Rēzeknes novada pašvaldības un pagastu darbinieki iepazīstas ar Kurzemes pašvaldību darbu projektu apguvē

Lai iepazītos ar Kurzemes novada pašvaldību pieredzi projektu apguvē, 20.-21.jūnijā Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas darbinieki un pagastu pārstāvji devās uz Talsiem un Dundagu. Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece informēja par paveikto projektu apguves jomā. Ļoti interesanta viesiem šķita iespēja Talsu pilsētas un novada iedzīvotājiem iegūt finansējumu privātmāju atjaunošanai pilsētas vēsturiskajā centrā. “Maksimālā summa šāda veida finansējumam ir līdz pieciem tūkstošiem euro, jau realizēti vairāki projekti, palīdzot sakārtot un atjaunot pilsētas vēsturisko centru. Ideju šāda veida finansējuma piesaistei mēs guvām Kuldīgā un Liepājā”, sacīja Jolanta Skujeniece.
Interesanti bija apskatīt jau paveiktos projektus pilsētas centrā, iegriežoties vēsturiskajā centrā, kā arī ādas pārstrādes un aušanas darbnīcās. Tad novada pārstāvji devās uz Talsu novada Laucieni, lai apskatītu pili, kuru šobrīd atjauno privātpersona. Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu. Tā vairākkārt pārbūvēta un beidzamo reizi savus vaibstus mainīja 20.gadsimta sākumā. Celtnei gājis secen muižu dedzināšanas vilnis, kas notika 1905.gadā. Otrā pasaules kara laikā tur bija hospitālis. Pēc kara kādu laiku pilī atradās Laidzes kolhoza kantoris un vēlāk – padomju saimniecība "Okte". Jaunais īpašnieks iegādājies muižu pirms 14 gadiem, atjaunošanas darbi nerit ātri.
Nākamais apskates objekts bija amatnieka sēta “Kauliņi”, kas atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā. Šeit mīt un ar savu dzīves pieredzi dalās Meistars, Skolotājs un harizmātiska Personība – tuvu un tālu ir izdaudzināts Igurds. Igurds ir radoša personība un īsts nemiera gars – ne velti spējis izveidot Latvijā pirmo privāto mazbānīti, kā arī tādu interesantu spēkratu kā bezzirga drošku. Viesiem bija iespēja apskatīt amatnieka sētu, pavizināties ar bānīti.
Kolkā bija iespēja izbaudīt ekskursiju, kas sniedza ieskatu industriālās Kolkas vēsturē – “No Rēveles ķilavām līdz Rīgas zeltam”, kā arī nobaudīt tradicionālos kurzemnieku sklanduraušus, kā arī svaigi kūpinātas vimbas.
Dundagas novada pašvaldībā projektu vadītāji izstāstīja savu pieredzi projektu apguvē, norādot, ka lielāku projektu sekmīgai apguvei ir apvienojušās ar citām pašvaldībām, kas ir sniedzis veiksmīgu rezultātu.
“Ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību Latvijas pašvaldības ir spējušās attīstīties, meklējot un atrodot savu identitāti, piedāvājot tūrisma un kultūras produktu, kas ir cienīgs būt pozicionētam ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajos tirgos, piesaistot ne tikai produkta patērētājus (tūristus), bet arī produktu veidotājus (māksliniekus, arhitektus, literātus, mūziķus). Un ir patīkami vērot, ka šie procesi ir sākušies Latvijā, un jau tos nevarēs apstādināt.
Pašvaldības izmanto dažādus veidus, kā iesaistīt iedzīvotājus sava darba plānošanā. Talsu pašvaldība ir interesants piemērs, jo vietēji uzņēmēji ir ieinteresēti pilsētvides attīstībā, un aktīvi iesaistās stratēģiski nozīmīgu objektu plānošanā. Apmeklējot Kolku Dundagas pašvaldībā, interesants moments bija lībiešu kultūras izmantošana tūrisma piedāvājumā. Tas ļāva no tūrista viedokļa saprast mūsu latgaliešu valodas, tradīciju un virtuves vērtību tūrisma produkta veidošanā”, atzina Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema.
