Nākotnes ES lauku politikai – 365 miljardi eiro
Jūnija sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar budžeta priekšlikumiem ES Kopējai lauksaimniecībai politikai 2021.–2027. gadam, paredzot tai kopumā 365 miljardus eiro.
Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā minēts, ka ar 365 miljardu eiro budžetu EK priekšlikumi nākotnes Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nodrošina, ka tā būs nākotnes vajadzībām piemērota, joprojām sniegs atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošinās, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļos ES mērķus vides un klimata jomā. Jūnija sākumā publiskotie KLP priekšlikumi paredz dalībvalstīm lielāku elastību un atbildību, izvēloties, kā un kur ieguldīt tām piešķirto finansējumu, lai sasniegtu ES līmenī izvirzītos vērienīgos mērķus virzībā uz gudru, noturīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, vienlaikus nodrošinot taisnīgu un mērķtiecīgāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.
Ikvienam Latvijas lauksaimniekam un lauku uzņēmējam līdz 10. jūlijam ir iespējas izteikt viedokli par EK piedāvājumu, aizpildot Valsts Lauku tīkla Sekretariāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavoto anketu, kurā ir 21 jautājums ar atbilžu variantiem. Aptauja atrodama Zemkopības ministrijas un LLKC mājaslapās: https://www.visidati.lv/aptauja/1359502604/1/.
Jūsu viedoklis ir svarīgs lauksaimniecības politikas veidotājiem, lai diskusijās ar ES iestādēm un organizācijām palīdzētu panākt Latvijai pieņemamus KLP nosacījumus un finansējuma sadales kārtību nākotnē.
Diskusijas par EK piedāvātajiem jaunajiem KLP nosacījumiem ES dalībvalstīs un iestādēs turpināsies līdz nākamā gada vidum.
Kādi tad ir būtiskākie EK priekšlikumi nākotnes ES lauksaimniecībai un lauku videi?
1. Jaunas darba metodes. Pateicoties lielākai elastībai attiecībā uz to, kā izmantot tām atvēlēto KLP finansējumu, dalībvalstis varēs izstrādāt pielāgotas programmas, lai visefektīvāk reaģētu uz lauksaimnieku un lauku kopienu plašākām vajadzībām, nodrošinot labākus rezultātus. Lai panāktu, ka tiek finansētas dalībvalstu prioritātes un pasākumi, tām būs arī iespēja pārvietot līdz 15% no KLP piešķīruma starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi dalībvalstīm tiks nodrošināti, izmantojot stratēģiskos plānus visam periodam, kuros noteiks, kā katra dalībvalsts ar tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības finansējumu plāno sasniegt deviņus ES mēroga ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Lai nodrošinātu konsekvenci ar ES mēroga mērķiem un vienotā tirgus aizsardzību, katru plānu apstiprinās Komisija, un tā uzraudzīs katras valsts ieguldījumu un virzību uz noteiktajiem mērķiem.
2. Taisnīgāki nosacījumi, pateicoties mērķtiecīgākam atbalstam. Tiešie maksājumi vēl arvien būs šīs politikas nozīmīga sastāvdaļa, nodrošinot lauksaimniekiem stabilitāti un paredzamību. Par prioritāti izvirzīts atbalsts mazajām un vidējām lauku saimniecībām, kas veido lielāko daļu no ES lauksaimniecības nozares, un palīdzība jaunajiem lauksaimniekiem. EK joprojām ir apņēmusies panākt tiešo maksājumu taisnīgāku sadali, izmantojot ārējo konverģenci.
Turklāt, sākot no 60 000 eiro, tiešie maksājumi par hektāru tiks samazināti, bet maksimālais iespējamais tiešo maksājumu apjoms vienai saimniecībai nevarēs pārsniegt 100 000 eiro. Darbaspēka izmaksas tiks pilnībā ievērotas. Ar šo priekšlikumu EK cer nodrošināt taisnīgāku maksājumu sadali, lai mazās un vidējās lauku saimniecības varētu saņemt lielāku atbalstu par hektāru.
Valstīm vismaz 2% no sava tiešo maksājumu piešķīruma jāatvēl atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai. To papildinās finansiāls atbalsts lauku attīstības ietvaros dažādiem pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei.
Jaunā KLP paredz jūtamāk izlīdzināt tiešo maksājumu līmeni starp dalībvalstīm: tajās valstīs, kurās atbalsta maksājums par hektāru ir zem 90% no ES vidējā līmeņa, sedzot pusi no summas, kas trūkst līdz 90%.
