Valsts valodas dienas svinības Maltas Bērnu un jauniešu centrā

22.05.2017

Jauniešiem

Jau otro gadu Maltas bērnu un jauniešu centrs (BJC) iesaistījās Valsts valodas dienas svinībās (13. maijā – Jura Alunāna dzimšanas dienā). Šo aktivitāti jau sesto gadu rīko Rakstniecības un mūzikas muzejs, kurš šogad aicināja atbalstīt akciju “Valoda uz trotuāra”, proti – ar krītiņiem rakstīt latviešu rakstnieku un dzejnieku citātus.
Tā kā Malta šogad dzīvo 80. jubilejas noskaņās, Maltas BJC Žurnālistikas pulciņā dzima ideja celt gaismā maltēniešus, kuri ir draugos ar rakstīto vārdu un savas domas ietērpuši dzejas vai prozas rindās. Atzīsimies, cik no mums zina, ka ar Maltas un pagasta vārdu ir saistīti literāti: Jo (Jolanta Silanže, kura ir bijusi skolotāja arī Maltas BJC; viņas pirmais dzejoļu krājums "Manas mīļās vārds" 1998. gadā saņēmis Klāva Elsberga prēmiju), Māra Kalmane (dz. Bartkevica, prec. Mūrniece; 1966. gadā pārcēlusies uz Austrāliju, 90. gados atgriezusies Latvijā), represijas izcietušie – Veronika Tenča-Goldmane (uzrakstījusi nu jau bibliogrāfisko retumu – poēmu prozā “Pastarīte”) un Kornēlijs Kovaļevskis (rakstījis dzejoļus, stāstus, filozofiskus apcerējumus); Emīlija Astiče (dzīvo Maltā, vairāku grāmatu par baznīcām autore), Anna Svikša-Šīrone (dzīvo Ventspilī, dzimtās puses atmiņu un ticības iedvesmota dzejniece), Jadviga Okuņeviča (tēlainas un muzikālas dzejas autore, daudzpusīgi radoša personība); Aigars Runčis (grupas “Borowa MC” solists un dziesmu vārdu autors), Edgars Stepiņš; Elvīra Pinka; Anna Babre...
Tikties pie tējas un parunāt par dzeju piekrita pēdējie no trim minētajiem – būtībā triju paaudžu pārstāvji, kuri uz pasākuma bija atnesuši līdzi daudz uzskates materiālu, kas apliecināja viņu darba sparu un rakstītvēlmes ilgumu. Paradoksāli, bet bieži vien cits par citu, lai arī ikdienā ceļi krustojas, zinām gaužām maz. Arī šajā sarunā atklājās daudz nezināmu faktu.
Anna Babre, Maltas Goda pilsone: “Maltā dzīvoju jau 40 gadus. Esmu triju grāmatu un daudzu publikāciju autore, man parasti rakstās no rītiem, tad galva šķiet pilna domu un tās lieku uz papīra. Sevi nekādā gadījumā nepiepulcēju dzejniekiem, manā pūrā ir tikai divi dzejoļi, viens no tiem – Slavas dziesma Maltas karogam, kas emociju iespaidā radās pēc tā svinīgās atklāšanas 2001. gadā. Prieks, ka šo dzejoli arī mūsu slavenais komponists Ontons Matvejāns uzskatīja par dziesmas cienīgu, tā atrodama viņa grāmatā “Dzīsmas Latgalei”. Turklāt ir liels prieks, kad sadarbojas radoši cilvēki, tā šajā grāmatā ir arī maltēnieša Jura Gaigala gleznu attēli. ”
Elvīra Pinka: “Rakstīt nopietni sāku, kad strādāju Maltas vēstures muzejā – ap 2000. gadu un joprojām patīk celt gaismā vēsturiskus faktus. Manā radošajā krājumā ir gan stāstiņi, gan esejas, viena ir veltīta Maltai, gan izzinoši pētniecības darbi. Arī dzejoļus nolēmu pamēģināt, vēlāk iestājos radošajā kopā “Latgales ūdensroze” un sāku rakstīt intensīvāk. Mana dzeja ir sarunas pašai ar sevi, vērojot pasauli aiz loga un tālumā, mana radošā vide – klusums mājās. Lai taptu dzeja, ir jābūt pārdzīvojumam, kaut gan ir radušies dzejoļi arī, kad biju priecīga, bet tie sanāk nenopietnāki. Savus darbus rakstu gan literārajā valodā, gan latgaliski. Pirmais dzejolis tapa 2013. gadā un bija pārdomas par manām kāzu rozēm. Ir doma izdot pašai savu krājumiņu.”
Edgars Stepiņš: “Sākums rakstīšanai laikam bija, kad mācījos Lūznavas tehnikumā, un bija pat tāds kā kauns, kad manus sacerējumus lasīja kursabiedru priekšā. Arī dienot armijā, gadījās, ka domas plūda, dežurējot postenī. Maltā ir īpašas vietas, kur šķiet, ka nāk vārdi un jāspēj tik pierakstīt. Man blakus jābūt mūzikai un kafijai, tad rakstās, īpaši naktīs. Esmu rakstījis arī stāstus, bet tuvāka ir dzeja, rakstu vairāk mūzikai, redzu to videoklipos. Man ir arī daži veltījumi Maltai.”
Eksāmenu laiks ietekmēja klausītāju rindu blīvumu, bet klātbijušajiem bērniem un jauniešiem, šķiet, jauns bija viss – dzejas dažādība, pantiņi latgaliski, arī pašas personības, no kurām viņi atpazina tikai bibliotekāri Elvīru (lai gan viņa ir bijusi arī muzeja vadītāja) un sporta skolotāju Edgaru (kurš vēl tikai studē, lai iegūtu šo profesiju). Taču nav šaubu – viņu redzesloks nu ir paplašinājies, jo skaidrs, ka dzeja un citāti jau nu nav tas, ar ko aizpildās skolēnu prāts un ikdiena. Taču, lai ko domātu par jauno paaudzi, viņi ir atvērti visam nezināmajam, par to liecina kaut vai tas, ka, reaģējot uz jautājumu, vai zina kādu dziesmu par Maltu, visi kā viens sāka skandēt “Malta, Malta, lobim ļaudim calta” – vārdus no grupas “Patrioti.lg” dziesmas ”2 Maltas”.
Taču jautrākais pasākums bija citātu un dzejoļu rindu rakstīšana uz asfalta, kas izvērstos daudz plašāka un krāsaināka, ja ne lietus, taču izeja tika rasta – krāsaini citāti un pat pavasarīgi zīmējumi no lietus noslēpās uz cementa flīzēm pašu BJC durvju priekšā. Īpašs prieks par mazākajiem BJC apmeklētājiem, kuri aizrautīgi šķirstīja Latgales bērnu grāmatu autores dzejnieces Leontīnes Apšenieces dzejoļu grāmatu “Sēņu lietus” (jāpiebilst, ka šī dzejniece tiešām ir Latgalē slavenākā bērnu dzejas autore, viņas radošajā pūrā ir vairāk nekā 16 grāmatu, dzejoļi ir arī komponēti). Taču šoreiz godā tika celti tie radošie cilvēki, kuru dzīve un darbs saistīti tieši ar Maltu.
Piedāvājam ieskatu dažos no citātiem (vairāk veltījumu un citātu var apskatīt Maltas BJC izveidotā speciālā plakātā)!
***
Ziedi, Malta, tici, Malta,
Zaļi baltam karogam,
Ticībai, kas godā celta,
Tēvu goda tikumam!

