Rēzeknes novadā aizvadīts civilās aizsardzības seminārs par gatavību krīzēm
23. martā Rēzeknes novada pašvaldībā norisinājās civilās aizsardzības praktiskais seminārs “Sabiedrības noturība un gatavība krīzei”. To organizēja Zemessardzes 32. kājnieku bataljons sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību un atbildīgajiem dienestiem. Lai stiprinātu savstarpējo sadarbību un uzlabotu katra individuālo gatavību dažādām krīzes situācijām, t.sk., arī militāra apdraudējuma gadījumā, seminārā pulcējās pašvaldības iestāžu vadītāji, apvienību darbinieki, kā arī Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas locekļi.
Kā uzsvēra semināra vadītāja, Zemessardzes 32. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speciāliste Ilga Šuplinska, būtiski ir ne tikai pašam izprast rīcību krīzēs, bet arī tās pielietot praksē, kā arī rūpēties par sabiedrības izglītošanu kopumā. Viņa aicināja semināra dalībniekus iegūtās zināšanas nodot tālāk līdzcilvēkiem: ģimenēs, kopienā, uzņēmumā, tādējādi stiprinot sabiedrības kopējo noturību.
Seminārs sākās ar informatīvu prezentāciju, kurā tika aplūkoti pamatjautājumi par rīcību krīzes situācijās, īpaši izceļot individuālo lomas apzināšanu, atbildību, gatavību pirmajās 72 stundās, kā arī analizējot sabiedrības pašreizējo sagatavotības līmeni. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji informēja par aktuālajiem apziņošanas risinājumiem, tostarp šūnu apraidi un tās nozīmi iedzīvotāju savlaicīgā brīdināšanā.
Liela uzmanība tika pievērsta arī informācijas drošībai – dalībnieki tika iepazīstināti ar dezinformācijas riskiem, viltus ziņu atpazīšanu un propagandas ietekmi. Savukārt Valsts policijas pārstāvji informēja par pieaugošo krāpniecības gadījumu skaitu un apjomu, sniedzot praktiskus padomus, kā sevi pasargāt no krāpnieku mēģinājumiem.
Seminārā tika apskatīti arī praktiski rīcības algoritmi dažādās situācijās – kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, kādi ir pirmie soļi, konstatējot apdraudējumu, kā reaģēt dabas stihiju laikā. Policijas pārstāvji pievērsās arī bezpilota gaisa kuģu jeb dronu izmantošanas jautājumiem un ar tiem saistītajiem drošības aspektiem.
Pēc informatīvās daļas dalībniekiem bija iespēja pārrunāt un pārbaudīt savas zināšanas par praktiskiem jautājumiem militāra apdraudējuma gadījumā: saziņas iespējām ar tuviniekiem gadījumos, kad mobilie sakari nav pieejami, pulcēšanās vietu izvēli nepazīstamā teritorijā, kritisko bankomātu pieejamību, rīcības algoritmu atbilstoši cilvēka atbildībai un izvēlētajai lomai.
Semināra noslēgumā dalībnieki, strādājot grupās, plānoja dažādus krīzes risinājuma soļus: komunikācijā un apziņošanā, nepieciešamajos resursos un brīvprātīgo iesaistē, evakuācijas nepieciešamībā, paredzot nepieciešamos priekšdarbus, medicīnas pakalpojumu un pašu medikamentu pieejamībā. Tika modelētas situācijas, piemēram, dabas stihijas vai terorakta gadījums, kuros bija jāpieņem operatīvi lēmumi un jāplāno rīcība reāllaika apstākļos. Šāda praktiskā pieeja ļāva attīstīt krīzes komunikācijas prasmes un izvērtēt institūciju rīcībspēju, resursus un savstarpējo koordināciju efektīvai sabiedrības apziņošanai un drošības nodrošināšanai.
Seminārs apliecināja, ka mērķtiecīga sadarbība starp pašvaldību, drošības dienestiem un sabiedrību ir būtisks priekšnoteikums, lai stiprinātu noturību un spēju efektīvi reaģēt dažādu apdraudējumu gadījumos. Rēzeknes novada Civilās aizsardzības komisija plāno līdzīga satura seminārus organizēt arī novada iedzīvotājiem, iesaistot Iedzīvotāju padomes.
Sagatavoja Katrīna Grietiņa, Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
