EK sola atvieglot uzņēmējdarbību, atbalstīt Ukrainu un strādāt pie jaunām sankcijām Krievijai
Eiropa šobrīd cīnās par savu nākotni un savu patstāvību — tā šodien Strasbūrā paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā daudz uzmanības tika veltīts karam Ukrainā un arī situācijai Gazā. Tāpat tika nosodīta arī Krievijas dronu ielidošana Polijā.
Fon der Leiena pavēstīja, ka kopā ar Ukrainu un citiem partneriem rīkos Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai samitu, jo savās mājās jāatgriež ikkatrs ukraiņu bērns.
Tāpat EK vadītāja uzsvēra, ka beidzot jāizbeidz asiņainais karš Ukrainā. Vēl aizvadītajā nedēļā 26 "Labas gribas koalīcijas" dalībvalstis paziņoja par gatavību sniegt drošības garantijas Ukrainai vai palīdzēt finansiāli, ja par pamieru vai mieru beidzot izdosies vienoties. Un ES ir apņēmusies atbalstīt visus diplomātiskos centienus, lai tā notiktu. Līdz šim valstu bloka militārā un finansiālā palīdzība sasniegusi gandrīz 170 miljardus eiro, taču, viņasprāt, jādara vēl vairāk. Taču šo slogu nedrīkst uzņemties tikai Eiropas nodokļu maksātāji, uzsvēra fon der Leiena. Fon der Leiena norādīja, ka tieši šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis strādā jau pie 19. sankciju kārtas pret Krieviju un tajā liels spiediens tikšot izdarīts pret Krievijas fosilo kurināmo, ēnu floti un Kremļa partnervalstīm.
runā par stāvokli Eiropas Savienībā EK priekšsēdētāja jau tradicionāli dod ieskatu visās ES aktualitātēs, tostarp iepazīstina ar to, kā Eiropas Savienībai klājies ar izvirzīto mērķu sasniegšanu, kādas ir nākamā gada darba prioritātes, un sanākušie arī tiek iepazīstināti ar iedvesmojošiem eiropiešu panākumu stāstiem.
Kā nozīmīgākos EK panākumus un ierosinājumus iestāde līdz šim izcēlusi jaunu redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas nozari, ES krīžgatavības stratēģiju, 2 triljonu eiro vērto ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam, vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ar ASV, lēmumu piešķirt humāno palīdzību vairāk nekā 2,3 miljardu eiro apmērā, tostarp Ukrainai un Gazai, kā arī MI kontinenta rīcības plānu.
Savā runā Eiropas Komisijas prezidente arī sacīja, ka valstu blokam jādara vairāk, lai aizsargātu darbavietas. Un to, viņasprāt, var darīt atvieglojot uzņēmjdarbību. "Mazāk birokrātijas, mazāk pārklāšanās, mazāk sarežģītu noteikumu. Mūsu priekšlikumi samazinās Eiropas uzņēmumu birokrātiskās izmaksas par 8 miljardiem eiro gadā," viņa pauda. "Inovatīviem uzņēmumiem mēs gatavojam tā saukto 28. režīmu un paātrinām darbu pie uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides. Jo mums ir daudz daudzsološu jaunuzņēmumu tādu svarīgu tehnoloģiju jomā kā kvantu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts vai biotehnoloģijas. Tiem augot, ierobežotā riska kapitāla pieejamība liek tiem vērsties pie ārvalstu investoriem, tāpēc bagātība un darbavietas nonāk citur."
Šāda tendence, savukārt, apdraud ES tehnoloģisko suverenitāti, tāpēc Eiropas komisija sadarbosies ar privātiem investoriem, izveidojot daudzu miljardu eiro vērtu "Eiropas paplašināšanas fondu". "Tas palīdzēs veikt lielas investīcijas jaunos, strauji augošos uzņēmumos kritisko tehnoloģiju jomās. Jo mēs vēlamies, lai Eiropas labākie izvēlas Eiropu," viņa pauda.
Sagatavoja Madara Bērtiņa, Europe Direct Austrumlatgalē vadītājas asistente pēc Eiropas Komisijas informācijas
Foto Eiropas Komisija