ES manā pagastā – Maltas apvienība
“Europe Direct Austrumlatgalē” turpina apmeklēt Rēzeknes novada pagastus, pētot, kādi projekti īstenoti, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Šajā reizē dodamies uz Maltas apvienību. Šeit pirms 10 gadiem pabeigts viens no vērienīgākajiem Rēzeknes novada projektiem – četru vidusskolu infrastruktūras attīstība, kur lauvas tiesu saņēma tieši Malta, rodot iespēju ne vien renovēt abas skolas ēkas, bet arī izbūvēt daudzfunkcionālu sporta halli, pasākumu zāli un ēdināšanas bloku. Kopumā projektā tika ieguldīti 11,5 milj. EUR.
Laika gaitā Maltā renovētas arī citas sabiedriskās ēkas, tostarp pagasta bibliotēka, kā arī bērnu un jauniešu centrs. Eiropas nauda sasniegusi arī pārējos Maltas apvienības pagastus, īpaši daudz Eiropas finansējumu izdevies piesaistīt Lūznavas muižai, īstenojot dažādus infrastruktūras, LEADER, pārrobežu, pieredzes apmaiņas un pieaugušo izglītības projektus. Bet pirms apmeklējam Lūznavas muižu, tiekamies ar Maltas apvienības pārvaldes vadītāju Edgaru Blinovu.
Ieceru un ideju ir daudz
Edgars Blinovs sagaida pie Maltas Bērnu un jauniešu centra. Kādreizējā balto ķieģeļu ēka (cita starpā – padomju laikos būvēta kā kinoteātris) pēc energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ieguvusi daudz mūsdienīgākus vaibstus. “Siltinātas ārsienas, pamati un bēniņi, nomainīti logi, sakārtota ventilācija un gaismekļi nomainīti uz efektīvām LED lampām,” padarīto uzskaita Maltas apvienības vadītājs. “Darbi tika pabeigti februārī. Tā kā pavasaris bija vēss, ēku apkurinājām līdz maijam un jau sajutām energoefektivitātes projekta ieguvumus, jo par apkuri maksājām mazāk.”
Atjaunotais centrs ir kā magnēts bērniem un jauniešiem. To apliecina arī Maltas jaunietes Nikola un Ramona: “Protams, patīk, ka viss ir jauns un “svaigais”. Labprāt šeit apmeklējam pasākumus, īpaši spilgti no šīs vasaras atmiņā palikusi Burbuļu ballīte.”
Šajā mācību gadā Maltas un apkārtējo pagastu bērni un jaunieši centrā var apmeklēt 15 pulciņus, tostarp, ritmikas, vizuālās mākslas, dziedāšanas, datorspēļu izstrādes pamatus un daudzus citus. “Esam pat pagarinājuši skolēnu autobusa atiešanas laiku, lai visiem ir ērti un var paspēt nokļūt mājās,” atklāj Edgars Blinovs. “Interesanti, ka šobrīd izstrādes stadijā ir programma vecākiem, lai arī viņiem būtu iespēja lietderīgi un vērtīgi pavadīt laiku, kamēr gaida bērnus no pulciņiem vai mūzikas skolas.”
Projekta “Maltas BJC ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” kopējais budžets bija 221 422,00 EUR, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums – 170 132,00 EUR, valsts budžeta dotācija – 9 006,00 EUR, atlikusī daļa – pašvaldības līdzfinansējums. Jāpiebilst, ka nākamgad par pašvaldības līdzekļiem paredzēts apzaļumot un labiekārtot arī apkārtējo vidi ap bērnu un jauniešu centru.
Kā uzsver Edgars Blinovs, vēl viena pašvaldības prioritāte ir ceļi: “Mēģinām apzināt un izmantot visas iespējas. Ja varam kaut 100 metrus uzlabot, mēs ejam un cīnāmies, lai to izdarītu. Esam priecīgi, ka Rēzeknes novada pašvaldība uzsākusi ES projekta “Publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības veicināšanai” nākamo kārtu. Kopumā projektā tiks veikta deviņu komersantiem nozīmīgu pašvaldības ceļu/ielu pārbūve 15,12 km kopgarumā, tostarp Skolas iela Maltā, aptuveni puskilometra garumā no F. Trasuna līdz Stacijas ielai. Šis projekts sniedz redzamus ieguvumus ne tikai uzņēmējiem, bet visiem iedzīvotājiem.”
