Maltas pagasts

Pagasta kopējā platība: 8983 ha,
tajā skaitā: meži – 2874,6 ha,
l/s izmantojamā zeme – 4486,6 ha.
Iedzīvotāju skaits: 2912 (uz 01.01.2017)
Maltas pagasta karte
Maltas pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidu daļā 21 km attālumā no Rēzeknes un 210 km attālumā no Rīgas. Pašvaldība robežojas ar Rēzeknes novada Feimaņu, Pušas, Mākoņkalna, Lūznavas un Silmalas pagastu. Pagasts atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī: ▪ Maltas ciemu šķērso automaģistrāle Sanktpēterburga – Viļņa; ▪ pašvaldības teritoriju šķērso dzelzceļš Sanktpēterburga – Varšava ar dzelzceļa staciju Malta. Attālumi līdz lielākajām Latgales novada pilsētām: Daugavpils – 71 km, Ludza – 47 km, Krāslava – 62 km. Caur Maltas pagasta teritoriju tek upe Malta, pagasta teritorijā lielākais ir Černostes ezers – platība 213,3 ha (kopā ar salu).
 
Pagasta vēsturiskā attīstība
Maltas pagasta veidošanās aizsākumi meklējami 19. gs., kad 1838. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika uzbūvēta starpvalstu šoseja Pēterburga – Varšava, vēlāk – 1861. gadā atklāta dzelzceļa līnija Pēterburga – Varšava. No netālās Rozentovas muižas atvirzoties uz jaunuzbūvēto dzelzceļa staciju Antonopoli (Malta), kas bija nozīmīga tirdzniecībai, veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja, kas pateicoties savai izdevīgi ģeogrāfiskai vietai kļuva par galveno tirdzniecības centru.
Borovaja bija iekļauta Rozentovas pagastā, taču 1925. gadā tas tika pārdēvēts par Maltas pagastu, bet Borovajas ciems – par Maltu. Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī (715 iedzīvotāji). Tajā bija Romas katoļu baznīca, pareizticīgo baznīca, vecticībnieku lūgšanu nams, ebreju sinagoga un divas pamatskolas. Uz 1939. gadu Maltas pagasts aptvēra ievērojami lielākas zemes platības. Daļa kādreizējās Maltas pagasta teritorijas ietilpst Mākoņkalna pagastā, Lūznavas pagastā, Feimaņu pagastā un Silmalas pagastā. Vairums nosaukto pašvaldību izveidojās tikai padomju gados.
Svarīgs posms Maltas izaugsmē bija no 1950.g. – 1967.g., kad Malta bija Maltas rajona centrs (1950.g. – 1959.g.). Šajā laikā notika intensīva celtniecība — tika atjaunots kultūras nams (celts 1939. gadā kā Aizsargu nams), uzcelta pienotava, slimnīca, skola. Līdz 1967. gadam Maltā tika uzceltas 332 individuālās mājas, kas veicināja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu.
 
Tehniskā infrastruktūra
Maltas pagastā ir plašs ceļu tīkls, teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes autoceļš Sanktpēterburga – Varšava, kā arī vairāki 1. šķiras valsts nozīmes autoceļi. Komunālos pakalpojumus pašvaldībā nodrošina pašvaldības SIA „Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums „ (siltumapgāde, aukstā un karstā ūdens padeve, notekūdeņu attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana u.c. pakalpojumi). Pagastā pieejami mobilo telekomunikāciju sakari, ko nodrošina LMT GSM , TELE 2 un „Bite”sakaru tīkla pārklājums. Pagasta teritorijā darbojas Valsts policijas iecirknis, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles Maltas sektors. Pašvaldības teritorijā ir septiņas kapsētas (t.sk., divas 2.pasaules kara karavīru). No 2003. gada reizi mēnesī tiek izdots Maltas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums „Maltas ziņas”, ir mājaslapa  www.malta.lv.
 
Tautsaimniecība un uzņēmējdarbība
Administratīvajā centrā Maltā labi attīstīta infrastruktūra. Vislielāko darba vietu skaitu nodrošina pašvaldības iestādes un uzņēmums. Uzņēmējdarbība galvenokārt orientēta uz tirdzniecību un kokapstrādi. Maltas pagastā darbojas vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar mežizstrādi un kokapstrādi. Lielākie kokapstrādes uzņēmumi pagastā ir: SIA “ASO Timber”, SIA “Lak-L”, SIA „Latgales taras kompānija”. Ar mežistrādi nodarbojas SIA “Gabo” un SIA “Liska”, ar kokmateriālu tirdzniecību un iepirkšanu- SIA “Sakarnieks” un SIA “Silva”. Celtniecības uzņēmumi – SIA „Maltas celtnieks”, SIA „Inteko Wood”.

Zemnieku saimniecību kopējā platība – 1217,6 ha, tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 783,6, meža zemes platība –226,1 ha.

Spēcīgākās zemnieku saimniecības Maltas pagastā ir:
- z/s “Rītausma” – piena un gaļas lopkopība,
- z/s “Bitīte”- lopkopība,
- z/s “Ilzīte” – piena lopkopība,
- SIA “Liska” – graudkopība (lielākais graudu ražotājs pagastā), papildus kokapstrāde, transporta pakalpojumi,
- z/s „ Marākāni” lopkopība, graudkopība.