Bērzgales pagasta pārvaldes lietvede Janīna Adijāne sacīja, ka pieredzes apmaiņas braucienā viss ir šķitis ļoti interesants, par ko lielai pateicība brauciena organizatorei Ligitai Harčevskai:” Īpaši patika mākslas skolas audzēkņu darbi dažādās tehnikās, kas izstādīti Dundagas pilī.
Kurzemē mēs smēlāmies idejas par stendu daudzveidību un noformējumu. Bērzgales pagastā Kultūras nama vadītājas Dailas Ekimānes vadībā tiek realizēts projekts "Kas pagātni pētī, nākotni svētī"- par informācijas stendu izvietošana.
Šādi pieredzes apmaiņas braucieni ir ļoti nepieciešami. Redzot, kā vienu vai otru ideju realizē citi, varam arī paši mācīties to darīt pie sevis pagastā.”
Stoļerovas pagasta pārvaldes vadītāja Aivara Lukšas viedoklis par braucienu- tas ir izdevies: ”Patika viss: gan kompānija, gan apskates objekti. Lielāku interesi man raisīja tikšanās Talsu pašvaldībā, kur guvām ieskatu, kā darbojas citas pašvaldības projektu apguvē. Interesants objekts bija Ārlavas mazbānītis, kas labi dažādo lauku vidi gan izglītībai, gan izklaidei. Naktsmītnes pašā jūras krastā diezgan askētiskos apstākļos arī deva savu šarmu. Man personīgi interesēja arī Kolkas industriālā vēsture, jo iekšzemē mums nav jūras, kas rada citu dzīves ritmu...
Darbam noder gūtā pieredze par citām pašvaldībām un lauku teritoriju iespējamās aktivitātes. Šādi pasākumi paplašina mūsu redzesloku, ko mēs savukārt varam nodot vietējiem uzņēmējiem.”
Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Brigita Arbidāne atzina, ka īpaši patika Talsu novada projektu darba organizācija: ”Tur novada Attīstības jeb projektu nodaļa strādā ar visa novada pagastu it visiem projektiem. Manuprāt, arī mūsu novadam šāds modelis būtu lietderīgs, vienīgi prātīgi jāpieiet pie projektu vadītāju darba slodžu plānošanas, jo Talsu pašvaldības projektu vadītāji reāli ir jau pārslogoti un tas lielā mērā jau ir saprātīgas cilvēkresursu vadības jautājums.
Man noderēs jauni kontakti ar Talsu un Dundagas pašvaldību kolēģiem, jo vienas sfēras speciālisti parasti sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem savā ikdienas darbā un kopīgā problēmu risināšanas pieredze paver tos ceļus, kurus ejot paredzams labs rezultāts. Turklāt iepazīstoties sākumā klātienē, turpmākā saziņa ar citu pašvaldību kolēģiem caur e-pastiem vienmēr norit jau raitāk un abpusēji produktīvāk.
Lai katram nebūtu jāizgudro savs velosipēds, ir ļoti noderīgi iepazīt citu Latvijas pašvaldību pieredzi, jo tā sasaucas ar mūsu darbinieku pieredzi, bet katrā pašvaldībā ir arī kāds jauninājums, ko varam smelties mūsu novada turpmākiem attīstības projektiem. Tikai iepazīstot kaimiņu pieredzi varam saprast, kur mums no viņiem jāmācās. Kā arī vienmēr nākas atzīt, ka ir lietas vai pasākumi, kas jau veiksmīgi norit mūsu novadā. Tādēļ gan jaunu ideju ģenerēšanai, gan pašapziņas celšanai ir svarīgi vismaz reizi gadā doties šādos pieredzes apmaiņas braucienos visu jomu darbiniekiem, it sevišķi nozaru vadītājiem, lai sekmīgi virzītu savu darbību novada attīstības nevis stagnācijas virzienā.”
Diānas Seleckas teksts un foto
D DSC_1225 DSC_1243 DSC_1246 DSC_1255 DSC_1278 DSC_1282 DSC_1303 DSC_1335 DSC_1378 DSC_1387

Click to listen highlighted text!