Skolas ielas sakārtošanu, īpaši gājēju celiņa izveidi, maltēnieši gaidīja jau gadiem. “Labi, ka vēl neviens nav nobraukts,” saka Skolas ielā satiktā Marija. “Bail par jauniešiem, kuri staigā pa ceļa vidu, īpaši tumšajā laikā, tāpēc ceru, ka iela pēc iespējas ātrāk tiks sakārtota, lai ir kā Eiropā – ar ietvēm un modernu apgaismojumu.”
Skolas ielas remontu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada rudenim. Darbus veiks SIA “LV ROADS”, par kopējo summu 934 973,00 EUR.
Runājot par nākotnē iecerētajiem projektiem, Maltas apvienības pārvaldes vadītājs min gan uzņēmējdarbībai svarīgu ceļu projekta turpināšanu, gan ieceri renovēt ēku Skolas ielā 24, kur atrodas sociālie darbinieki, ģimenes ārstu prakses un citi ārsti, tostarp notiek sarunas par zobārsta kabineta izveidi. “Ideju ir daudz. Apvienībai ir arī investīciju plāns. Sekojam līdzi visām projektu iespējām un līdz ko atbilstam kritērijiem, tā ejam iekšā, jo tikai ar pašvaldības budžetu būtu grūti to visu finansēt. Dažreiz pat nevaram atļauties līdzfinansējuma daļu, bet ir drosme un vēlme piedalīties, tāpēc ņemam aizņēmumu valsts kasē. Naudu līdzfinansēšanai iegūstam arī, pārdodot ilgstoši izīrētos dzīvokļus vai pašvaldības mežu īpašumus.”
Edgars Blinovs nepiekrīt, ka ES projekti tiek īstenoti tikai apvienības centrā – Maltā: “Uzņēmējdarbības ceļu projektā ir ceļi arī Silmalas un Ozolaines pagastā. Tāpat ar LEADER projekta atbalstu īstenojam Silmalas pagasta Štikānu kultūras nama renovāciju. Tur būs daudzfunkcionāla ēka ar kultūras namu, bibliotēku, jauniešu centru un ģimenes ārsta pieņemšanas vietu. Ir arī citi objekti, ko esam apzinājuši un kas gaida pārmaiņas, piemēram, Silmalas un Feimaņu administratīvās ēkas. Divas lielas, identiskas ēkas ar daudzpusīgu pielietojumu un daudziem izaicinājumiem renovācijas ziņā.”
Ja ierasts, ka ikviens ES projekts sniedz labumu daudziem cilvēkiem vai sabiedrības grupām, piemēram, skolēniem, uzņēmējiem vai senioriem, tad viens no jaunākajiem Rēzeknes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem – “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai” palīdz konkrētām personām. “Projekts sniedz iespēju pielāgot mājokli cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” stāsta Maltas apvienības pārvaldes vadītāja vietnieks saimnieciskajos jautājumos Gatis Pučka. “Mūsu apvienībā pieteicās vairāki cilvēki, taču pēc Sociālā dienesta, Būvvaldes un ergoterapeita izvērtējuma projektu varam īstenot divās adresēs – pie daudzdzīvokļu mājas Jaunatnes ielā Lūznavā tiks uzstādīts diagonālais pacēlājs, savukārt pie privātmājas Ozolaines pagasta Pleikšņos būvnieki veiks celiņa bruģēšanu un vides pielāgošanu, lai cilvēks ratiņkrēslā varētu ērtāk nokļūt savā īpašumā.”
