Rēznas pamatskolā piemin skolotāju un literātu Meikulu Apeli
Stoļerovas saietu namā pulcējās Rēznas pamatskolas audzēkņi, skolotāji un Stoļerovas pagasta pārvaldes darbinieki, lai muzikāli literārā pasākumā “Meikuls Apeļs – skolotājs, kurš dzīvoja Latgalei” atsauktu atmiņā bijušā Latgales skolotāja dzīves posmus un ieguldījumu Latgales kultūras mantojuma kuplināšanā.
Skolotājas Irēnas Batares vadītajā pasākumā klātesošajiem bija iespēja iepazīt Meikula Apeļa (1901-1942) lomu Rēznas pamatskolas vēsturē, ieskatīties lielā Latgales vīra bērnības gaitās, sapņos par savu māju un izlolotā sapņa piepildījumā. XX gs. 20-tajos gados viņš bija Rēznas pamatskolas (toreiz: Stoļerovas 6-klasīgās pamatskolas) skolotājs un direktors. Skolas muzejā saglabāti materiāli par Apeļa dzīvi, literāro un sabiedrisko darbību.
Pasākums iesākās ar Rēznas pamatskolas himnu “Valsis Rēznas pamatskolai” (Vladislava Vilimoviča mūzika un vārdi). Pasākumu kuplināja Rēznas pamatskolas interešu izglītības pulciņu dalībnieku varējums: dramatiskā pulciņa (vadītāja – skolotāja Irēna Batare) dalībnieces Ērika, Elīna, Dace, Lana, Diāna, Laima un deklamēja dzejnieka dzejas rindas latgaliešu valodā. Literāro pasākumu ar dziesmām, kuras veltītas Latgalei un Meikulam Apeļam, papildināja skolas folkloras kopas “Oubuleiši” mazie dalībnieki (vadītāja – skolotāja Inga Katkovska) un pamatskolas meiteņu vokālā ansambļa (vadītāja – skolotāja Ilona Butkāne) dalībnieces.
Liels uzsvars tika veltīts Meikuļa Apeļa veikumam kā latgaliešu kultūras darbiniekam, kurš XX gs. 20.-30. gados gribēja un spēja pienācīgi atklāt un bagātināt latgaliešu valodu, atdodot tai godpilnu vietu citu valodu saimē. Pasākuma dalībnieki akcentēja Meikula Apeļa – dzejnieka un publicista – literāro mantojumu, kurš līdz mūsdienām nav pilnībā saglabājies un nav pienācīgi izpētīts. Ar skolēnu deklamējumiem izskanēja dzejnieka vārsmas “Uz nuokūtnes tolem lai traucōs tovs skots!”, “Marta”, “Dzeives steigā”, “Dzimtenes ceļš”. Nepārspēts ir Meikula Apeļa veikums 1936. gadā, organizējot latgaliešu rakstniecības izstādi Rēzeknē.
Līdzīgi kā citiem gaišo prātu cilvēku likteņiem, kad XX gs. 40. gados nācās saskarties ar jaunās okupācijas varas nevēlamību, arī Meikuls Apeļs 1941. gadā tika izsūtīts uz Sibīriju, kur viņa mūžs traģiski aprāvās 1942. gadā. Skolā organizētais pasākums kalpo kā mācībstunda par savas skolas un Latgales skaudro vēsturi un kā piemiņa līdz galam neizpētītā Latgales patriota, skolotāja, dzejnieka, publicista un sabiedriskā darbinieka gaišajai piemiņai.
Noslēgumā skanēja latgaliešu dzejnieka Konstantina Medņa veltījums Meikulam Apeļam:
Meikulu Apeli pīmynūt
Pōrnōcis nu Pārtovas azara zvejas,
Tu raksteji stōstus, Tu raksteji dzejas.
Nu austrumu puses jau mōkūni cēlēs.
Ar vīsuli pōri par Latviju vēlēs.
Tevi aizveda prūjom jasminu zīdā,
Vosoras krōšņumā, labeibas brīdā;
Aiz restetim plašim, mežim un purvim.
Vorkutas vēji, soltums un bods
Pīveica Tevi pēc napylna gods.
Mes nazynom šudiņ, kur kopvīta Tova –
Zam prīdes, egles, bārza vai kļova.
Tu – slovonais myusu dzimtines dāls,
Atmiņā paliks muižam Tovs tāls!
Lai tundras vaivari uz kopa Tev zīd
Un dzimtines gojputni dzīsmi lai dzīd.
1990.
Anatolijs Kozlovskis,
Rēznas pamatskolas direktors
Foto: A.Kozlovskis
