Ināra Ozola Publicēts 11.07.2014
Atjauno bērnības dienu paradīzi
Braucot uz zemnieku saimniecību “Ozolu mājas” Rikavas pagastā, ceļu krustojumā uzmanību piesaista nesen atjaunota krucifiksa mājiņa. Šo Latgalei raksturīgo svētvietu par saviem līdzekļiem atjaunojusi saimniecības īpašniece Ināra Ozola. Visu darba mūžu nostrādājusi Rīgā, pēc aiziešanas pensijā, enerģiskā kundze ir atgriezusies dzimtajā pusē un atjaunojusi vectēva mājas, kā pati saka, -- izveidojot sev bērnības paradīzi, kāda saglabājusies atmiņās.
 Lasīt vairāk
Onužānu ģimene Publicēts 03.07.2014
Darbīgā un talantīgā Onužānu ģimene Zīmeļovkas ciemā
Braucot uz Kantinieku pagasta Zīmeļovkas ciemu, paveras ziedoši lauku plašumi un zaļojošas meža audzes, līdz ceļa norāde informē, ka tuvumā ir zemnieku saimniecība „Zemīši”. Iegriežoties Onužānu ģimenes īpašumos liekas, ka esi nokļuvis oāzē, kur ainava ir īpaši pievilcīga, sakopta un apbur ar dabisko šarmu. Pie pašas mājas svēteļu pāris ir ierīkojis ligzdu, meža maliņā dažreiz var vērot ganoties stirnu bariņu, arī zaķīši un lapsiņas šai pusē ir bieži viesi. Saimnieki Anita un Valdis aizraujoši stāstā par savu dzimtu vairāku paaudžu garumā, izrāda parku, kur katru koku ir stādījis kāds dzimtas pārstāvis. Onužānu ģimene, kurā aug meitas Kristīne, Sintija un Tatjana, darbojas savā zemnieku saimniecībā „Zemīši”.
Saimniecība nav liela, bet ģimene strādā ar pilnu atdevi un mīlestību pret dzimto zemi.
 Lasīt vairāk
Anita Sprukte. Foto: Māris Justs Publicēts 18.06.2014
Jāņusiers – ar saulīti viducī
Kas gan būtu vasaras saulgriežu svētki Latvijā bez pašu sieta siera rituļa? Rēzeknes novada Bērzgales pagasta “Rožu māju” saimniecei Anitai Spruktei tas sanāk liels, apaļš un dzeltens, it kā tam vidū Jāņu rīta saulīte rotātos. Par siera recepti Anita ir lakoniska, tas jau esot pats parastākais māju siers. “Apmēram 10 l piena, 5 olas, ķimenes. Pienu uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai, tad ielaiž sakultas olas ar ķimenēm un maisa, tad es pievienoju nedaudz citronskābi. Kā suliņas atdalās, tā nokāš marlē un zem sloga pusstundu, tad ar sāli apkaisa. Ļoti vienkārša recepte, ātri var sataisīt.”
Anita Sprukte ir viena no tām Latgales sievietēm, kurai ikdienas grūtumi gan paspējuši ievilkt pa kādai dziļākai grumbiņai sejā, taču nekādi nav varējuši nodzēst jaunības un azarta uguntiņu acīs. Viņa negaužas un nežēlojas, bet arī ikdienas pelēkumā prot atrast kādu rožu pumpuru. “Dzīve ir dzīve, tā ir jābauda, nevajag gausties,” – pasmejas Anita, bet tā dzīves baudīšana viņai nozīmē arvien atrast kaut ko jaunu un interesantu savā ikdienā.
 Lasīt vairāk
Andris Mejers ar meitu Diānu Publicēts 30.05.2014
Latgolys špeka meistars Andris Mejers
Par Latgales speķa vīru dēvēto biedrības “Latgolys golds” vadītāju Andri Mejeru šobrīd var sastapt gadatirgos un svētkos teju vai visā Latvijā. Baltā linu kreklā vai tumši zilajās seno latgaļu goda drānās tērpies, smaidīgs un omulīgs, Andris gluži kā rotaļādamies griež plānās šķēlītēs speķi, latgaliskā sirsnībā uzrunājot ik garāmgājēju un piedāvājot nogaršot speķi, sieru, rudzu maizi. Viņa stāsti par speķa un citu Latgalei tradicionālo produktu labajām īpašībām ir nebeidzami, bezgalīgā pacietībā viņš skaidro latgalisko vārdu nozīmi, vienlaicīgi iepazīstinādams nezinātājus ar latgaliešu valodu, vēsturi un tradīcijām. Maijā Andris un Zoja Mejeri ar savu produkciju pārstāvēja Rēzeknes novadu un visu Latgali Maizes svētkos Briselē. “Ja būs stipri amatnieki, tad būs stipra Latgale, bet ja Latgale būs stipra, tad būs stipra arī Latvija,” – par to Andris ir stingri pārliecināts.
 Lasīt vairāk
Kruki: tradicionāli, bet stabili Publicēts 27.05.2014
SIA “Kruki”—tradicionāli, bet stabili
Lai nokļūtu Kruku ciemā, nogriežoties no Maltas – Viļānu šosejas, septiņarpus kilometru jāpabrauc pa visai grambainu zemes ceļu. Tā asfaltēšana bijusi ieplānota jau pirms vairākiem gadiem, taču plānus izjaukusi krīze, un tagad silmalieši uz šī valstij piederošā ceļa sakārtošanu nemaz īpaši necer. Silmalas pagasts platības ziņā ir lielākais Rēzeknes novadā, tas 1990. gadā izveidojies, apvienojot četras ciema padomes – Silmalas, Čulku, Kruku un Ružinas. Zīmīgi tas, ka šejienes iedzīvotāji 90. gados notikušās zemes reformas laikā izteica vēlēšanos arī turpmāk saimniekot kopīgi. Tā, balstoties uz likumu par bijušo sovhozu un kolhozu zemes privatizāciju, bijušā kolhoza “Krasnoje znamja” („Sarkanais karogs”) teritorijā izveidojās SIA ”Daugavieši”, bet daļa no kolhoza “Ļeņinec” 1992. gada februārī pārtapa par SIA “Kruki”, kurā viesojamies šoreiz.
 Lasīt vairāk