3. Augstāki mērķi vides un klimata jomā. EK rosinātie kopīgie mērķi risinās problēmas klimata pārmaiņu, dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības, biotopu un ainavu jomā. Lauksaimnieku ienākumu atbalsts jau ir saistīts ar videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu, un saskaņā ar jauno KLP lauksaimniekiem, izmantojot obligātus un uz stimuliem balstītus pasākumus, tiks prasīts īstenot vērienīgākus mērķus:
* tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes;
* katrai dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīruma;
* vismaz 30% no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem;
* plānots, ka 40% no KLP kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu;
* papildus iespējai pārvietot 15% starp pīlāriem, dalībvalstīm būs arī iespēja pārvietot papildu 15% no 1. pīlāra uz 2. pīlāru izdevumiem par klimata un vides pasākumiem (bez valsts līdzfinansējuma).
4. Zināšanu un jauninājumu plašāka izmantošana. Modernizētā KLP izmantos visas jaunākās tehnoloģijas un inovācijas, tādējādi palīdzot gan lauksaimniekiem, gan valstu pārvaldes iestādēm, jo īpaši ar šādiem pasākumiem:
* pētniecības un inovācijas projektiem pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā no ES pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” atvēlēts budžets 10 miljardi eiro;
* dalībvalstis tiek mudinātas kontrolēt un uzraudzībā izmantot lielos datus un jaunās tehnoloģijas (piemēram, satelītu datus, lai pārbaudītu lauku saimniecību izmērus tiešo maksājumu pieprasījumiem), tādējādi ievērojami samazinot vajadzību pēc kontroles uz vietas;
* tiek paātrināta lauku dzīves digitalizācija, piemēram, paplašinot piekļuvi platjoslas pakalpojumiem lauku reģionos, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti šajos reģionos un veicinot Eiropas lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju.
Turpmākie pasākumi
Lai nodrošinātu, ka ES fondi pēc iespējas ātrāk dod reālus rezultātus un ka lauksaimniekiem tiek sniegta vajadzīgā informācija, lai veiktu darījumu darbības un pieņemtu lēmumus par ieguldījumiem, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un nozaru priekšlikumiem.
Pašreizējā (2014-2020) budžeta perioda sākumā piedzīvotie kavējumi varētu nozīmēt to, ka lauksaimnieki un valstu pārvaldes iestādes nevarēs gūt labumu no birokrātijas samazināšanas, lielāka elastīguma efektīvākiem rezultātiem, ko nodrošinās jaunā KLP. Jebkāda kavēšanās turpmākā budžeta apstiprināšanā kavēs arī tūkstošiem tādu potenciālo jauno projektu visā ES, kas paredzēti lauksaimnieku un lauku kopienu atbalstam, kā arī vides aizsardzības uzlabošanas pasākumiem un jaunu lauksaimnieku piesaistīšanai.
Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir visas sabiedrības interesēs.
Pēc ES Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā minēts, ka ar 365 miljardu eiro budžetu EK priekšlikumi nākotnes Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nodrošina, ka tā būs nākotnes vajadzībām piemērota, joprojām sniegs atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošinās, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļos ES mērķus vides un klimata jomā. Jūnija sākumā publiskotie KLP priekšlikumi paredz dalībvalstīm lielāku elastību un atbildību, izvēloties, kā un kur ieguldīt tām piešķirto finansējumu, lai sasniegtu ES līmenī izvirzītos vērienīgos mērķus virzībā uz gudru, noturīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, vienlaikus nodrošinot taisnīgu un mērķtiecīgāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.
Ikvienam Latvijas lauksaimniekam un lauku uzņēmējam līdz 10. jūlijam ir iespējas izteikt viedokli par EK piedāvājumu, aizpildot Valsts Lauku tīkla Sekretariāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavoto anketu, kurā ir 21 jautājums ar atbilžu variantiem. Aptauja atrodama Zemkopības ministrijas un LLKC mājaslapās: https://www.visidati.lv/aptauja/1359502604/1/.
Jūsu viedoklis ir svarīgs lauksaimniecības politikas veidotājiem, lai diskusijās ar ES iestādēm un organizācijām palīdzētu panākt Latvijai pieņemamus KLP nosacījumus un finansējuma sadales kārtību nākotnē.
Diskusijas par EK piedāvātajiem jaunajiem KLP nosacījumiem ES dalībvalstīs un iestādēs turpināsies līdz nākamā gada vidum.
Kādi tad ir būtiskākie EK priekšlikumi nākotnes ES lauksaimniecībai un lauku videi?
1. Jaunas darba metodes. Pateicoties lielākai elastībai attiecībā uz to, kā izmantot tām atvēlēto KLP finansējumu, dalībvalstis varēs izstrādāt pielāgotas programmas, lai visefektīvāk reaģētu uz lauksaimnieku un lauku kopienu plašākām vajadzībām, nodrošinot labākus rezultātus. Lai panāktu, ka tiek finansētas dalībvalstu prioritātes un pasākumi, tām būs arī iespēja pārvietot līdz 15% no KLP piešķīruma starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi dalībvalstīm tiks nodrošināti, izmantojot stratēģiskos plānus visam periodam, kuros noteiks, kā katra dalībvalsts ar tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības finansējumu plāno sasniegt deviņus ES mēroga ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Lai nodrošinātu konsekvenci ar ES mēroga mērķiem un vienotā tirgus aizsardzību, katru plānu apstiprinās Komisija, un tā uzraudzīs katras valsts ieguldījumu un virzību uz noteiktajiem mērķiem.
