Dricānu pagasts

Pagasta kopējā platība: 10328,3 ha,
tajā skaitā: ūdeņi – 164,6 ha,
meži – 2538,8 ha,
l/s izmantojamā zeme – 6301,4 ha.
Iedzīvotāju skaits: 1029 (uz 01.07.2017)
Dricānu pagasta karte
Dricānu pagastā satiekas Lubāna līdzenums ar Latgales augstieni, māla pakalni mijas ar meliorētām tīrainēm, bet staltajos Putranu pakalnos saulstari ieskrienas lidojumam uz Sološnīka, Ziliņu un Lempu ezeriem. 20.gs. beidzamā viesuļvētra ir sacaurumojusi pagasta mežu zaļo mēteli, toties bebri, apstiprinot ūdeņu tīrību, sameistarojuši apjomīgu dambju tīklu.
Pāri pakalniem aizlīkumo celiņi un taciņas, taču vairumā gadījumu tās aizved uz pensionāru apdzīvotām viensētām. Jaunatnes draiskulības un bērnu smiekli vairāk skan centra tuvumā. Nu turienes maģistrālie ceļi aizved strādātgribētājus uz Rēzekni, bet uzņēmīgākie ļaudis mēģina attīstīt savu uzņēmējdarbību tepat Dricānos. Lielākie Dricānu uzņēmumi ir z/s Pakalni (saimnieks Aivars Kupris, lopkopība), z/s Lejieši (Roberts Apšenieks, lopkopība), z/s Kalastiņas (Andris Struckis, tehnikas pakalpojumi), SIA Trīs lāči (Juris Igaunis, mežizstrāde, tirdzniecība), SIA Ozoli ZI (Raimonds Vuļs, tirdzniecība, graudkopība, lauksaimniecības pakalpojumi).
Teritoriāli baronu muižas, citos laikos — ciema padomes — ir dalījušas zemīti Dricānu, Piļcines, Taunogas un Skūškovas — Brukanu galos.
Piļcine var lepoties ar 1670. g. celto Romas katoļu koka baznīcu, Ulmaņlaikos uzceltu skolas ēku, kurā tagad iekārtota Rēzeknes novada veco ļaužu pansionāta filiāle, izcilā latgaļu grāmatizdevēja V. Lōča vietām. Te kārts šūpulis arī ievērojamajam kordiriģentam Staņislavam Brokam. Privātīpašnieka atjaunota baltajos padebešos raugās Taunogas muiža — skola, kur savulaik glabājies baronu Manteifeļu ģimenes dokumentu arhīvs. Tepat netālu Rubuļu un Zuiču senkapi, Strūžānu – Dricānu lielceļa malā apstāties aicina profesoram Boļeslavam Brežgo uzstādītais piemiņas akmens milzenis.
Skūškovas — Brukanu apvidus pirmās brīvvalsts laikā bija luterticīgo bagāto saimnieku gals. Tagad pagasta maizes klēts pozīcijas, cerams, atjaunosies ar vācu privātuzņēmēja 300 ha no krūmiem atkarotās augsnes augļiem. Tur ir profesoru Valfrīda un Manfreda Šņepu, profesora Amanda Podiņa, profesores Skaidrītes Lasmanes dzimtās vietas, tur basketbolista Edgara Šņepa saknes.
Visbeidzot, 20 km no Rēzeknes, paši Dricāni, kuru vārda izcelsme meklējama divos vārdu variantos – driči (griķi) un dricināt (tricināt). Vecajā centrā uz viena pakalna debesīs duras 1859.g. iesvētītās katoļu baznīcas smailes ar baronu Manteifeļu atdusas vietām baznīcas dārzā, uz otra pakalna katru rītu skolēnus sveicina kara gados saspridzinātās muižas vietā 1953.g. uzceltā Dricānu vidusskolas ēka. Vēl vecā tautas nama pagalmā uzstādīts piemiņas akmens visu okupāciju upuriem, vecā pagastmāja un tad jau pāri Gulbenes — Rēzeknes lielceļam ieskatāmies Dricānu centra jaunajā daļā. Te kultūras nams, kurā mitinās pašdarbības kolektīvi, kurus savulaik vadījis nu jau mūžībā aizgājušais ievērojamais diriģents un komponists Antons Matvejāns, tagad viņa iesākto turpina jaunie. Tepat pagasta padome un kopā satupuši daudzstāvu nami, bērnudārzs, divi feldšeru punkti, Dricānos un Pilcenē. Drusciņ tālāk uz Sakstagala pusi, Saukavīšu priedēs, 1945. g. aprīlī Beļevičos nošauto piemiņas vietas ansamblis, tad 3 km attālumā Kakarvīšu pilskalns. Asinovā — grāmatizdevēja, Trīszvaigžņu ordeņa kavaliera, Jāņa Eļkšņa dzimtā puse, Kūzmos — Latgales pirmās atmodas darbinieka, agronoma Jāzepa Kindzuļa māju pagalmā tagad savus sapņus izdzied Latvijas šlāgeraptaujā laurus plūkušais mūziķis Andris Eriņš. Spridzāna ezera ielokā birztalas šalkās klausās ērģelnieku dzimtas Viļumu mājas, bet slavenākajai tās atvasei, vairāku starptautisku konkursu laureātei, ērģelniecei Ivetai Viļumai — Apkalnai aplaudē visa pasaule…
Skaistas ir Dricānu vizbuļotās pauguraines, Mazičas upē netraucēti vizuļo grunduļu muguriņas, san kamenes un mazputniņi steidz kāpuru medībās, bet visas dabas skaistuma vidū stāv Dricānu cilvēks – gan slavenais, bet tālās Latvijas pilsētās dzīvojošais, gan sīkstais palicējs. Kā sīkas urgas viņi no Kaulačiem, Cešļiem, Dzeņagola, Vacainīkim, Rudzusīkim, Susekļim, Vieršukolna, Raibīm, Apšinīkim, Pizikim, Smutim, Smaudžim, Daukstem, Špunim, Mortužim, Trimaļnīkim un citām vietām satek vienotā Dricānu straumē. Un šim vārdam jau ir latgalisks spēks un mūžīga palikšana Dieva sarakstos…
Dricānu pagasts (Aleksandrs Lebeds)Baronu Manteifeļu atdusas vietas (Aleksandrs Lebeds)Dricānu Sv. Sīmaņa un Sv. Jūdas Romas katoļu baznīca (Aleksandrs Lebeds)Dricānu dziedātājas Dziesmu un deju svētku gājienā Rīgā (Aleksandrs Lebeds)Pilcenes Sv. Antona Romas katoļu baznīca (Aleksandrs Lebeds)Dricānu folkloras kopa (Aleksandrs Lebeds)