Zemnieku saimniecības galvenokārt specializējas augkopībā – graudaugu, kartupeļu un daudzgadīgo zālāju audzēšanā, lopkopībā – liellopu (t.sk. slaucamās govis), cūku, aitu un zirgu audzēšanā, putnkopībā, kā arī biškopībā.

Pašvaldības iestādes
2014. gadā izveidota Maltas vidusskola, apvienojoties Maltas 1. vidusskolai ar latviešu mācību valodu un Maltas 2. vidusskolai ar mācībām krievu valodā. Pagastā ir Maltas mūzikas skola, Maltas pirmsskolas izglītības iestāde, Kultūras nams, Bibliotēka, Bērnu un jauniešu centrs, Vēstures muzejs, Maltas pašvaldības SIA Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums, Sociālās aprūpes centrs. Rēzeknes novada pašvaldības pakļautībā atrodas Maltas speciālā internātskola.

 Ievērojamas personības
Viktors Lācis — Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis. Piedalījies olimpiskajās spēlēs Sidnejā.
 
Maltas pagasta goda pilsoņi

Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi
Rozentovas (Maltas) Romas katoļu baznīca — valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Visplašākā koka baznīca Rēzeknes novadā. Celta 1780. gadā ar muižnieka Falkerzāma atbalstu. Divreiz pārbūvēta, 1842. un 1906. gadā. Pagarinot ierīkotas kora telpas un tornītis uz jumta. Baznīcā ir divi reti sastopami, seni 19. gs. koka pārnēsājamie altāri — feretroni. Ievērības cienīga 19. gs. GleznaGolgāta jeb Kristus pie Krusta un Sv. Marija—Magdalēna. Dārzā, 19. gs. II pusē celts zvanu tornis. Baznīca ir 1995. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu Koka mantojums Latvijā objekts.
Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams — vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Celts 20.gs. 20-tajos gados, būvuzņēmēja A. Grunceviča vadībā. Vienkārša celtne ar nelielu sīpolveida kupolu. Dievnamā ir senas kulta relikvijas: Evaņģēlijs ar gravīrām iesējumā, ikona Ienešana templī, ikona Svētā Trīsvienība.
Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca — vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1928. gadā pie pareizticīgo kapsētas. Baznīca pārstāv neprofesionālās būvmākslas virzienu lauku kulta celtniecībā, tā ir maza koka guļbūve ar taisnstūra altārgala piebūvi. Nelieli sapāroti logu rāmīši, sīpolveida kupoliņš. Fasāžu apdarē izmantots stilizēts saules motīvs. 1996. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu Latvijas kultūras mantojums 1920 – 1940 objekts.
Maltas zirgu pasta stacija — vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Senās zirgu pasta stacijas vienstāvu ēka ar plašu iebraucamo ceļu. Pirmā mūra ēka Borovajas ciemā. Būvēta 19. gs.I pusē, kad šī paša gadsimta 30-tajos gados tika atklāts Pēterburgas — Varšavas lielceļa trakts. 2002. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu Industriālais mantojums Latvijā objekts.
 
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi
Leimanišķu pilskalns (Barsuku alas), Leimanišķu apmetne, Leimanišķu Baterijas kalns — pilskalns, Lopatišķu Karņecka kalns — pilskalns. Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Rozentovas senkapi (kara kapi).
 
Piemiņas akmeņi

1941.g. un 1949.g. represētajiem Maltas pagasta iedzīvotājiem (skvērā pretī Maltas bibliotēkai), Nometnes vieta, kur 1941. — 1944. gadā nacistiskie okupanti nomocīja 400 padomju karagūstekņus (pie Maltas kultūras nama), piemiņas akmens Maltas ebreju piemiņai, kurus 1941. gada septembrī noslepkavoja vietējie policisti (pie Maltas kultūras nama), Maltas, Silmalas un Pīgožņu ebreju piemiņai, kurus šajā vietā no 1941. gada jūlija līdz septembrim noslepkavoja nacistiskie okupanti un viņu „vietējie palīgi” (Baldas mežā).

Ar pašvaldības atbalstu Maltas pagastā darbojas 15 sabiedriskās organizācijas:

Biedrība Šaha klubs “Malta”;
Nodibinājums dambretes klubs “Malta”;
Biedrība “Māmiņu klubs Maltā”;
Biedrība „Maltys zīds”;
Biedrība Futbola klubs “Saules puikas” ;
Biedrība Volejbola klubs “Malta” ;
Biedrība Jauniešu klubs “Lingua” ;
Biedrības Jauno ģimeņu biedrība “Hestija”;
Rēzeknes rajona biedrība “Maltas cauna”;
Biedrība “Alodin” ;
Biedrība “Aktīvs Plus” ;
Biedrība “Muzeja draugi”;
Biedrība Austrumu cīņu sporta klubs “ENERGY-V”;
Pensionāru klubs „Dvēseles atslēga”,
Poļu biedrība.

Maltas pagastā atrodas sporta zāle, stadions un spēļu laukumi, kurus izmanto pagasta, un novada sacensību organizēšanai. Sporta darbu Maltas pagastā veic Maltas izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un Rēzeknes sporta skolas filiāle.

Maltas pagasta “Dzyndrās” darbojas Aivara un Vēsmas Ušpeļu keramikas darbnīca “Malny wylky”

Maltas pagasts Maltas pagasts Maltas pagasts Maltas pagasts Maltas pagastsRozentovas baznīca