In Memoriam. Jānis Streičs

Mūžībā devies kino un teātra režisors, scenārists, aktieris, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs (26.09.1936.–5.03.2026.). Viņa radošais mantojums ir bagāts ar vairāk nekā 20 spēlfilmām, no kurām daudzām bijis arī scenārija autors.

Streičs ir atzīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajām Latvijas personībām, arī par izcilāko latgali. Viņa filmās regulāri tika attēlotas Latgolas tēmas, un arī “Cilvēka bērns” iegāja pasaules vēsturē kā pirmā filma latgaliešu valodā. Jānis Streičs ir bijis aktīvs arī sabiedriskajā dzīvē, tostarp latgaliešu organizācijās.

Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē, bērnību viņš pavadīja Kurzemē, Sabiles tuvumā, taču 1941. gada janvārī ģimene atgriezās Preiļu pagastā. Pēc Rēzeknes pedagoģiskās skolas un trīs gadu karadienesta Voroņežas apgabalā viņš iestājās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļā, kuru absolvēja 1963. gadā. Kopš tā paša gada Rīgas kinostudija kļuva par viņa pastāvīgo darba vietu, kur strādāja līdz 1991. gadam.

Režisors vienmēr paliks atmiņā ar filmu „Cilvēka bērns”, kas ir pirmā filma latgaliešu valodā, tāpēc arī pašam ļoti nozīmīga, jo tā bijusi latgaliešu valodas reabilitēšana un godā celšana. Filmēšana iekrita vēsturiskajā 1991. gadā, kad Latvija kļuva brīva. „Cilvēka bērns” vienlaikus noslēdza padomju klasiskā kino periodu Latvijas kinomākslā un kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas filmu.
„Man ir laimīgs mūžs ar šo filmu,” saka režisors un stāsta, ka filmas tapšanas gaitā esot daudz dažādu brīnumu piedzīvots, piemēram, ar galvenā tēla Boņuka sunīti Žiku, kura lomai bijis atvests lielāka auguma suns no Rīgas, taču īstais varonis pats pēkšņi ieklīdis filmēšanas laukumā un pieskrējis pie Boņuka. Daudzi filmas kadri arī filmēti tepat Rēzeknes novadā, piemēram, Rikavas pagastā atrodas krucifikss, kas tiek dēvēts arī par “Boņuka krustu”, kur filmēta viena no sirsnīgākajām filmas ainām.

Pašmācības ceļā Jānis Streičs apguvis arī glezniecību, mācoties no citiem meistariem, piemēram, Jāzepa Pīgožņa. "Tas tāds bērnu dienu sapnis, jaunu dienu sapnis bija – kļūt par gleznotāju, nevis par kinorežisoru vai aktieri, bet teātris aizvilināja neceļos, bet, kad tiku vaļā no tā, laikam ar šī gadsimta sākumu, pievērsos jaunu dienu sapnim. Viss ir pašmācības ceļā, no daudziem māksliniekiem bezgala tikai mācos un arī šobrīd mācos, neko vairāk," stāstīja Streičs. Gleznotāja talantu režisors skatītājiem parādīja, svinot 88 gadu jubileju ar personālizstādi.

Rēzekne novada pašvaldība izsaka patiesu līdzjūtību režisora Jāņa Streiča ģimenei, tuviniekiem, draugiem un visiem viņa talanta cienītājiem, pavadot viņu mūžībā.