Apskates objekti un vēsturiskas personas

Izveidojies un turpina attīstīties tūrisma pakalpojumu klāsts, sporta bāzes, atpūtas un radošās darbības vietas Rāznas ezera krastos un pagasta teritorijā kopumā. Pāri Latvijas robežām jau ir pazīstami Evalda Vasilevska podnieku darbnīca “Akminīšūs” (diemžēl pats meistars 2018. gadā aizgāja mūžībā), zemnieku saimniecība „Rudo kumeļu pauguri”, sporta bāze „Jaunais Dinamietis”, atpūtas bāzes “Selena L”, “Rāznas stāvkrasti”, “Pie Rāznas”, “Albatross”, atpūtas vieta “Līdaciņas”, kur var aplūkot elektrisko ģitāru tapšanas procesu un arī vēsturisko ģitāru kolekciju.

Ievērojamākie dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Vecslabadas pilskalns, viens no dižākajiem sava laika pilskalniem, paceļas 220,1 m virs jūras līmeņa. Bijis apdzīvots jau m.ē. 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Lielais Mukonu akmens, atrodas Kaunatas pagasta Mukonu sādžā. To dēvē par Kazuļa akmeni. Tā apkārtmērs pie pamatnes ir 20,88 m, maksimālais augstums 5 m, platums akmens virsotnē 2,88 m, garums 5,17 m. Kaunatas Romas katoļu baznīca, uzbūvēta 1850. gadā, 1702. gadā nodegušās vecās koka baznīcas vietā. Baznīcā apskatāma svētbilde Marija apmeklē svēto Elizabeti. Senkapi – Batņos un Šļakotos. Kaunatas pagasta apkārtnē savā laikā pastāvēja 12 muižu centri — Batņos, Idzepolē, Kaunatā, Podļesjē, Letnijā Kūtā u.c. Vaišļu māju tuvumā aug tik tiešām milzīga liepa, tās apkārtmērs ir 6,25 m. Kaunatas centrā ir piemiņas akmens Mūžos tautas sirdīs — kaunatiešiem, kuri krituši II Pasaules kara frontēs un piemiņas zīme 1941. un 1949. gada komunistisko represiju upuriem.

Ar Kaunatu saistās divu izcilu jezuītu ordeņa misionāru — Mihaēla Rota (1721—1785) un latgaliešu laicīgās rakstniecības aizsācēja, grāmatas Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu autora Jezupa Macileviča (1805 — 1872) vārdi. Abi kādu laiku darbojušies Kaunatā, Mihaēls Rots, ko dēvē arī par Dagdas apustuli, sekmējis tautas izglītošanu, mācījis, ārstējis, sniedzis palīdzību Latgales zemniekiem. Viņa spalvai pieder pirmais latgaliski rakstītais laicīgās dzejas darbs.

Kaunatā dzimis rakstnieks, skolotājs, žurnāla Latgolas Škola redaktors Meikuls Apeļs (1901-1942), koktēlnieks Vitolds Vaišļa (1918-1993), dzejnieks, žurnāla Karogs ilggadējais redaktors Andris Vējāns, īstā vārdā Donats Kalnačs, (1927 – 2005), pedagogs, dzejnieks Konstantīns Mednis (1924 – 2005), profesors, filozofijas doktors, grāmatas Latgales latviešu likteņi Sibīrijā autors Jāzeps Brolišs (dz. 1928), Emīlija Gudriniece (dz. 1929.g) – ZA akadēmiķe, ķīmijas zinātņu doktore, par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā LPSR valsts prēmijas (1957.g) un G. Vanaga prēmijas (1972.g) laureāte.

Click to listen highlighted text!