(Anna Babre)
***
Kaut Vidusjūras nava,
Vien klusās Maltas krasts.
Mums dzimtā puse sava,
Kur laimes gredzens rasts.

(Kornēlijs Kovaļevskis)
***
Tu manas dvēs’les zilgais zvaniņš, Malta,
Tu manas sirdskvēles liegais stariņš, Malta.
(Anna Šīrone)
***
Malta, ak, Malta,
Tu – dzeiveibas daļa!
Plauksti un zīdi
Un audzi myuždīn!
(Emīlija Astiče)
***
Mana Malta,
Lai kur mēs būtu
Tu sirdī uz mūžu.
(Edgars Stepiņš)
***
“Tēvuzemīte piedrazota raud un gaida... Gaida tos, kam pietiktu spēka un drosmes atgriezties, lai izcirstu brikšņus un izravētu tautas dvēseli.” (V.Tenča-Goldmane)
***
“Dzeja ir darbs – vārdiem jāstrādā ar pilnu slodzi.” (M. Kalmane)
(Trāpīgāk nepateiksi – arī “dzeja ir darbs”! )
Kas gan var apturēt domu lidojumu? Punkti, komati, rindu garumi? Nevar nekas. To saku kā cilvēks, kurš dzeju gan rakstījis, gan pētījis līdz pat maģistra grāda iegūšanai un pretendēju uz tās arī teorētisku izpratni. Tāpēc mans secinājums ir tikai viens – ir vērts rakstīt, kamēr cilvēkam tā ir iekšēja nepieciešamība, pašizpausmes veids. Arī Maltā ir cilvēki, kuri ar savu pieticību slēpj īstu talantu... Iedrošināt? Laikam gan nevajag, ja cilvēka sirdi sāk piepildīt citas nodarbes. Dzejai ir jāatbalso dvēseles dziesma, kad tās nav, uz papīra paliek vien melnbaltu burtu savirknējums.
Cita lieta ir konkrēti mērķi – publikācijas, grāmatas, dziesmas jeb tā robeža, aiz kuras dzeja kļūst par preci vai tās daļu! Tad jau jāpadomā, jākoriģē, jāīsina, tad svarīgs kļūst noiets, pašizmaksa, labākajā gadījumā – peļņa. Teiksiet, ka dzejai nepiestāv tik smagi vārdi? Bet vai mēs nepadomājam par savu apģērbu, kad vēlamies atstāt iespaidu? Arī dzeja atstāj iespaidu katrā no mums. Un tas iespaids paliek ilgāk nekā citāti uz asfalta...
Skaidrīte Svikša,
Maltas BJC Žurnālistikas pulciņa vadītāja, aktivitātes koordinatore
_Maltas BJC VVD 2017 1 3 4 5 7 9
 

Click to listen highlighted text!