Vēstures likteņlīnijas

Rēzeknes novada pašvaldības administratīvo teritoriju izveidošanās vēsture

vestures bilde1Rēzeknes apkaime, kā liecina vēstures pieminekļi, bijusi apdzīvota kopš tālas senatnes. Tagadējās Rēzeknes pilsētas vietā jau 12.-13.gadsimtā pastāvēja nocietināta latgaļu pils ar apmetni. 1773. gadā Rēzekne kļuva par apriņķa pilsētu. 19.- 20.gadsimta sākumā tika izbūvēti nozīmīgi satiksmes ceļi, kas skāra Rēzekni.

Rēzeknes apriņķī 1936.gadā ietilpa 20 pagasti – Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Galēnu, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienes, Varakļānu, Vidusmuižas un Viļānu.

1940.gadā Rēzeknes apriņķī ietilpa 3 pilsētas – Rēzekne, Varakļāni un Viļāni, un 20 pagasti – Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Dricēnu, Ezernieku, Gaigalavas, Galēnu, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Nautrēnu, Ozolaines, Rēznas, Ružinas, Silajāņu, Sakstagala, Stirnienes, Varakļānu un Viļānu pagasti.
1947.gadā tika izveidots Viļānu apriņķis un daļa pagastu no Rēzeknes apriņķa tika iekļauti Viļānu apriņķī. Tie bija Atašienes, Barkavas, Gaigalavas, Galēnu, Stirnienes, Varakļānu un Viļānu pagasti. Viļānu apriņķis pastāvēja līdz 1949.gadam un tad tika pārdēvēts par Viļānu rajonu, kas pastāvēja līdz 1962.gadam.
1949. gada 31. decembrī Rēzeknes apriņķis tika sadalīts rajonos (Dagdas, Maltas, Varakļānu, Kārsavas, Rēzeknes, Viļānu un Preiļu) un daļa pagastu un ciema padomju tiek pievienotas citiem rajoniem. Rēzeknes rajonā ietilpa Antropovas, Auziņu, Bekšu, Bērzgales, Bešaukas, Bumbišķu, Čakšu, Dubuļu, Foļvarkovas, Gailumu, Gaveikas, Griškānu, Ismeru, Janapoles, Jezupoles, Kaunatas, Kleperu, Lendžu, Makašēnu, Marguču, Matuļu, Mežāres, Ozolaines, Rečinas, Rēznas, Slobodas, Sprūževas, Stoļerovas, Verēmu un Višu ciemi.
Uz 1950. gadu Rēzeknes rajons sastāvēja no 31 ciema padomes: Bērzgales, Juzupoles, Lendžu, Verēmu, Antropovas, Dubuļu, Foļvarkovas, Gaveikas, Kaunatas, Marguču, Matuļu, Višu, Čakšu, Gailumu, Kleperovas, Makašēnu, Mežāru, Bekšu, Bumbišķu, Ozolaines, Slobodas, Auziņu, Bešauku, Čornajas, Griškānu, Ismeru, Janapoles, Rečinas, Rēznas, Sprūževas, Stoļerovas.
Laikā no 1952. gada aprīlim līdz 1953. gada aprīlim rajona teritorija ietilpa Daugavpils apgabalā.
1952. gadā Rēzeknes pilsētai piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss.
Pēc 1953. gada aprīļa pastāvēja Rēzeknes, Maltas un Viļānu rajoni.
1957. gadā Rēzeknes rajonam pievienoja Viļānu rajona Dricēnu, Pelsiņu un Puderu ciemus.
1959. gada 11. novembrī Rēzeknes rajonam tika pievienots likvidētā Maltas rajona Maltas strādnieku ciemats, Čulku, Feimaņu, Lipušku ciemi, padomju saimniecības “Rāzna” 3. un 4. nodaļas teritorijas, Pušas, Rušenicas, Silmalas, Špeļu, Zosnas ciemu teritorijas.
1962. gada 17. aprīlī pievienota likvidētā Dagdas rajona Andrupenes ciema kolhoza  “8. marts” teritorija, likvidētā Kārsavas rajona Kristinku, Mežvidu, Nautrēnu un Ranču ciemi.
1962.gada 18. decembrī pievienotas likvidētā Viļānu rajona Viļānu un Varakļānu pilsētas, Atspuku, Dekšāres, Gaigalavas, Garanču, Sokolu, Kantinieku, Radapoles, Rikavas, Sakstagala un Upenieku ciemu teritorijas, bet Rēzeknes rajona Gaveikas, Kristinku, Mežvidu, Nautrēnu, Ranču, Stoļerovas ciema kolhoza “Zarja” teritorijas pievienotas Ludzas rajonam.
1963. gada Varakļānu pilsēta, Stirnienes ciems, izņemot kolhoza “1.maijs”  teritoriju, pievienoti Madonas rajonam, Upenieku ciema un Stirnienes ciema kolhoza “1.maijs” teritorija – Preiļu rajonam.
Uz 1964. gadu Rēzeknes rajonā ietilpa 1 pilsēta – Viļāni, 1 pilsētciemats – Malta un 35 ciema padomes – Audriņu, Atspukas, Bērzgales, Bumbišķu, Čornajas, Čulku, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gailumu, Gaigalavas, Garanču, Griškānu, Janapoles, Kantinieku, Kaunatas, Kruķu, Lendžu, Mežāres, Ozolaines, Pelsiņu, Pušas, Radapoles, Rečinas, Rikavas, Rušenicas, Sakstagala, Silmalas, Slabadas, Ružinas, Sokolu, Stoļerovas, Špēļu, Verēmu un Zosnas.