Būvdarbi tiks paveikti līdz nākamā gada vasarai. Projekta kopējais budžets ir 44 073,00 EUR, tostarp 36 598,00 EUR no ES Atveseļošanas fonda. “Tie ir aptuveni 20 tūkstoši EUR vienam cilvēkam,” precizē Gatis Pučka. “Varbūt uz kopējā ES projektu finansējuma fona tā nav liela summa, taču cilvēkam pašam to atļauties būtu grūti, tāpēc labi, ka ir šāda iespēja. Tas šiem cilvēkiem dos lielāku brīvību pārvietoties un iesaistīties gan darba, gan sabiedriskajā dzīvē.”
Lūznavas muiža desmitgadi atzīmē ar jauniem projektiem
Par Lūznavas muižu dzirdējis teju katrs Latgales iedzīvotājs vai apceļotājs. 10 gadu laikā kopš atjaunošanas muiža palikusi ne vien par iecienītu kultūrvietu, bet arī vietējās ekomonikas dzinuli, sociālās iekļaušanas paraugu un vietējās kopienas saliedētāju. Taču, ja nebūtu ES projektu finansējuma, Lūznavas muiža, visticamāk, netiktu atjaunota, piekrīt Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balzer un Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Girgule.
“2010. gadā pašvaldība pieņēma drosmīgu lēmumu iesaistīties Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektā,” atceras Inga Žirgule. “Muižas atjaunošana ilga četrus gadus un izmaksāja 1,2 miljonus EUR, kas tolaik bija liela nauda, turklāt pašvaldības līdzfinansējums bija salīdzinoši liels – 600 tūkstoši.” Muižas rekonstrukcija pavēra ceļu turpmākajiem ES projektiem: kultūras šķūņa atjaunošanai, parka teritorijas labiekārtošanai, interaktīvās izstādes “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām” izveidei, “Kaļves” jeb kalēja smēdes iekārtošanai, Lūznavas stadiona pārveidošanai par sajūtu dārzu ar tūju labirintu, kadriļu deju grupas tērpu iegādei un citiem projektiem.
“Īstenojot projektus, mums paplašinās iespējas darboties,” skaidro Inga Žirgule. “Ja kultūras šķūnī notiek kāzas vai kāds cits saviesīgs ģimenes notikums, tad muiža ēka paliek atvērta tūristiem un citiem viesiem. Visiem pietiek vietas un cits citam netraucē, piemēram, pagājušā sestdienā muižas teritorijā notika pagasta svētki, muižas priekšā – kāzu ceremonija un kultūras šķūnī – kāzu svinības.”
Lūznavas muižas budžets ir aptuveni 130 tūkstoši EUR gadā, kas ietver gan darbinieku atalgojumu, gan komunālos maksājumus, taču vēl papildu aptuveni 60 līdz 70 tūkstoši EUR ik gadu tiek piesaistīti dažādos projektos. Pēdējo deviņu gadu laikā muižas komanda īstenojusi vairāk nekā 110 projektus – gan dažādās ES programmās, gan Valsts kultūrkapitāla fondā, gan ASV vēstniecības programmā.
Lūznavas muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Vai kultūras mantojuma objektam ir vieglāk piesaistīt ES projektu naudu? Vai to var uzskatīt par Eiropas prioritāti?
Inga Žirgule: Ir atsevišķas mērķprogrammas, kur var piedalīties tieši kultūras mantojuma vietas. Arī citām programmām, kur nav noteikta šī priekšatlase, kultūras mantojuma aspekts nodrošina lielāku svarīgumu.
Iveta Balzer: Viena joma ir infrastruktūra, bet tas nenozīmē, ka neejam arī sociālajā jomā, kas skar iekļaujošu vidi, kultūrvietu pieejamību un sociālo uzņēmējdarbību. Daudz iesaistāmies arī projektos, kas saistīti ar pieredzes apmaiņu un zināšanu paplašināšanu, piemēram, divus gadus kopā ar 10 citām valstīm piedalījāmies ES programmas “Eiropa pilsoņiem” projektā “Kultūras mantojums – pamats Eiropas nākotnei”. Braucām skatīties, kā tūrisma mantojuma objekti citviet strādā tūrisma un uzņēmējdarbības jomā, un kā pašvaldība tos apsaimnieko.
