Sarkaņkalns

Publicēts 26.02.2019

Adrese: Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Plikpūrmaļos, tikai nepilnus 10 km no Rēzeknes
Info tālrunis: 29389717, slēpju nomas rezervācija: 27720807
www.sarkankalns.lv
facebook.com/sarkankalns

Īss apraksts: Sarkaņkalns ziemas sezonā, attiecīgi laika apstākļiem, piedāvā kalnu slēpošanas iespējas, savukārt vasaras sezonā tā ir lieliska vieta izzinošām pastaigām un taku skrējieniem.Sarkaņkalnā notiek publiski pasākumi un sabiedriskas aktivitātes, kas vērstas uz latgaliskās vides stiprināšanu.

Ziemas sezonā kalnā darbojas 2 pacēlāji (lielais „tablešu” pacēlājs un mazais „troses” pacēlājs) un pieejamas vairākas trases lēzenajā un stāvajā nogāzē, tostarp arī „ragaviņu nogāze”, tāpēc vieta piemērota dažāda vecuma un prasmju līmeņa slēpotājiem, snovotājiem un citu ziemas aktivitāšu mīļiem.

Slēpošanas trases darba laiks:

  • Sestdienās – no 10:00 – 18:00
  • Svētdienās – no 10:00 – 18:00

Sarkaņkalns (latg. Sarkaņkolns) ir augstākais paugurs dabas parka “Adamovas ezers” (arī Odumovas, latg. Odumovys azars) teritorijā. 55,7 m augstā Sarkaņkalna virsotne atrodas 203,5 m vjl. No Sarkaņkalna virsotnes paveras izcili tāls skats dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu virzienā un no šejienes ar neapbruņotu aci var saskatīt aptuveni 35 km attālumā esošo Lielo Liepu kalnu un Mākoņkalnu Rāznas Nacionālā parka teritorijā. Nedaudz tālāk uz ziemeļiem aiz šiem abiem pauguriem 1,3 km attālumā no ezera ziemeļu krasta atrodas ar mežu apaugušais Škūru kalns ar virsotni 214,3 m vjl. augstumā, kas ir augstākais kalns visā Rēzeknes apkārtnē.

Sarkaņkalns ir viena no ērtākajām vietām, no kurienes vērot dabas parka ainavu un dabas krāšņumu jebkurā gadalaikā. Šeit atrodas pārvesta un moderni pārbūvēta 19. gadsimta beigās celta guļbūves kroga ēka, kas veiksmīgi piemērota mūsdienu vajadzībām. Sarkaņkalna teritorija ir bagāta ar lieliem granīta laukakmeņiem, tostarp vienu, kas atrodas ēkas priekšā. Tas izcelts no zemes teritorijas labiekārtošanas laikā un raisījis daudzas pārdomas par tā izvietojumu tik augstā paugurā. Senos laikos senči lielus akmeņus, kokus, avotus un strautus uzskatījuši par sakrāliem. Arī kalns senos laikos varēja kalpot par svētvietu, ritu svinēšanas vietu, patvēruma vai par nozīmīgu vietējo cilšu pulcēšanās vietu. Blakus ēkai ir ierīkoti divi slēpošanas pacēlāji, kas apmeklētājiem sniedz iespēju izbaudīt arī aktīvos ziemas priekus.

Sarkaņkalns_fons

Share on Google+0Tweet about this on Twitter0Share on Facebook0