Maltas pagasts

8983 ha

Pagasta kopējā platība

2874.6 ha

meži

4486.6 ha

l/s izmantojamā zeme

2608

Iedzīvotāju skaits (uz 01.01.2018)

Maltas pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidu daļā 21 km attālumā no Rēzeknes un 210 km attālumā no Rīgas. Pašvaldība robežojas ar Rēzeknes novada Feimaņu, Pušas, Mākoņkalna, Lūznavas un Silmalas pagastu. Pagasts atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī: ▪ Maltas ciemu šķērso automaģistrāle Sanktpēterburga – Viļņa; ▪ pašvaldības teritoriju šķērso dzelzceļš Sanktpēterburga – Varšava ar dzelzceļa staciju Malta. Attālumi līdz lielākajām Latgales novada pilsētām: Daugavpils – 71 km, Ludza – 47 km, Krāslava – 62 km. Caur Maltas pagasta teritoriju tek upe Malta, pagasta teritorijā lielākais ir Černostes ezers – platība 213,3 ha (kopā ar salu).

Pagasta vēsturiskā attīstība

Maltas pagasta veidošanās aizsākumi meklējami 19. gs., kad 1838. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika uzbūvēta starpvalstu šoseja Pēterburga – Varšava, vēlāk – 1861. gadā atklāta dzelzceļa līnija Pēterburga – Varšava. No netālās Rozentovas muižas atvirzoties uz jaunuzbūvēto dzelzceļa staciju Antonopoli (Malta), kas bija nozīmīga tirdzniecībai, veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja, kas pateicoties savai izdevīgi ģeogrāfiskai vietai kļuva par galveno tirdzniecības centru. Borovaja bija iekļauta Rozentovas pagastā, taču 1925. gadā tas tika pārdēvēts par Maltas pagastu, bet Borovajas ciems – par Maltu. Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī (715 iedzīvotāji). Tajā bija Romas katoļu baznīca, pareizticīgo baznīca, vecticībnieku lūgšanu nams, ebreju sinagoga un divas pamatskolas. Uz 1939. gadu Maltas pagasts aptvēra ievērojami lielākas zemes platības. Daļa kādreizējās Maltas pagasta teritorijas ietilpst Mākoņkalna pagastā, Lūznavas pagastā, Feimaņu pagastā un Silmalas pagastā. Vairums nosaukto pašvaldību izveidojās tikai padomju gados. Svarīgs posms Maltas izaugsmē bija no 1950.g. – 1967.g., kad Malta bija Maltas rajona centrs (1950.g. – 1959.g.). Šajā laikā notika intensīva celtniecība — tika atjaunots kultūras nams (celts 1939. gadā kā Aizsargu nams), uzcelta pienotava, slimnīca, skola. Līdz 1967. gadam Maltā tika uzceltas 332 individuālās mājas, kas veicināja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Tehniskā infrastruktūra

Maltas pagastā ir plašs ceļu tīkls, teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes autoceļš Sanktpēterburga – Varšava, kā arī vairāki 1. šķiras valsts nozīmes autoceļi. Komunālos pakalpojumus pašvaldībā nodrošina pašvaldības SIA „Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums „ (siltumapgāde, aukstā un karstā ūdens padeve, notekūdeņu attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana u.c. pakalpojumi). Pagastā pieejami mobilo telekomunikāciju sakari, ko nodrošina LMT GSM , TELE 2 un „Bite”sakaru tīkla pārklājums. Pagasta teritorijā darbojas Valsts policijas iecirknis, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles Maltas sektors. Pašvaldības teritorijā ir septiņas kapsētas (t.sk., divas 2.pasaules kara karavīru). No 2003. gada reizi mēnesī tiek izdots Maltas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums „Maltas ziņas”, ir mājaslapa  www.malta.lv.

Ievērojamas personības

Viktors Lācis — Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis. Piedalījies olimpiskajās spēlēs Sidnejā.

Maltas pagasta goda pilsoņi

Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins.

Click to listen highlighted text!