Nodrošināt Erasmus+ finansējumu ilgtermiņā

Būtisks finansējuma palielinājums ļautu atraisīt Erasmus+ potenciālu, bet reģionālā vai sociālā fona piesaiste ļautu palielināt programmas dalībnieku stipendijas.
Ceturtdien pieņemtā rezolūcijā Parlaments norāda, ka Erasmus+ programma pēc 2020. gada būtu ievērojami jāizvērš, lai tā aptveru pēc iespējas plašāku sabiedrību. Tāpēc jāpalielina pieejamais finansējums, turklāt tas jāizmanto stratēģiskāk.
Debašu laikā deputāti norādīja, ka līdzekļu trūkuma dēļ daudz augstvērtīgu projektu varētu palikt neīstenoti. Viņi iebilda pret ieceri Erasmus+ paredzēto finansējumu novirzīt citām iniciatīvām, piemēram, Eiropas Solidaritātes korpusam.
Rezolūcijā arī ieteikts:

• Dalībvalstīm būtu jānodrošina pēc iespējas vienkāršāka Erasmus mācību laikā iegūto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) kredītpunktu atzīšana;
• Erasmus+ programmai vairāk uzmanības jāpievērš mūžizglītībai, ieskaitot kā formālo, tā neformālo izglītību;
• Erasmus+ profesionālā izglītība un apmācība (PIA) jāmodernizē, padarot to pieejamāku un pielāgojot digitālajam laikmetam; jāveicina PIA iesaistīto mobilitāte.

Deputāti arī pauda atbalstu studentu un pasniedzēju mobilitātei starp ES un Apvienoto Karalisti pēc valsts izstāšanās no Savienības.
Skaitļi
9 000 000 Erasmus+ dalībnieku 30 gadu laikā
€ 2 110 000 000 programmas gada budžets (izglītība, apmācība, jaunatnes projekti un sports)
Citāts
Petra Kammerevert (S&D, DE), Kultūras komitejas priekšsēdētāja: “Mums būtu jātiecas panākt, lai vidēji ilgā laikā visiem jauniešiem vecumā līdz 27 gadiem būtu vismaz viena iespēja piedalīties programmā”