Komisija atzinīgi vērtē vienošanos par ES 2022. gada budžetu

Pirmdienas vakarā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma ES daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ietvaros panāca otro neformālu politisku vienošanos par ES 2022. gada budžetu. Vienošanās aptver saistības 169,5 miljardu eiro apmērā un maksājumus 170,6 miljardu eiro apmērā. Kolīdz budžets būs pieņemts, tas ļaus Eiropas Savienībai piesaistīt ievērojamus līdzekļus, lai ES arī turpmāk varētu rīkoties, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju un tās sekām, kā arī lai dotu impulsu ilgtspējīgai ekonomikas atlabšanai un aizsargātu un radītu darbvietas. Tas veicinātu turpmākas investīcijas zaļākā, digitālākā and noturīgākā Eiropā, vienlaikus gādājot par visneaizsargātākajām personām tās kaimiņvalstīs un citur pasaulē.

Komentējot vakar panākto politisko vienošanos, budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns said: 

Šī vienošanās apstiprina, ka visas iestādes ir gatavas panākt kompromisu tādam budžetam, kurš visu interesēs atbalstīs ilgtspējīgo atveseļošanos un Eiropas Savienībai tik ļoti nepieciešamo pāreju.

Ar budžetu, par kuru vakardien panākta vienošanās, līdzekļi tiks novirzīti uz jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanās vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs, kā arī ES partnervalstīs visā pasaulē.

Proti, ir panākta vienošanās novirzīt:

• 49,7 miljardus eiro saistībās, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, veicinot investīcijas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā;
• 53,1 miljardu eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 971,9 miljonus eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam – tos saņems Eiropas lauksaimnieki un zvejnieki, un šie līdzekļi arī nostiprinās agrārās pārtikas un zivsaimniecības nozares noturību un nodrošinās iespējas, kas ir vajadzīgas krīzes vadībai;
• 12,2 miljardus eiro pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, lai atbalstītu ES pētniecību tādās jomās kā veselība, digitālā joma, rūpniecība, kosmoss, klimats, enerģētika un mobilitāte; un  613,5 miljonus eiro Vienotā tirgus programmai, kas atbalsta konkurētspēju un MVU, ieskaitot tūrisma nozari;
• 839,7 miljonus eiro programmai “ES – veselībai”, lai atbalstītu Eiropas veselības savienību un vispusīgi tiktu apmierinātas Savienības pilsoņu veselības vajadzības;
• 1,2 miljardus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda tam, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti dod rezultātu visiem, un 755,5  miljonus eiro no programmas “LIFE”, lai atbalstītu rīcību vides un klimata politikas jomā;
• 2,8 miljardus eiro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, no kura tiks finansēta moderna, augstas veiktspējas transporta infrastruktūra, kas atvieglos pārrobežu savienojumus;
• 3,4 miljardus eiro programmai “Erasmus+”, kas būs ieguldījums jaunatnē, kā arī 406 miljonus eiro kultūras un radošajām industrijām no programmas “Radošā Eiropa”;
• 1,1 miljardu eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un 809,3  miljonus eiro Integrētās robežu pārvaldības fondam, lai pastiprinātu sadarbību ārējo robežu pārvaldībā, ieskaitot 25 miljonus eiro robežas ar Baltkrieviju aizsardzībai, kā arī migrācijas un patvēruma politikai, kurā ietverts arī papildu finansējums pārmitināšanas saistībām;
• 227,1 miljonus eiro Iekšējās drošības fondam un 945,7 miljonus eiro Eiropas Aizsardzības fondam, lai atbalstītu Eiropas stratēģisko autonomiju un drošību;
• 15,2 miljardus eiro mūsu kaimiņvalstu un starptautiskās attīstības un sadarbības atbalstam. Nolīgumā ir iekļauti mērķtiecīgi palielinājumi Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) – “Eiropa pasaulē” (190 miljoni eiro), galveno uzmanību pievēršot Afganistānai un Sīrijai, kā arī humānās palīdzības programmai (211 miljoni eiro), kas daudzviet pasaulē risinātu krīzes situācijas.