Rēzeknes novada bibliotekāri piedalījās seminārā par sociālo mediju piedāvātajām iespējām
15. oktobrī Rēzeknes novada pašvaldībā Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē rīkoja semināru reģiona bibliotekāriem par populārākajiem mūsdienu interneta rīkiem, ar kā palīdzību efektīvāk komunicēt ar saviem lasītājiem un būt informētam par nozares un Eiropas Savienības aktualitātēm.
„Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā ir trīs prioritātes – gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, un lai to sasniegtu, paredzēts īstenot plašu pasākumu kopumu. Viena no stratēģijā aprakstītajām pamatiniciatīvām ir „Digitālā programma Eiropai”, kas paredz arī iedzīvotāju e-prasmju attīstīšanu,” par semināra temata izvēli pastāstīja Europe Direct Informācijas centra Austrumlatgalē vadītāja Laura Ieviņa. 
Mūsdienu interneta laikmetā sociālie mediji kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Par to, kā lietderīgi izmantot sociālos medijus bibliotēku darbā, seminārā stāstīja sociālo mediju eksperts Vilhelms Meisters. „Sociālie tīkli ir ātrākais no visiem medijiem, jo ziņu var publicēt dažu sekunžu laikā, tos var lietot bez maksas un, veiksmīgi izmantojot, publikācijas sasniedz milzīgu auditoriju,” sociālo mediju plusus semināra sākumā uzskaitīja Vilhelms Meisters, „tomēr sociālie mediji ir kā saruna, tāpēc lietotājam jābūt gatavam ne vien publicēt savu informāciju vai lasīt citu publicēto, bet arī atbildēt un būt ieinteresētam tajā, ko par tevis publicēto ziņu saka citi.”
V. Meisters pastāstīja, ka sociālie mediji sasnieguši milzīgus apjomus, piemēram, šobrīd pasaulē ir 1,2 miljardi aktīvu vietnes Facebook.com lietotāju, kas cilvēku skaita ziņā ir teju tikpat, cik mīt apdzīvotākajā valstī pasaulē – Ķīnā. Arī informācijas apjoms, kas atrodams internetā ir prātam neaptverams, piemēram, katru minūti vietnē Youtube.com tiek augšupielādēts 72 stundas garš videomateriāls, tāpēc ir svarīgi būt saistošam un tikt pamanītam.
Lai sociālajos medijos publicētās ziņas citiem būtu interesanti lasīt, tās nedrīkst būt pārāk garas, tām jābūt saistoši uzrakstītām, viegli uztveramām un papildinātām ar interesantu vizuālo materiālu. Sociālo mediju eksperts arī rosināja necensties obligāti būt visos sociālajos tīklos, tā vietā labāk aktīvi darboties dažos. Tāpat V. Meisters ieteica smelties idejas no labajiem piemēram sociālajos tīklos, piemēram, bibliotēkas lapā publicēt apkopojumu ar nedēļas vai mēneša lasītākajām grāmatām, rīkot aptaujas, lai noskaidrotu lasītāju viedokli, kādas jaunākās grāmatas iegādāties vai arī ļaut bibliotēkas sociālajos tīklos pagarināt grāmatas atdošanas termiņu.
Tā kā sociālie mediji ir divpusējs ceļš, Vilhelms Meisters stāstīja arī kā lietderīgāk sekot līdzi jaunumu plūsmām sociālo mediju vidē, lai nepalaistu garām nozares jaunumus un Eiropas Savienības institūciju jaunumus, jo tieši bibliotēku darbinieki nereti ir tie, kuri apmeklētājiem izstāsta jaunāko informāciju un „pārtulko” to ikvienam apmeklētājam saprotamā valodā.