Kaunatas pagasts

Pagasta kopējā platība: 16994,3 ha,
t.sk. ūdeņi – 2303,5 ha,
meži – 6110,8 ha,
l/s izmantojamā zeme – 6707,8 ha.
Iedzīvotāju skaits: 1163 (uz 01.01.2018)
Kaunatas pagasta karte
Kaunatas pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā, 28 km no novada centra, 246 km no Rīgas. Robežojas ar Rēzeknes novada Čornajas, Mākoņkalna, Stoļerovas pagastu, Krāslavas novada Ezernieku pagastu un Ludzas novada Rundēnu un Pildas pagastu. Kaunatas pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš Rēzekne — Ezernieki — Dagda. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kaunata, Dubuļi, Marguči, Matuļi, Rogs.
Kaunatas pagasts bagāts ar ezeriem un mežiem, gleznaini pakalni mijas ar ieplakām. Pagasta teritorijā ir 32 ezeri, lielākie no tiem ir Pārtovas, Idzepoles, Dzerkaļu, Kaunatas, Vaišļu, Dubuļu, Marguču ezeri, pagasta teritorijā ietilpst arī daļa Rāznas ezera akvatorija. No Rāznas ezera caur Kaunatas ezeru iztek Rēzeknes upe. Kaunata lepojas ar saviem pauguriem, kas pieder pie pašiem augstākajiem Latvijā — Lielo Liepukalnu (289,4 m virs j. l.) un Dzerkaļu kalnu. Latviešu pasaku meistars Kārlis Skalbe ir uzrakstījis brīnišķīgu teiku par Rāznas ezera izcelsmi: “Vecos labos laikos te dzīvoja Rāzna — svētmeita vai teiksmainā avotu laimiņa. Katru rītu tā gāja uz avotu ūdeni smelt. Kādu rītu, laimes brīdī gavilēdama, tā apgāzusi krūzi ar ūdeni šajā ielejā, un tā radās ezers, kas vēl šodien mirdz visiem par prieku.”
2002. gadā Kaunatas ciemats nosvinēja savu 100 gadu jubileju, bet ciema tuvumā esošie pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki liecina, ka Kaunata jau senos laikos bijusi novada centrs. Pēc leģendām, Kaunatas agrākais nosaukums bijis Kalnata (Kolnata), kas saistīts ar tās atrašanos kalnainā vietā.

Kaunatas pagastā darbojas vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaniņš”, Kaunatas tautas nams un Dubuļu klubs, ambulance, aptieka, jauniešu centrs „Buras”, vairāki veikali, sociālo pakalpojumu punkts, divas bibliotēkas. Pagasta tūrisma informācijas centrs atrodas jauniešu centra „Buras” ēkā, Rāznas ielā 34, Kaunatas ciematā, kontaktpersona Ligita Jokste-Bogdanova; e-pasts: ligitajokste@inbox.lv.

Kaunatas skola dibināta 19.gs. astoņdesmitajos gados, kā trīsklasīgā skola ar vienu skolotāju. Pieaugot skolēnu skaitam, to paplašina par sešgadīgo, bet 1944. gadā sāk darboties 7. klase. 1953. gadā skola kļūst par divplūsmu vidusskolu, pirmais izlaidums notiek 1956. gadā. Uzbūvēta trīsstāvu piebūve, internāta korpuss un sporta halle.

Kaunatas vidusskolu ir absolvējuši pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs Viktors Skudra, bijusī Armēnijas veselības ministre S. Sarkisjana, Latvijas radio režisore Antonija Apele, profesors Jāzeps Brolišs, Rēzeknes slimnīcas virsārsts Jāzeps Korsaks, ārsti Gunārs Kazeļņiks, Ernests Štekels u.c., uzņēmējs, 8. Saeimas deputāts Antonijs Zunda, koktēlnieks Jānis Igovens u.c. Skola ieguvusi Eiropas veselību veicinošās skolas nosaukumu. Skolēni piedalās dažādos Eiropas Savienības projektos, darbojas pulciņos, piedalās kora, skolas deju kolektīvu, folkloras kopas, vokāli instrumentāla ansambļa darbībā.

Kaunatas pagastā aktīvi darbojas vairākas biedrības: biedrība „Rāzna Plus”, jauniešu biedrība „Lead 4 Real”, biedrība „Ezerrieksts – 2012”, lauku ģimeņu biedrība “Ābele”, biedrība “Rāznas nacionālā biedrība”, mednieku biedrība “Līpukolns”, izglītības, kultūras un sporta biedrība “Aktīvu cilvēku centrs”.