1969. gada 14. janvārī pievienoti Viļānu rajona Kruķu un Ružinas ciemi.

1973. gada 29. martā Atspukas ciemam pievienota daļa no Madonas rajona Murmastienes ciema teritorijas.

Pēc ciema padomju apvienošanās 1975. gadā Rēzeknes rajonā bija 1 pilsēta – Viļāni, 1 pilsētciemats – Malta un 27 ciema padomes – Audriņu, Bērzgales, Verēmu, Gaigalavas, Griškānu, Dekšāru, Dricānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruķu, Lendžu, Nagļu, Ozolaines, Mākoņkalna, Pušas, Radapoles, Rikavas, Sakstagala, Ružinas, Silmalas, Slabadas, Sokolu, Stoļerovas, Strūžānu, Feimaņu, Čornajas, Špēļu.
1979. gada 25. oktobrī daļa Dekšāres ciema teritorijas pievienota Madonas rajona Murmastienes ciemam un daļa Lendžu ciema teritorijas pievienota Ludzas rajona Cirmas ciemam.
1991. gada 29. decembrī Kaunatas ciemam pievienota daļa Ludzas rajona Rundēnu ciema teritorijas.
Pēc 1994. gada ciema padomes tika pārdēvētas par pagastu padomēm. Kopš 1999. gada 1.septembra Rēzeknes rajona sastāvā ietilpst arī Nautrēnu pagasts un līdz 2007.gada septembrim Rēzeknes rajonā ietilpa 1 pilsēta – Viļāni un 28 pagasti.
2009. gada 1. jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rēzeknes rajona pašvaldības apvienojās 2 novados: Rēzeknes novadā  un Viļānu novadā. Viļānu pilsēta, Viļānu, Sokolku un Dekšāres pagasti tagad ietilpst Viļānu novadā, pārējās 25 pašvaldības  apvienojās Rēzeknes novadā.

