Viļānu pagasts

Viļānu pagasts ziemeļos robežojas ar Rēzeknes novada Rikavas pagastu, austrumos ar Rēzeknes novada Sakstagala pagastu, daļēji pa Maltas upes krastu ar Viļānu novada Sokolku pagastu un Viļānu pilsētu, dienvidos ar Riebiņu novada Galēnu pagastu, rietumos ar Riebiņu novada Sīļukalna pagastu un Viļānu novada Dekšāres pagastu. Pagasta teritoriju dienvidu-ziemeļu virzienā šķērso Maltas upe. Viļānu pagasta apkaimē tek arī Maltas upes kreisā krasta pieteka Sperga un labā krasta pieteka Lauza. Pagasta rietumu robeža noteikta pa Malmutas upīti, kuras pieteka ir Liepupīte. Pagasta dienvidu daļā ir trīs nelieli ezeri: Viļānu, Radopoles un Notras. Pagastu šķērso: Rēzeknes-Jēkabpils šoseja un dzelzceļa līnija Rīga- Maskava, kas uzbūvēta 1901. gadā, kā arī vietējās nozīmes ceļi: Viļāni-Gaigalava-Rēzekne; Viļāni-Pilskalns-Nagļi; Viļāni-Preiļi-Špoģi; Viļāni-Zabolotje-Maltas Trūpi. Pagasta reljefs pārsvarā ir līdzens un nedaudz paugurains. Lielāko pauguru vidējais augstums 120 – 130 m virs jūras līmeņa.

Viļānu pagasta vēsture

19. gs. beigās Viļānu pagasta teritorijā izveidojās trīs lielākās muižas: Radopoles muiža – pie Radopoles ezera ceļā uz Vidsmuižu (tagad Galēni), Viļānu muiža – pilsētas dienvidos Maltas upes krastā, abas piederēja Janovskim, Maltas muiža – Varakļānu ceļa malā, tā piederēja Kārlim Lamsteram, 1905. gada nemieru laikā tika stipri izpostīta.

1935. gadā Viļānu pagasts robežojās ar Vidsmuižas (tagad Galēnu), Ružinas, Gaigalavas, Varakļānu, Sakstagala un Dricēnu (tagad - Dricānu) pagastu, kopējā platība bija 208,8 km², iedzīvotāju skaits – 8500. Aleksandropolē darbojās pamatskola "Zeltiņu skola", pastāvēja Viļānu mežniecība un Rimšu vecticībnieku lūgšanu nams. Bija sīku preču un pārtikas tirgotavas Tēveņānos, eļļas spiestuve Janovska dzirnavās, pienotava un krejotava “Krāce”, kā arī Viļānu, Trumānu, Brikuļu, Ornicānu un Medinsku dzirnavas.

1936. gadā Viļānu (tolaik – Viļēnu) pagastam pievienoja daļu Varakļānu pagasta – Maltas upes kreisajam krastam pieguļošās zemes līdz ar Kristceļiem.  No 1945. līdz 1947. gadam Latvijas PSR Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā ietilpa Radopoles,  Makužu, Ornicānu, Rikavas, Skudnovkas, Sokolu (tagad – Sokolku), Viļānu un Zirkaukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Radopoles ciema padome ietilpa Viļānu apriņķī (1947. – 1949. g.) un Viļānu un Rēzeknes rajonā (pēc 1962. gada). 1990. gadā Radopoles ciema padomi reorganizēja un pārdēvēja par Viļānu pagastu. 2009. gadā Viļānu pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Viļānu novadā.

Viļānu pagasta apdzīvotās vietas

Aleksandrapole, Beči, Blūzmi, Brikuļi, Brivci, Broki, Dervanka, Frolovka, Jaunviļāni, Juški, Kristceļi, Kūkoji, Lagoni, Lauzinieki, Lavrovka, Lielie Tuči, Lucāni, Malmežnieki, Malta, Masaļski, Meža Tuči, Mukuļi, Notra, Ornicāni, Peisenīki, Piziči, Poči, Privši, Radopole, Rampāni, Solaskungi, Teveņāni, Trūpi, Ugrinieki, Viļānu muiža.

Dabas resursi

Viļānu pagasta teritorijā atrodas trīs nelieli ezeri. Notras ezers ar vērtīgām sapropeļa iegulām,  Radopoles ezers, kas ir iecienīta peldvieta vasaras sezonā, un Viļānu purva apkaimē izveidojies Viļānu ezers, kas ir skaista atpūtas vieta ar uzstādītu laipiņu, no kuras var vērot Viļānu ezera pretējo krastu, nojumi un vietu ugunskuram.  Pagasta teritorijā atrodas Kņavas (Kņovu) purvs un Kaupra kalns ar trim valsts nozīmes aizsargājamiem kultūras pieminekļiem: Piziču pilskalna apmetne, Trūpu viduslaiku kapsēta un Trūpu Velna akmens.

Simbolika

Zaļā fonā attēlota zelta lakstīgala ar zelta ievas zaru, sudraba ziediem, knābī un sudraba upe ar četriem vilnīšiem.

Lakstīgala ir dziedātājputns, mīlestība uz dziesmu.

Zelta krāsa liecina par dzīves uzlabošanos, tā palīdz sasniegt vērtības, kā arī simbolizē sauli – gaismas avotu, mūžību.

Sudraba upe - Maltas upe. Sudrabs simbolizē attīstību, plūstošā sudraba upe – rūpes par nemitīgu attīstību.

Zaļais lauks un krāsa simbolizē auglību un dabas bagātības.

Ar ievziediem pārkaisīti lauki dod bagātīgu ražu un veiksmi nākamajos sējas darbos.