Pagastā reģistrētas 16 lielākās un mazākās zemnieku saimniecības, kuru galvenā nodarbošanās ir graudkopība, dārzkopība un bioloģiskā saimniecība. 18 reģistrētie pagastā komersanti nodarbināti ar kokapstrādi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu. 1993. gadā uz Kaunatas krejotavas bāzes nodibināta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Kaunata”, kas nodarbojas ar piena iepirkumu un pirmapstrādi, piens tiek iepirkts 16 pagastos, strādā 20 cilvēki.

Izveidojies un turpina attīstīties tūrisma pakalpojumu klāsts, sporta bāzes, atpūtas un radošās darbības vietas Rāznas ezera krastos un pagasta teritorijā kopumā. Pāri Latvijas robežām jau ir pazīstami Evalda Vasilevska “Pūdnīku skūla” Akminīšūs, zemnieku saimniecība „Rudo kumeļu pauguri”, sporta bāze „Jaunais Dinamietis”, atpūtas bāzes “Selena L”, “Rāznas stāvkrasti”, “Pie Rāznas”, “Albatross”, atpūtas vieta “Līdaciņas”, kur var aplūkot elektrisko ģitāru tapšanas procesu un arī vēsturisko ģitāru kolekciju.

Ievērojamākie dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Vecslabadas pilskalns, viens no dižākajiem sava laika pilskalniem, paceļas 220,1 m virs jūras līmeņa. Bijis apdzīvots jau m.ē. 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Lielais Mukonu akmens, atrodas Kaunatas pagasta Mukonu sādžā. To dēvē par Kazuļa akmeni. Tā apkārtmērs pie pamatnes ir 20,88 m, maksimālais augstums 5 m, platums akmens virsotnē 2,88 m, garums 5,17 m. Kaunatas Romas katoļu baznīca, uzbūvēta 1850. gadā, 1702. gadā nodegušās vecās koka baznīcas vietā. Baznīcā apskatāma svētbilde Marija apmeklē svēto Elizabeti. Senkapi – Batņos un Šļakotos. Kaunatas pagasta apkārtnē savā laikā pastāvēja 12 muižu centri — Batņos, Idzepolē, Kaunatā, Podļesjē, Letnijā Kūtā u.c. Vaišļu māju tuvumā aug tik tiešām milzīga liepa, tās apkārtmērs ir 6,25 m. Kaunatas centrā ir piemiņas akmens Mūžos tautas sirdīs — kaunatiešiem, kuri krituši II Pasaules kara frontēs un piemiņas zīme 1941. un 1949. gada komunistisko represiju upuriem.

Ar Kaunatu saistās divu izcilu jezuītu ordeņa misionāru — Mihaēla Rota (1721—1785) un latgaliešu laicīgās rakstniecības aizsācēja, grāmatas Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu autora Jezupa Macileviča (1805 — 1872) vārdi. Abi kādu laiku darbojušies Kaunatā, Mihaēls Rots, ko dēvē arī par Dagdas apustuli, sekmējis tautas izglītošanu, mācījis, ārstējis, sniedzis palīdzību Latgales zemniekiem. Viņa spalvai pieder pirmais latgaliski rakstītais laicīgās dzejas darbs.
Kaunatā dzimis rakstnieks, skolotājs, žurnāla Latgolas Škola redaktors Meikuls Apeļs (1901-1942), koktēlnieks Vitolds Vaišļa (1918-1993), dzejnieks, žurnāla Karogs ilggadējais redaktors Andris Vējāns, īstā vārdā Donats Kalnačs, (1927 – 2005), pedagogs, dzejnieks Konstantīns Mednis (1924 – 2005), profesors, filozofijas doktors, grāmatas Latgales latviešu likteņi Sibīrijā autors Jāzeps Brolišs (dz. 1928), Emīlija Gudriniece (dz. 1929.g) – ZA akadēmiķe, ķīmijas zinātņu doktore, par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā LPSR valsts prēmijas (1957.g) un G. Vanaga prēmijas (1972.g) laureāte.
Kaunatieši Dziesmu un deju svētku gājienā Rīgā (Aleksandrs Lebeds)Keramiķis Evalds Vasilevskis (Aleksandrs Lebeds)Skats no Lielā Liepukalna (Aleksandrs Lebeds) Kaunatas skolēnu deju kolektīvs (Aleksandrs Lebeds)kaunatakaunata1kaunata-akmenskaunata-obeliskskaunatas baznicalielais-liepu-kalns