Starptautiskais Miera skrējiens – arī caur Rēzeknes novadu
No 2017. gada 29. jūnija līdz 1. jūlijam Latvijai cauri dosies Starptautiskais Miera skrējiens. Pagājušajā gadā skrējiena Latvijas posms maršruts gāja caur Vidzemi un Kurzemi un tajā piedalījās teju tūkstotis Latvijas iedzīvotāji, starptautisko komandu veidoja sešu tautību pārstāvji. Šogad skrējiens šķērsos tikai Latgali – vietu, kur pirms 100 gadiem notika Latgales kongress un Latgale oficiāli izteica savu vēlēšanos būt vienota Latvijā kopā ar Vidzemi un Kurzemi.
Skrējiens ienāks no Krievijas 29. jūnija rītā, viesosies Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē, Maltā, Aglonā, Krāslavā. 1. jūlijā šķērsos Latvijas - Baltkrievijas robežu Pāterniekos.
Miera skrējiens ir skrējiens no sirds uz sirdi, kurā kopā satiekas liels un mazs, sportists un nesportists, kājām gājējs un riteņbraucējs. Skrējienā mēs ar mīļu, sirsnīgu smaidu dāvājam savu labo gribu, labo domu, mīlestību cilvēkam sev līdzās. Nododot ceļojošo Miera lāpu no rokas rokā, no viena novada nākamajam, no savas valsts kaimiņu valstij, mēs dāvājam savas labās domas un savu labo gribu pasaulei. Sapnim par draudzīgu, mierpilnu, laimīgu dzīvi uz zemes cauri gadsimtiem.
Šogad, kad domājam par Latvijas simtgadi un karsti vēlamies pasauli bez kodolieročiem un kara, šis labas gribas skrējiens ir brīnišķīga iespēja mums katram atsevišķi un visiem kopā apliecināt savu mīlestību Latvijai un visai pasaulei kopumā. Miera skrējienā to katram ir iespējams izdarīt sirdij vistīkamākajā veidā – vērojot skrējienu un vēlot : „Laimīgu ceļu!”, klusumā turot rokās lāpu un ieliekot lāpā savas labās domas vai lūdzoties par mieru uz zemes, pasniedzot skrējējam ūdens krūzi, dāvājot naktsmājas, sveicot skrējienu ar labu vārdu, dziesmām, dejām, ejot, skrienot vai braucot kopā ar starptautisko komandu cauri savai pilsētai, novadam, valstij.
Te katram ir iespēja ieskatīties sevī un uzdāvināt no sevis pasaulei pašu labāko - ko protam, varam vai vēlamies. Mūsu dižais dzejnieks Jānis Rainis paudis ko ļoti būtisku: “Gūt var ņemot, gūt var dodot - dodot gūtais neatņemams!“ Patiesi, mūsu labās gribas atdeve ir tā, kas maina pasauli un padara bagātākas arī mūsu dzīves.
Miera skrējiena miera lāpu pirmoreiz tika iedegta pirms 30 gadiem – 1987. gada 27. aprīlī – pie ANO mītnes Ņujorkā to iededza šī skrējiena idejas autors, Gandija Miera prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts, filozofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Šo 30 gadu laikā lāpa ir ceļojusi visos kontinentos, pacēlusies pasaules augstākajā kalna virsotnē un pat pabijusi kosmosā. To redzējuši un rokās turējuši simtiem tūkstoši cilvēku. Savas labās domas lāpā ir ielikuši Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga un Čehijas prezidents un dramaturgs Vaclavs Havels, svētā Māte Terēze no Kalkutas, Dalailama, pāvests Jānis Pāvils II un pāvests Francisks, deviņkārtējais olimpiskais čempions Karls Luiss, kultūrisma leģenda Bils Perls, boksa leģenda Muhammads Ali un bokseris Nikolajs Valujevs, mūziķi Pols Makartnijs, Stings, Boriss Grebenščikovs, Andrians Kukuvass, Marija Naumova u.c. Labos vēlējumus un apsveikumu vārdus Miera skrējiena starptautiskajām komandām un Latvijas dalībniekiem vēstulēs pauduši Latvijas prezidenti: Vaira Vīķe- Freiberga; Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Saeimas vārdā skrējiena dalībniekus sveikusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Latvijā Miera skrējiens pirmoreiz viesojās 1993. gadā. Kopš tā laika Latvija šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies jau vairāk kā desmit reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un viesojoties visās lielākajās Latvijas pilsētās.
Šogad Latvija šajā starptautiskajā labas gribas akcijā piedalās posmā Krievija – Latvija – Baltkrievija.
Tas ir mūsu apliecinājums , ka mēs vēlamies dzīvot saskaņā un mierā ar kaimiņu zemēm. Esam un gribam būt stipri savā suverenitātē un vienoti ar citām zemēm un nācijām kopīgajā sapnī par vienotu un mierpilnu pasauli.
Kā mainās pasaule? Ļoti vienkārši – ar katru sirds smaidu un labas gribas izpausmi!