Voldemārs Voguls dzimis 1952.gada 16.novembrī Rēzeknes rajona Lendžu pagasta “Ceplīšos”, ģeologa un šuvējas ģimenē. Jau 2 gadu vecumā Voldemārs sāka veidot dažādas figūriņas no māla. Skolas gaitas uzsāka Rēzeknes 1.vidusskolā 1960.gadā. Pabeidza 1971.gadā. Skolā Voldemāru visvairāk interesēja zīmēšana un dabaszinības, ārpus skolas patika nodarboties ar velosportu, šaušanu un tenisu.
Voldemārs sevi skolas laikā, lai cik tas šobrīd nešķistu savādi, raksturo kā “klases izcilāko klaunu”, bet par spilgtāko piedzīvojumu uzskata sacensības ar paralēlklasi rokasbumbas spēlē, kurās Voldemārs ar lielu izveicību savai komandai palīdzēja gūt uzvaru.
Pēc vidusskolas beigšanas Voldemārs vēlējās iestāties Maskavas Kinematogrāfijas institūtā un kļūt par kinooperatoru, taču, kad Rēzeknes Bērnu mākslas skolā Voldemārs redzēja, kā viņa draugi ar patiesu interesi darbojās ar mālu, arī viņam radās dažādas idejas veidot māla darinājumus. No 1971.g. līdz 1975.g. Voldemārs mācījās Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā. No mācībām brīvajā laikā fotografēja brīnišķīgos Latgales dabas skatus, kolekcionēja rietumu masu mūzikas ierakstus. 1976.g. uzsāka profesionālo darbību. Savu vecāku mājās “Ceplīšos” uzbūvēja keramikas cepli un ar saviem darbiem sāka piedalīties lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Piedalījās izstādēs Austrijā, Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Čehoslovākijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Krievijā, tādā veidā reprezentējot valsti un iepazīstinot citu valstu iedzīvotājus ar latviešu tradīcijām keramikā.
1992.g. Voldemārs Voguls savā meistardarbnīcā sāka vadīt Latgales Amatniecības meistaru skolas keramikas nodaļu. Kopā ar saviem audzēkņiem piedalījās keramikas izstādēs Valkā, Gulbenē, Jasmuižā.

1995.g. Voldemārs Voguls ieguva Latvijas Amatniecības kameras meistara diplomu. Mākslas recenzenti atzīst, ka V. Vogula mākslinieka zināšanas un prasmes, materiāla izjūta un talants ir devuši iespēju radīt “ar tālas pagātnes pieredzi un pašatskārsmi uzlādētus mūsdienīgus darinājumus”. Viņa darbos saskatāmas iemīļotas priekšmetu grupas - krūzes ar plastisku, it kā plūstošu formu, vāzes ar slaidiem kakliem, podi ar kuplinātiem apjomiem, svečturi ar grafiski izsvarotiem siluetiem. Tie ir lakoniski, stilistiski konsekventi, spraigi velvēti, līdzsvaroti un monumentāli. Forma teicami sadzīvo ar meistara prasmīgi iegūtajiem pelēcīgi – melnajiem toņiem. Bagātā toņu gradācija rodas meistarīgi regulētā apdedzināšanas procesā. Mākslinieks ir radošā briedumā, to apliecina viņa izkoptā veidojumu plastika, kas ļauj sasniegt estētiski pārliecinošu keramisko darbu veidolu.

Savu ieceru un interešu plašumu Voldemārs realizē ne tikai keramikā, bet arī dzejā. Voldemārs Voguls raksta dzeju jau no 1973.g., bet pirmā publikācija presē atrodama tikai 1993.g. laikrakstā “Mōras zeme”, jo padomju laikā nebija iespējams publicēt rakstu latgaliešu valodā. Voldemāra dzejā iezīmējas Latgales dabas ainavas tēlojums, mīlestības motīvi, arī ticība Dievam. Pats mākslinieks, raksturojot savu darbību, ir teicis:” Man sirdī ir mūsu Latgale – Latvija. Mūsu valoda. Dvēselē ir prieks par to, ka tā ir saglabājusies, dažreiz skumji, ka pilnībā to nenovērtējam. Tādā veidā pārdomu brīžos par Latviju rodas dzejoļi. Latvija man ir – mani senči, mana sieva un dēli, un viņu nākotne, protams, kopā ar visu un visiem.”

1979.g. Voldemārs apprecējās ar Olgu, dzimušu Murāni. 1981.gada 2.janvārī piedzima dēli – dvīņi – Jānis un Māris. Abi dēli jau no agras bērnības iepazina mākslas bagāto pasauli, arī veidoja keramikas darbus. Voldemārs mācīja savas prasmes dēliem un audzināja viņus kā pienākas ticīgās ģimenēs.
Atzinības: 1977.g. Vissavienības izstādē “Mākslinieki Dzimtenei” Maskavā piešķirts 1.pakāpes diploms. 1979.g. piešķirts PSRS Mākslinieku savienības, Kultūras ministrijas un Mākslas akadēmijas diploms. 1982.g. par gada nozīmīgāko radošo devumu piešķirta A.Paulāna medaļa un diploms.