Rēzeknes novada pašvaldības nosaukumu maiņa no 1944. gada līdz 2009. gadam

1944. g.aug. – 1949. g.dec.
LPSR Rēzeknes apriņķis;
1949. g.dec. – 1956. g.okt.
LPSR Rēzeknes rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja (IK);
1956. g.nov. – 1962. g.apr.
LPSR Rēzeknes pilsētas darbaļaužu deputātu padomes IK;
1962. g.apr. – 1977. g.okt.
LPSR Rēzeknes rajona darbaļaužu deputātu padomes IK;
1977. g.okt.-1990. g.maijs
LPSR Rēzeknes rajona darbaļaužu deputātu padomes IK;
1990. g.maijs – 1992. g.marts
LR Rēzeknes rajona darbaļaužu deputātu padomes IK;
1992. g.marts – 1994. g.maijs
LR Rēzeknes rajona Tautas deputātu padomes valde;
1994. g.maijs -2009. g.jūnijs
LR Rēzeknes rajona padome;
2009. g. jūlijs -
LR Rēzeknes novada pašvaldība.
Rēzeknes novadā lielākie centri veidojušies dzelzceļu un autoceļu tuvumā. Lielākais iedzīvotāju pieplūdums novadā notika 20. gs. 70. gados, un tas bija saistīts ar lielo rūpnīcu būvniecību pilsētā. Rēzeknes novada apdzīvotās vietas pēc to izcelšanās var iedalīt divās grupās: vēsturiskie ciemati un jaunizveidotie ciemati.
Vēsturiskie ciemati ir lielākās apdzīvotās vietas, kuras izveidojušās sirmā senatnē un attīstījušās pēckara gados.
Jaunizveidoti ciemati ir ciemi, kas izveidojušies pēckara gados, attīstoties kolhoziem un padomju saimniecībām (sovhoziem).
Vadoties no šāda sadalījuma, Rēzeknes rajona pašvaldību apdzīvotās vietas var šādi klasificēt:
·        Audriņu pagasts. Audriņi - jaunizveidots ciems;
·        Bērzgales pagasts. Bērzgale – vēsturisks ciems, Marientāle – vēsturisks ciems;
·        Čornajas pagasts. Čornaja – jaunizveidots ciems, Ratnieki – jaunizveidots ciems;
·        Dricānu pagasts.  Dricāni – vēsturisks ciems, Pilcene – vēsturisks ciems;
·        Feimaņu pagasts. Feimaņi - vēsturisks ciems;
·        Gaigalavas pagasts. Bikava – vēsturisks ciems, Vecstrūžāni – vēsturisks ciems;
·        Griškānu pagasts – Griškāni – jaunizveidots ciems, Janapole – vēsturisks ciems, Sprūževa – jaunizveidots ciems;
·        Ilzeskalna pagasts. Ilzeskalns – jaunizveidots ciems;
·        Kantinieku pagasts. Liuža – jaunizveidots ciems;
·        Kaunatas pagasts. Kaunata – vēsturisks ciems, Dubuļi – vēsturisks ciems;
·        Lendžu pagasts. Lendži – jaunizveidots ciems;
·        Lūznavas pagasts. Lūznava – jaunizveidots ciems, Zosna – vēsturisks ciems, Veczosna – vēsturisks ciems;
·        Mākoņkalna pagasts. Lipuški – vēsturisks ciems;
·        Maltas pagasts. Malta – vēsturisks ciems, Černoste – vēsturisks ciems, Rozentova – vēsturisks ciems;
·        Nagļu pagasts. Nagļi – jaunizveidots ciems, Īdeņa – vēsturisks ciems;
·        Nautrēnu pagasts. Rogovka – vēsturisks ciems, Rasnupļi – vēsturisks ciems, Dekteri – vēsturisks ciems;
·        Ozolaines pagasts. Bekši – jaunizveidots ciems, Ozolaine – vēsturisks ciems;
·        Ozolmuižas pagasts. Ozolmuiža – vēsturisks ciems;
·        Pušas pagasts. Puša – vēsturisks ciems;
·        Rikavas pagasts. Rikava – vēsturisks ciems;
·        Sakstagala pagasts. Ciskādi – vēsturisks ciems, Sakstagals – vēsturisks ciems, Uļjanova – jaunizveidots ciems;
·        Silmalas pagasts. Vecružina – vēsturisks ciems, Gornica – jaunizveidots ciems, Kruķi – jaunizveidots ciems, Prezma – vēsturisks ciems, Rogoviki – jaunizveidots ciems;
·        Strūžānu pagasts. Strūžāni – jaunizveidots ciems;
·        Verēmu pagasts. Sondori – jaunizveidots ciems, Tūmuži – jaunizveidots ciems, Adamova – vēsturisks ciems, Makašāni – vēsturisks ciems;
Laika gaitā notikušas ne tikai pašvaldību teritoriju izmaiņas, bet arī nosaukumu maiņas. 1962. gadā Rēzeknes rajona Puderu ciems pārdēvēts par Audriņu ciemu. Audriņu pagasts iegājis vēsturē ar traģiskiem notikumiem Otrā pasaules kara gados, kad nacisti Rēzeknes tirgus laukumā publiski nošāva 30 Audriņu vīriešus, bet ciemu nodedzināja. 1989.gadā Gailumu ciemu pārdēvēja par Ilzeskalna ciemu.
Silmalas ciems izveidots 1954. gadā, no 1959. gada ietilpst Rēzeknes rajonā. 1975. gadā tam pievienota likvidētā Čulku ciema padome, 1987. gadā – Kruķu un Ružinas ciemu padomes. Šobrīd tas ir viens no lielākajiem novada pagastiem.
1950.gadā tika izveidots strādnieku ciemats Malta. 1961. gadā strādnieku ciemats pārdēvēts par pilsētciematu. Laikā no 1950. līdz 1959. gadam pastāvēja Maltas rajons.
Viļāniem pilsētas tiesības piešķirtas 1928. gadā. No 1940. gada apriņķa pakļautības pilsēta, ietilpst Rēzeknes apriņķī. No 1947. gada Viļānu apriņķa centrs. No 1949. gada republikas pakļautības pilsēta, Viļānu rajona centrs. No 1962. gada Viļāni ietilpst Rēzeknes rajonā. No 2009. gada jūlija Viļānu pilsēta  ir Viļānu novada administratīvais centrs.