzā un Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vislabākie panākumi bija jauniešu vokālajai studijai „Skonai” (vadītāja Guntra Kuzmina-Jukna), kas ieguva 1. vietu un „Latvian Voices” speciālbalvu valsts vokālo ansambļu konkursā, kas notika 2. jūlijā Mazajā Ģildē.
Kā uzsver Rēzeknes novada Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, gatavošanās Dziesmu svētkiem arvien ir grūts un sarežģīts process, kas sākās jau gada ieskaņā, jo svētki, tie nav tikai koncerti un mēģinājumi, tās ir arī nakšņošanas vietas, dalībnieku ēdienreizes, transports, drošība… Viss ir perfekti jāparedz un jāaprēķina, lai svētki ritētu un izdotos godam. Rēzeknes novada kolektīvi šoreiz bija apmetušies Rīgas 46. vidusskolā Vecmīlgrāvī un 28. vidusskolā Sarkandaugavā. Klašu un kabinetu telpas bija pārvērtušās par pašdarbnieku mītnēm – ar matračiem, somām, statīviem ar koncertu tērpiem, dažs kolektīva dejotājs ar zelta rokām bija pamanījies pat saskrūvēt skapi, lai krāšņie tērpi tiktu kārtīgi un saudzīgi saglabāti koncertiem. Dalībnieku drošību sargāja valsts policijas pārstāvis – Kriminālpolicijas inspektors Kaspars Sarkans, kurš atzina, ka svētki noritējuši mierīgi. Skolas foajē vienmēr bija kāds no brīvprātīgajiem dežurantiem, uz stenda varēja iepazīties ar visu jaunāko informāciju, ēdienreižu laikiem, uzzināt, kurā telpā apmetušies dejotāji, dziedātāji, orķestranti. Savukārt par dalībnieku veselību rūpējās jaukā un atsaucīgā skolas medmāsiņa Valentīna Līce.
Garās mēģinājumu stundas un mazgulētās naktis uz cietajiem matracīšiem, aukstais ziemeļvējš un lietus nedēļas sākumā – tas viss nebūt nemazināja svētku dalībnieku optimismu. Dažkārt tas šķita neticams fenomens – kā dejotāji un dziedātāji var gulēt tikai pāris stundas, bet piecelties tik skaisti un mundri, uzstāties koncertos un radīt mākslas brīnumu!
„Visīsākās naktis nav Jāņu naktis, tās ir Dziesmu svētku naktis,” – saka kordiriģents, daudzu dziesmu svētku dalībnieks Ēriks Čudars. Viņaprāt, svētki ar savu prieku un grūtībām saliedē kolektīvu, atklājot katra dalībnieka raksturu, liekot pieslīpēties, jo tikai tad var strādāt. Šie dziesmu svētki notiek valsts simtgades zīmē, tāpēc ir jādomā par to, lai arī pēc simts gadiem būtu svētki un to dalībnieki, lai būtu, kas dzied latviski. „Katarsi radīja noslēguma koncertā nedzimušā bērna motīvs, bet tajā pašā laikā – sarūgtinājums, kāpēc šogad mēģinājumos bija liegts piedalīties dziesmu svētku dalībnieku atvasēm. No kā mēs baidāmies -- arī svētki jāizdzīvo kopā ar bērniem, lai iesētu viņos savas identitātes apziņu, kas jāieaudzina no mazotnes.”
Dricānu pagasta deju kolektīvu „Jumalo” un „Jumalēni” vadītāja Silvija Bokta uzsvēra, ka deju lieluzveduma „Māras zeme” dejas ir nozīmīgas ar to, ka audzina jauniešos patriotisma izjūtu, jo tās šobrīd sabiedrībā ir pārāk maz. Jaunieši no Feimaņu pagasta deju kolektīva „Vīmyns” atzina, ka visvairāk patikušas dejas, kurās attēlots latviešu tautas brīvības cīņu motīvs.
Skaisti un aizkustinoši bija redzēt svētku noslēguma koncertā, skanot koklētāju izpildījumā „Caur sidraba birzi gāju”, lielajā gaismas tablo vietu uzrakstus, no kurienes nāk koru dziedātāji. Mērdzene te bija blakus Melburnai, Varakļāni – Vankuverai, te bija arī mūsu Nagļi un Vērēmi, Strūžāni un Dricāni, Nautrēni un Feimaņi, visi kā vienas lielas sidraba birzs zariņi, kurus ir jāsaudzē, kurus nedrīkst nolauzt un samīdīt. Tikpat kopjama un saudzējama ir arī latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcija – caur gadu simtiem un svešu varu jūgu iznesta, tā nedrīkst noplakt tagad, kad pašu tautas bāleliņiem svaru kausos vienaldzīgi tiek likta nauda, nauda un nauda. Dziesmu svētku fenomens kā tautas kultūras kanona sastāvdaļa ir valstiska vērtība, tāpēc nenovērtējamas ir dziedātāju, dejotāju, orķestrantu, folkloras kopu dalībnieku garās darba stundas, pūles un sviedri. Uzteicami, ka šogad pirmo gadu pēcsvētku diena bija pasludināta par brīvdienu, taču, manuprāt, valstī būtu nepieciešams likums par dziesmu un deju svētkiem, kurā būtu nostiprināts dziesmu un deju svētku dalībnieka statuss, jo piedalīšanās valstiski nozīmīgajos un starptautiski novērtētajos svētkos nav salīdzināma ar jebkuru ikdienas vaļasprieku…
„Tie, kas piedalījās svētkos kā dziedātāji, dejotāji un dalībnieki, tāpat kā koncertu publika, ir labākā Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem nepieciešamas garīgas vērtības un kuri atvērtu sirdi uztvert visu skaisto un labo dzīvē,” – tā sociālajā tīklā facebook.lv raksta mūziķe Ilona Breģe.
Noslēgumā – statistika. Šogad Dziesmu un deju svētkos piedalījās 43 219 dalībnieku. Nedēļas laikā 65 pasākumus klātienē vēroja vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju, no kuriem visapmeklētākais bija noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”. Tajā 16 5000 koristu dziedājumu klātienē klausījās vairāk nekā 67 000 apmeklētāju. Liela interese par pasākumiem bijusi ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. LTV un LMT “Straume” tiešraides no pasākumiem skatījās cilvēki no vairākiem desmitiem valstu visā pasaulē. Vislielākā interese bijusi no Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Īrijas, kā arī Vācijas un Austrālijas. Tomēr atsevišķos gadījumos skatītāji bijuši arī tādās tālās zemēs kā Taizeme, Kambodža, Peru un Argentīna.
Anna Rancāne
Autores foto
Fotogalerija

Click to listen highlighted text!