2. Taisnīgāki nosacījumi, pateicoties mērķtiecīgākam atbalstam. Tiešie maksājumi vēl arvien būs šīs politikas nozīmīga sastāvdaļa, nodrošinot lauksaimniekiem stabilitāti un paredzamību. Par prioritāti izvirzīts atbalsts mazajām un vidējām lauku saimniecībām, kas veido lielāko daļu no ES lauksaimniecības nozares, un palīdzība jaunajiem lauksaimniekiem. EK joprojām ir apņēmusies panākt tiešo maksājumu taisnīgāku sadali, izmantojot ārējo konverģenci.
Turklāt, sākot no 60 000 eiro, tiešie maksājumi par hektāru tiks samazināti, bet maksimālais iespējamais tiešo maksājumu apjoms vienai saimniecībai nevarēs pārsniegt 100 000 eiro. Darbaspēka izmaksas tiks pilnībā ievērotas. Ar šo priekšlikumu EK cer nodrošināt taisnīgāku maksājumu sadali, lai mazās un vidējās lauku saimniecības varētu saņemt lielāku atbalstu par hektāru.
Valstīm vismaz 2% no sava tiešo maksājumu piešķīruma jāatvēl atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai. To papildinās finansiāls atbalsts lauku attīstības ietvaros dažādiem pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei.
Jaunā KLP paredz jūtamāk izlīdzināt tiešo maksājumu līmeni starp dalībvalstīm: tajās valstīs, kurās atbalsta maksājums par hektāru ir zem 90% no ES vidējā līmeņa, sedzot pusi no summas, kas trūkst līdz 90%.
3. Augstāki mērķi vides un klimata jomā. EK rosinātie kopīgie mērķi risinās problēmas klimata pārmaiņu, dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības, biotopu un ainavu jomā. Lauksaimnieku ienākumu atbalsts jau ir saistīts ar videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu, un saskaņā ar jauno KLP lauksaimniekiem, izmantojot obligātus un uz stimuliem balstītus pasākumus, tiks prasīts īstenot vērienīgākus mērķus:
* tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes;
* katrai dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīruma;
* vismaz 30% no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem;
* plānots, ka 40% no KLP kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu;
* papildus iespējai pārvietot 15% starp pīlāriem, dalībvalstīm būs arī iespēja pārvietot papildu 15% no 1. pīlāra uz 2. pīlāru izdevumiem par klimata un vides pasākumiem (bez valsts līdzfinansējuma).
4. Zināšanu un jauninājumu plašāka izmantošana. Modernizētā KLP izmantos visas jaunākās tehnoloģijas un inovācijas, tādējādi palīdzot gan lauksaimniekiem, gan valstu pārvaldes iestādēm, jo īpaši ar šādiem pasākumiem:
* pētniecības un inovācijas projektiem pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā no ES pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” atvēlēts budžets 10 miljardi eiro;
* dalībvalstis tiek mudinātas kontrolēt un uzraudzībā izmantot lielos datus un jaunās tehnoloģijas (piemēram, satelītu datus, lai pārbaudītu lauku saimniecību izmērus tiešo maksājumu pieprasījumiem), tādējādi ievērojami samazinot vajadzību pēc kontroles uz vietas;
* tiek paātrināta lauku dzīves digitalizācija, piemēram, paplašinot piekļuvi platjoslas pakalpojumiem lauku reģionos, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti šajos reģionos un veicinot Eiropas lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju.
Turpmākie pasākumi
Lai nodrošinātu, ka ES fondi pēc iespējas ātrāk dod reālus rezultātus un ka lauksaimniekiem tiek sniegta vajadzīgā informācija, lai veiktu darījumu darbības un pieņemtu lēmumus par ieguldījumiem, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un nozaru priekšlikumiem.
Pašreizējā (2014-2020) budžeta perioda sākumā piedzīvotie kavējumi varētu nozīmēt to, ka lauksaimnieki un valstu pārvaldes iestādes nevarēs gūt labumu no birokrātijas samazināšanas, lielāka elastīguma efektīvākiem rezultātiem, ko nodrošinās jaunā KLP. Jebkāda kavēšanās turpmākā budžeta apstiprināšanā kavēs arī tūkstošiem tādu potenciālo jauno projektu visā ES, kas paredzēti lauksaimnieku un lauku kopienu atbalstam, kā arī vides aizsardzības uzlabošanas pasākumiem un jaunu lauksaimnieku piesaistīšanai.
Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir visas sabiedrības interesēs.
Pēc ES Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja