Apdzeivuotūs vītu viesture i vītvuordi Latgolā — lekceja
Latgolys apdzeivuotūs vītu i administrativuo īdalejuma viesture. Nautrānu, Iļžukolna i Mežavydu apleicīņu pīmāri. Lektore Andra Zubko-Melne.
Nautrānu kulturtelpys geografeja ir Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosts, Iļžukolna pogosta daļa nu centra iz zīmelim i Ludzys nūvoda Mežavydu pogosta zīmeļu daļa, kas sevī aptver bejušuo Zaļmuižys pogosta i Nautrānu draudzis teritoreju.
Lai lobuok izprostu Nautrānu kulturtelpys areala viesturyskū veiduošonūs, nūvodpietneica Andra Zubko-Melne pastuosteis par Latgolys apdzeivuotūs vītu i administrativuo īdalejuma viesturi, pamatā jamūt Nautrānu, Iļžukolna i Mežavydu apleicīņu pīmārus.
Septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys paviesteja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts itūgod papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Niu, oktobrī i novembrī, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centru, aicynoj iz sešu lekceju cyklu Nautrānu kulturtelpys viesturis i vierteibu izzynuošonai.
Vysys lekceju cykla nūtikšonys ir daīmamys kotram grybātuojam, īīšona bez moksys.
Nūtikšonu cyklu projektā “Nautrānu kulturtelpys styprynuošona” eistynoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, kas ir vīna nu Nautrānu kulturtelpys dasacejuma autoru. Nūtikšonys atbolsta Latvejis Nacionalais kulturys centrys konkursā “Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma styprynuošonys i populariziešonys pasuokumu nūdrūšynuošona 2025. godā”, Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde, Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Nautrānu kulturys centrys.