Sirsniņu diena Maltas bērnudārzā
Maltas Pirmsskolas izglītības iestādē (PII) „Dzīpariņš” pašlaik notiek sengaidītie ēkas siltināšanas darbi, taču 13. februārī bērnudārzā virmoja TĀDA „karsti sarkana” gaisotne, ka nevienam pat prātā neienāca, ka te var būt auksti, jo bērnudārzā tika svinēta Valentīndiena.
Gan par piektdienu, kas iekrīt 13. datumā, gan par Valentīndienu katram ir savas domas. Bet skaidrs viens – viss atkarīgs no dzīvē notiekošā veselīgas uztveres, meklējot gaišas emocijas. Un jauki ir, ka jau pirmsskolas laikā bērniem tiek mācīta pozitīva attieksme citam pret citu un pret svētkiem. „Mīļo draudziņ, pulkā nāc” – ar šīs bērnu skandētās dziesmas vārdiem var raksturot mīlestību bērnudārzā, kuras virzītājspēks ir dzīves iepazīšana un mācīšanās: saprasties, pieņemt citādo, iepazīt sevi un rast, iespējams, pirmos draugus.
Vienmēr radošās audzinātājas Aija Korkliša un Ērika Žagare jau laikus bija padomājušas, kā bērniem savā grupiņā „Kāpēcīši” atklāt gaidāmo Mīlestības svētku smalkās nianses, akcentējot, ka šīm jūtām var būt dažādas izpausmes.
Bērni pulcējās zālē uz Sirsniņdienai veltītu pasākumu, uzaicinot arī savus blakusgrupiņas draugus – „Sprīdīšus”, kuru audzinātāja Anna Kozlova šoreiz gādāja par pasākuma muzikālo daļu. „Kāpēcīši” bija sagatavojuši mājasdarbu – SIRSNīgus apsveikumus saviem grupiņas draugiem. Tad nu bērni savas fantāzijas un iespēju robežās, sapucējušies sarkanās drānās, viens otru iepriecināja ar sirsniņdāvanām: baloniem, pašdarinātām kreppapīrrožu sirsniņām, kartītēm, dažādām šokolādes sirdīm u.c. dāvaniņām (daži sveica visus bērnus, citi – tikai savus labākos draugus). Bučas, dziesmas, rotaļas, dejas un pat diskotēka – tas viss raksturo labvēlīgo noskaņu, kas sildīja ikvienu sirsniņu, apliecinot, ka draudzība ir jūtas, kas dārgākas par zeltu!
Atgriežoties grupiņā, „Kāpēcīši” mielojās ar mājturības stundā pašveidoto šokolādes gardumu, bet pēc tam ar audzinātājām Aiju un Ēriku devās pacienāt visus, kuri viņu ikdienu padara mājīgu un saturīgu: bērnudārza vadītāju Regīnu Pranču, medmāsu Marinu Kāršenieku, auklīti Valiju Jasmani, pavāres: Anēliju Smirnovu un Silviju Krasnoščokovu, apkopēju Anitu Viļčinsku, veļas mazgātāju Veroniku Ratiniku, pārtikas pārzini Anastasiju Sevastjanovu, dežuranti Mariju Šmauksteli, remontstrādnieku Andri Strodu un sētnieku Robertu Strodu. Tādējādi arī viņi varēja novērtēt mazo rociņu mīlestībā tapušo kūku un sajust bērnu draudzīgo „paldies”.
Gan piecgadnieki, gan sešgadnieki pasākumā ar interesi, uzliekot roku, mēģināja saklausīt, kā pukst viņu sirsniņas! Šo sajūsmu paspilgtināja audzinātājas Aijas teiktais, ka „sirsniņa pukst straujāk, kad cilvēks mīl un viņu kāds mīl”, un apgalvojums, ka ikvienu bērnu kāds ļoti, ļoti mīl... Mazās galviņas droši vien vēl tikai intuitīvi izprata šo skaisto patiesību, – katru cilvēku kāds šajā pasaulē mīl!
„Mīlestība – tas ir tas, kas liek tev smaidīt, kad tu esi noguris”, „Vairāk par visiem mani mīl mamma, jo neviens cits man nedod buču pirms gulētiešanas” – šīs ir vien dažas pērles no internetā lasāmajām piecus un sešu gadus vecu bērnu atziņām. Ja par citu informāciju globālajā tīmeklī nākas šaubīties, tad šīm rindām gribas piekrist uzreiz. Jo arī mūsu pašu bērni ik mirkli mājās, ik dienas bērnudārzā vārdos un darbos apliecina, ka viņu sirsniņas jūt dažreiz dziļāk un patiesāk. Atliek vien mums visiem – ģimenei un sabiedrībai – pacensties, lai tās, lielas augot, saglabātu savu unikalitāti un straujāk pukstētu vienmēr.
Mīlestību ģimenēs un visās tās cēlajās izpausmēs visos vecumposmos vēlot,
„Kāpēcītes” Selīnas mamma Skaidrīte
