Nautrēnu pagasts

Pagasta kopējā platība: 15 689,9 ha, tajā skaitā:

  • ūdeņi – 50 ha,
  • meži – 2310 ha,
  • lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 10 790 ha.

Iedzīvotāju skaits: 1150 (uz 01.01.2017)

Nautrēnu pagasta karte

Nautrēnu J.Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca (Foto: Aleksandrs Lebeds) Pītera Miglinīka kapa piemineklis (Foto: Aleksandrs Lebeds) Andriva Jūrdža kapa piemineklis (Foto: Aleksandrs Lebeds) SIA “Latgales dārzi” (Foto: Aleksandrs Lebeds) Piemiņas zīme Rogovkai - 200 (Foto: Madara Ļaksa)

Nautrēnu pagasts Rēzeknes novadā atrodas vistālāk uz ziemeļiem, tas robežojas ar Balvu novada Krišjāņu pagastu, Ludzas novada Salnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes novada Ilzeskalna, Dricānu, Strūžānu un Gaigalavas pagastu. Attālums no pagasta centra, Rogovkas, līdz novada centram, Rēzeknei, ir 24 km, līdz Ludzai – 35 km. 1998. gada 8. oktobrī Nautrēnu pagasts, kas agrāk atradās Ludzas novada sastāvā, apvienojās ar blakus esošo Miglinieku pagastu, savukārt 1999. gada 1. septembrī pievienojās Rēzeknes novadam.

Pagasta teritorijā ir 82 ciemi, no tiem lielākais ir Rogovka, kurā dzīvo piektā daļa no visiem pagasta iedzīvotājiem, otra lielākā apdzīvotā vieta, kas atrodas 2 km no Rogovkas, ir Rasnupļi, trešais lielākais ciems ir Dekteri – bijušā Miglinieku pagasta administratīvais centrs.

Pagasta dienvidu daļā, Burzovas paugurainē, atrodas Pujatu ezers (36,6 ha) un Mozezers (4,6 ha). No tā iztek Vīces strauts, kuru aizsprostojot, izveidota mākslīgā ūdenskrātuve Opiņku ciemā — Opiņku ezers. Vīces strauts, no ezera iztekot, pārdēvēts par Zušupi. Lielākā pagasta upe ir Iča (garums 68 km), kas iztek no Čakšu ezera Ilzeskalna pagastā un ietek Aiviekstē. Ičas pietekas pagasta teritorijā — Zušupe (14 km), Starica (12 km), Strodu upīte (15 km).

Derīgie izrakteņi pagastā ir māls, smilts, grants, kūdra, saldūdens kaļķiezis, dolomīts. Viena no lielākajām ir Peikstuļneicas-Salas kūdras atradne. Pagastā reģistrētas 49 zemnieku saimniecības, 5 gateri, 6 privātie veikali, kafejnīca. Rogovkas ciemā atrodas pasts, ģimenes ārsta prakse, Nautrēnu aptieka, 2000. gadā atklātā un 2013.gadā renovētā sporta un kultūras halle, pirmsskolas izglītības iestāde “Vālodzīte”, Nautrēnu Romas katoļu baznīca, jauniešu centrs “Rogovka”, kā arī novada kultūras tradīcijām bagātā Nautrēnu vidusskola, kurā atrodas arī J.Soikana bērnu mākslas skolas filiāle un Latgales kultūrvēstures un latgaliešu valodas metodiskais centrs. Pagastā ir divas bibliotēkas — Rogovkā un Dekteros.

Nautrēni bagāti ar gleznainām ainavām un interesantiem objektiem. Nozīmīga ir seno latgaļu apdzīvotā vieta Opiņku pilskalns, tā pakājē, Vīces strauta labajā krastā, izveidojusies Velna ala, saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Nelielā ala (garums 3 m, platums 2 m, augstums 0,6 m) ir ģeoloģiski unikāla, jo izveidojusies, dabiski sacementējoties kvartāra perioda grants iežiem. Šādas alas Latvijā ir tikai divas. Alā ir 5 — 6 cm gari stalaktīdi.