Īstenojot projektus, ar lielu cieņu izturaties ne vien pret muižas ēku un šīs vietas vēsturi, bet arī muižas pirmajiem saimniekiem Kerbedziem.
Iveta Balzer: Jā, piemēram, ekspozīcija “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām” ir viens no veidiem, kā mēs jaunajai paaudzei varam stāstīt par vēsturi. Šeit ir dzīvā vēsture, ko viņi var piedzīvot interaktīvi. Vēlamies, lai vēl vairāk attīstās tas, ka skolotāji šeit var atbraukt un novadīt klasei Vēstures vai Fizikas stundas. Te ir interaktīvās tāfeles, dažādi materiāli, piemēram, ja skolēni mācās par tiltiem, tad te var redzēt un saprast, kā darbojas visu veidu tilti. Un vēl no LEGO klučiem tos var uzbūvēt. Te saplūst vēsture, fizika, matemātika, arhitektūra, dizains un daba.
Vēl viena saspēle ar vēsturi izveidojusies “Versts of Feelings” projektos, ko īstenojām kopā ar Piļu un muižu asociāciju. Stadionā izveidots tūju labirints, kā arī ārstniecības augu un garšaugu kastes. Izrādās, Kerbedzs bijis Homeopātu biedrības biedrs un fitoterapijas cienītājs. Arī šeit cilvēks var izlasīt par katru augu, ko tas augs dod cilvēka veselībai vai kā to var izmantot virtuvē.
Kādus ES projektus šobrīd īstenojat?
Iveta Balzer: Esam iesaistījušies projektā “Eiropas ekosfēra – jauniešu kopienas noturības veicināšana saiknē ar dabu”. Tāpat līdz gada beigām īstenojam ERASMUS+ projektu “CrafDi”, lai uzlabotu amata meistaru digitālās prasmes. Projekta laikā tiek izstrādāti gan informatīvie materiāli, gan arī būs apmācības mūsu amatniekiem, lai viņi uzlabotu prasmes digitālajā mārketingā un pārdošanā interneta vidē.
Inga Žirgule: Šobrīd tiek realizēts arī LEADER projekts par āra virtuves izveidi tepat pie muižas. Mums būs piecus metrus garš virtuves komplekss ar ugunskura vietu, kazanu, darba virsmu un izlietni ar ūdens pieslēgumu. Ļoti labi aprīkota piknika vieta. Vietējais uzņēmējs visu veidos metālkalumu stilā, iekļaujoties muižas ansamblī.
Jums noteikti azotē ir vēl daudz citu projektu ideju?
Iveta Balzer: Ideju ir daudz, un katru gadu rakstām un īstenojam arvien jaunus projektus. Šobrīd izsludināta programma “Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās”, kur pieteiksimies – mūsu lielais sapnis ir atjaunot Koka skolu, kas atrodas tepat muižas teritorijā. Mēs mērķtiecīgi ejam uz to, lai šī koka ēka, kas savulaik bija visā Baltijā pirmā kurlmēmo skola, nākotnē būtu kā sociāli iekļaujoša vieta kopienai un tūrismam. Mūsu vīzija ir, ka te varētu būt divas rezidences, kas pilnībā pielāgotas māksliniekiem, mūziķiem un literātiem ar kustību traucējumiem, kā arī darbnīcas, piemēram, neliela restaurācijas darbnīca. Turklāt pie mums ir nonācis trimdas latgaliešu literatūras bibliotēkas krājums no bijušās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, tāpēc šeit plānojam ierīkot arī mūsdienīgi aprīkotu bibliotēku, kur varētu strādāt cilvēki ar kustību traucējumiem. Te paveras ļoti plašas iespējas pasaules latgaliešu literatūrai, tostarp arī tulkojumiem vai pētniecībai.
Sagatavoja Madara Bērtiņa, Europe Direct Austrumlatgalē vadītājas asistente