Apskates objekti un vēsturiskas personas

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

Rozentovas (Maltas) Romas katoļu baznīca — valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Visplašākā koka baznīca Rēzeknes novadā. Celta 1780. gadā ar muižnieka Falkerzāma atbalstu. Divreiz pārbūvēta, 1842. un 1906. gadā. Pagarinot ierīkotas kora telpas un tornītis uz jumta. Baznīcā ir divi reti sastopami, seni 19. gs. koka pārnēsājamie altāri — feretroni. Ievērības cienīga 19. gs. Glezna Golgāta jeb Kristus pie Krusta un Sv. Marija—Magdalēna. Dārzā, 19. gs. II pusē celts zvanu tornis. Baznīca ir 1995. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu Koka mantojums Latvijā objekts.

Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams — vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Celts 20.gs. 20-tajos gados, būvuzņēmēja A. Grunceviča vadībā. Vienkārša celtne ar nelielu sīpolveida kupolu. Dievnamā ir senas kulta relikvijas: Evaņģēlijs ar gravīrām iesējumā, ikona Ienešana templī, ikona Svētā Trīsvienība.

Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca — vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1928. gadā pie pareizticīgo kapsētas. Baznīca pārstāv neprofesionālās būvmākslas virzienu lauku kulta celtniecībā, tā ir maza koka guļbūve ar taisnstūra altārgala piebūvi. Nelieli sapāroti logu rāmīši, sīpolveida kupoliņš. Fasāžu apdarē izmantots stilizēts saules motīvs. 1996. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu Latvijas kultūras mantojums 1920 – 1940 objekts.

Maltas zirgu pasta stacija — vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Senās zirgu pasta stacijas vienstāvu ēka ar plašu iebraucamo ceļu. Pirmā mūra ēka Borovajas ciemā. Būvēta 19. gs.I pusē, kad šī paša gadsimta 30-tajos gados tika atklāts Pēterburgas — Varšavas lielceļa trakts. 2002. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu Industriālais mantojums Latvijā objekts.

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi

Leimanišķu pilskalns (Barsuku alas), Leimanišķu apmetne, Leimanišķu Baterijas kalns — pilskalns, Lopatišķu Karņecka kalns — pilskalns. Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Rozentovas senkapi (kara kapi).

Piemiņas akmeņi

1941.g. un 1949.g. represētajiem Maltas pagasta iedzīvotājiem (skvērā pretī Maltas bibliotēkai), Nometnes vieta, kur 1941. — 1944. gadā nacistiskie okupanti nomocīja 400 padomju karagūstekņus (pie Maltas kultūras nama), piemiņas akmens Maltas ebreju piemiņai, kurus 1941. gada septembrī noslepkavoja vietējie policisti (pie Maltas kultūras nama), Maltas, Silmalas un Pīgožņu ebreju piemiņai, kurus šajā vietā no 1941. gada jūlija līdz septembrim noslepkavoja nacistiskie okupanti un viņu „vietējie palīgi” (Baldas mežā).

Click to listen highlighted text!