Abpus Rogovkas — Mežvidu ceļam, 3 km attālumā no Rogovkas, Znūteņu ciemā, atrodas ledāja veidotas septiņas dziļas bedres, no kurām lielākā ir 6 m dziļa, 52,2 m plata. Iedzīvotāji jau senatnē šīs bedres iesaukuši par Velna bedrēm, tās apvītas leģendām un nostāstiem.
Pagastā ir vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi — Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis) Pujatu ciemā, Rasnupļu (Opiņku) pilskalns Rasnupļu ciemā, Smiltaines senkapi Laizānu ciemā, Salenieku senkapi Obrumānu ciemā, Brožgolas senkapi Brožgolas ciemā, Lielpujātu senkapi Pujatu ciemā. Vietējās nozīmes mākslas pieminekļi — Nautrānu Romas katoļu baznīcas zvanu tornis, ērģeles, biktskrēsli, krucifiksi un monstrances. Bijušajā Zaļmuižas centrā daļēji saglabājušās celtnes un parks ar vairākiem dižkokiem, tajā aug arī dzejnieka Imanta Ziedoņa dižkoku atjaunotāju grupas stādītās liepas. Pagastā izveidoti vairāki slaveno novadnieku dzīves un darbības piemiņas ansambļi — Migliniekos, Dekteros, Livzinīkos, Kuorklinīkūs, Pujatos. Desetnīku kapsētā atdusas vairāki ievērojami Latgales sabiedriskie darbinieki, dzejnieki, Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pēteris Jurciņš. Nautrēnu pagastu pelnīti dēvē par Latgales kultūras šūpuli, Latgales Piebalgu. No šejienes nākuši 64 kultūrvēstures darbinieki, 32 literāti un valodnieki, 26 garīdznieki, tai skaitā bīskaps un valstsvīrs Jāzeps Rancans un Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats. No Nautrēnu pagasta cēlušies ievērojamie drukas aizlieguma laika darbinieki — grāmatu pārrakstītājs, par Latgales Prometeju dēvētais, Andrivs Jūrdžs un kvēlais cīnītājs par zemnieku tiesībām, dzejnieks Pīters Miglinīks, Latgales Atmodas celmlauzis, garīdznieks un pedagogs Nikodems Rancans, dzejniece un publiciste Anna Rancāne un citi kultūras jomas pārstāvji. Nautrēnu pagasta Rudukos dzīvoja un strādāja dzejnieks un gleznotājs Antons Kūkojs, kurš apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, savukārt Zaļmuižas Pauguros kūp metālmākslinieka Jāņa Ļubkas kalve.

Nautrēnu vidusskolā izveidots novadpētniecības muzejs, kur savākts bagātīgs izziņas klāsts par novada vēsturi un slavenākajiem ļaudīm.  Par godu novadnieka, dzejnieka Pētera Jurciņa piemiņai Nautrēnu pagastā iedibināta tradīcija 29. jūnijā atzīmēt dzejas svētkus “Pīterdīna Rogovkā”, kas pulcē plašu literātu un literatūras cienītāju loku. Rudenī (oktobra sākumā) Rogovkā notiek gadatirgus Smotra tiergs, bet aprīlī Pavasara gadatirgus.

Pagastā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi: Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, kas dibināts 1986. gadā, Rogovkas dramatiskais kolektīvs, Nautrēnu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vija”, jauniešu deju kolektīvs “Troks vai” un Nautrēnu vidusskolas skolotāju vokālais ansamblis “RoNa”.

Nautrēnieši aktīvi sporto, tiek rīkotas gan sieviešu, gan vīriešu pagasta kausa izcīņas sacensības volejbolā, futbola, tenisa, vieglatlētikas, novusa, pludmales volejbola sacensības, zolītes mači.

Nautrēnu pagasta jauniešu deju kolektīvs Nautrēnu pagasta dramatiskais kolektīvs (Foto: Madara Ļaksa)Nautrēnu pagasta sporta halles-kultūras nama atklāšanā (Foto: Madara Ļaksa)  Nautrēnu vidusskolas muzikālie skolotāji un Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Žogota (no labās) (Foto: Madara Ļaksa)