Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti apseko plūdu skartās teritorijas Rēzeknes novadā

Šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistu grupa apsekoja vairākas Latgales pašvaldības, lai uz vietas iepazītos plūdu nodarītajiem postījumiem un to sekām. Rēzeknes novadā ministrijas speciālisti apskatīja plūdos izskaloto un ārkārtas darbos ar dolomīta šķembām nostiprināto Lubāna ezera Ziemeļu dambi, kā arī vēl joprojām zem ūdens esošo ceļu Nagļu pagasta Zvejsalās. Tie, protams, nav vienīgie plūdu postījumi Rēzeknes novadā, zem ūdens vēl ir daudzi ceļi, pārsvarā tajos pagastos, kas atrodas Ičas upes baseinā -- Gaigalavā,  Nagļos, Nautrēnos u.c.
Vairākkārtīgās ilgstošās lietavas un to izraisītie plūdi radījuši Latvijas pašvaldību infrastruktūrai un iedzīvotāju mājokļiem zaudējumus, kas lēšami ap 4,7 miljoniem EUR. Rēzeknes novada pašvaldība ir iesniegusi ministrijai lūgumu kompensēt plūdu nodarīto zaudējumu apjomu – 464 257 EUR. Kā paskaidroja VARAM Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja Dzintra Muzikante, tā kā Rēzeknes novada pašvaldībā plūdu radītie zaudējumi nepārsniedz 2% no plānotiem budžeta izdevumiem, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka 30% no summas (139 277 EUR) jāsedz pašai pašvaldībai kā līdzfinansējums. “Rēzeknes novadam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem mēs esam paredzējuši 324 980 EUR, kas pašvaldībai tiks samaksāts pēc Finanšu ministrijas galīgā atzinuma saņemšanas.”
28. septembrī notiks VARAM paspārnē izveidotās Koordinācijas padomes pirmā sēde, kurā spriedīs par zaudējumu kompensāciju un pašvaldību rīcību ārkārtas situācijās. VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults, apmeklējot Rēzeknes novadu, atzina, ka informācija par lietavām un to iespējamām sekām Latgales novadu pašvaldībām nebija pieejama savlaicīgi, kaut gan to paredzēja nu jau spēku zaudējušais valsts civilās aizsardzības plāns. Lai uzlabotu rīcības koordināciju, 26. septembrī MK ir apstiprinājis sešas jaunās civilās aizsardzības sadarbības teritorijas.
“Koordinācijas padomes sēdē 28. septembrī runāsim arī par to, ka ir nepieciešams izveidot vienotu vietni interneta vidē, kur gan institūcijas, gan iedzīvotāji varētu noskaidrot, kā rīkoties katastrofas gadījumā. Koordinācijas padome iesniegs priekšlikumus, un tad jau mēs ceram sistēmu un darbību pilnveidot. Mēs mācāmies no kļūdām, kas jau arī šajās lietavās notika – nebija iedota informācija sabiedrībai, ka tik tiešām šīs lietavas būs tik iespaidīgas,” -- uzsvēra A. Šults.
Rēzeknes novads ir viens no 29 novadiem Latvijā, kur augusta beigās tika izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar kritisko situāciju, kāda plūdu radīto postījumu dēļ izveidojusies novada lauksaimniecības uzņēmumiem. Līdz 1. oktobrim vēl notiek ārkārtējās situācijas teritorijā cietušo lauksaimnieku iesniegumu pieņemšana un faktisko nodarīto zaudējumu konstatācija atbilstoši 2017. gadā deklarētajām platībām Lauku atbalsta dienestā. Savukārt līdz 2017. gada 1. novembrim tiks sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojumu par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem ar priekšlikumiem par kompensācijas apmēru.
“Tagad ir ļoti skaists laiks, prieks skatīties, kā cilvēki Latgalē strādā, cik nu iespējams, lai saglābtu ražu. Plūdu sekas ir redzamas ne tik daudz pa valsts ceļiem braucot, bet, izbraukājot pa vietējās nozīmes ceļiem, iespaids ir diezgan baismīgs, postījumi lauku cilvēkiem ir nodarīti lieli,” – savos iespaidos pēc Viļakas, Baltinavas, Kārsavas un Rēzeknes novada apsekojuma dalās Dz. Muzikante.
Anna Rancāne
Autores foto
DSC_0005 DSC_0012 DSC_0013 DSC_0004DSC_0026 DSC_0029

Click to listen highlighted text!