Lendžu pagasts

Lendžu pagasta karte

Pagasta kopējā platība: 65 km2; tajā skaitā:

  • meži – 2143 ha (33%),
  • ūdeņi – 288 ha (5%),
  • l/s izmantojamā zeme – 3255 ha (50%).

Iedzīvotāju skaits: 749 (uz 01.01.2017)

Gandrīz ceturtā daļa no visiem pagasta iedzīvotājiem dzīvo administratīvajā centrā Lendžos, kur izvietojušies infrastruktūras objekti: kultūras nams, bibliotēka, medpunkts (Lendžu FAP),  veikals, brīvdabas estrāde. Pagasta teritoriju šķērso divi valsts otrās  šķiras autoceļi, no kuriem vienam no šosejas Rēzekne — Krievijas robeža līdz Lendžiem un otram no Lendžiem līdz Bērzgalei ir uzklāts cietais segums. 

Lendžu pagasts atrodas 15 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, robežojas ar Bērzgales, Griškānu un Vērēmu pagastu Rēzeknes novadā; Zvirgzdenes un Cirmas pagastu Ludzas novadā. Ir devītais mazākais pagasts Rēzeknes novadā. Pagasta ainava ir ļoti gleznaina un pievilcīga, morēnu pauguri mijas ar lēzenām ieplakām un mežiem. Lendžu pagasta augstākā virsotne Kozukolns ir 202 m v.j.l. Pagasta teritorijā paveras krāšņi skati uz ezeriem, no kuriem lielākie ir Viraudas ezers (95,4 ha), Labvārža (Sološu) ezers (66,2 ha), Sedzeris (57,7 ha). Sarkaņu tuvumā atrodas botāniskais liegums Gaiļukalns — Austrumlatvijā vienīgā vienkopu ziemeļu kadiķu audze 1,5 ha platībā.

Ielejā starp Sedzeri un Cirmas ezeru atrodas Sarkaņu katoļu baznīca. 1718. gadā pilskalnā uzbūvēta pirmā koka baznīca, kas jau no neatminamiem laikiem pulcējusi ticīgos, jo tajā atradusies brīnumaina Dievmātes svētglezna, kas, pēc leģendas, atrasta liela ozola zaros Cirmas ezera krastā un ar to saistās vairāki nostāsti par brīnumainām izdziedināšanām. Senkrievu ikonas tipa Dievmātes tēls ar Jēzus Bērnu klēpī gleznots ļoti sen, ap 15.—16. gadsimtu uz ozolkoka dēļa un izgreznots ar sudraba ietērpu. Svētbilde pārnesta arī uz 1860. gadā būvēto akmeņu mūra baznīcu, kur ik gadus Vasarsvētkos pulcējas simtiem svētceļnieku.

Lendžu pagasta teritorijā labi saglabājušās vairākas muižas ēkas jeb “foļvarkas”. Viena no tām, Poznaņas muiža, šobrīd atrodas privātīpašumā un tiek atjaunota.

Lendžu pagasta Kozubēržūs atrodas viena no Latvijā pazīstamākajām bioloģiskajām biškopības saimniecībām, ZS “Lapegles”, kur saimnieko Sandra un Vitālijs Sprūgas. Ar biškopību nodarbojas arī ZS “Līcīši” (Janīna Litavniece). Lielākās saimniecības pagastā ir: SIA “Pakalnu Māliņi Agro” (Dainis Butlers, graudkopība), ZS “Liepukalns” (Jāzeps Bernāns, piena lopkopība), ZS “Ķirši” (Dimitrijs Pavlovs, augļkopība, dārzeņkopība), ZS “Flaveri” (Aleksandrs Kudrjavcevs, putnkopība), ZS “Zelmeņi”, (Aivars Bernāns, graudkopība), ZS “Priedītes” (Ainārs Šulbergs, graudkopība), ZS “Žubītes” (Aigars Šulbergs, graudkopība), PS “Siliņi” (Jānis Adijāns, piena lopkopība), PS “Strauts” (Dainis Gudriks, graudkopība), stādaudzētava “Taudejāņi”, kas pieder Ingrīdai Razgalei.

Lendžu pagasta Pūriskos ir ievērojamā trimdas rakstnieka Antona Rupaiņa dzimtā vieta, Stapuļos dzimis Staņislavs Kambala, 20.—30.g. ievērojams sabiedrisks darbinieks un publicists. “Ceplīšos” atrodas slaveno podnieku, Latvijas Amatniecības kameras meistaru Voldemāra un Olgas Vogulu un viņu dēlu Jāņa un Māra darbnīca un ceplis. V. Vogula darbi ir bijuši izstādīti vairākās Eiropas valstīs, 2005. gadā meistars, kas ir arī vairāku dzejoļu grāmatu autors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Voldemārs Voguls Lendžu pagasts Sarkaņu baznīca Lendžu pagasts Lendžu pagastsFoto: A. Rancāne